Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: 

• dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām). 

Tādējādi ūdens apgādes stāvvadi ir kopīpašums, un lēmums par to nomaiņu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopībai. 

Jums nav tiesību vienpersoniski veikt minētos remontdarbus un tos apmaksāt (ja vien attiecīgās darbības nav avārijas seku likvidēšana vai īpašuma saglabāšanas un būtiska apdraudējuma novēršanas pasākums, kam nepieciešama nekavējoša rīcība). 

Uz kopīpašumu un rīcību ar to ir attiecināma Civillikuma 1068. panta norma, kas paredz, ka rīkoties ar to drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt.  

Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, turklāt minēto tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu. 

Izņēmums no attiecīgajiem noteikumiem pieļaujams gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piem., nepieciešams ēkas izlabojums. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem. 

Ņemot vērā minēto, biedrības valdes locekles prasība par remontdarbu veikšanu par jūsu līdzekļiem nav tiesiska, jo ir pretrunā Dzīvokļa īpašuma likuma normām un šāds biedrības valdes (kas pirmšķietami ir mājas pārvaldnieks) pieprasījums neietilpst biedrības valdes kompetencē. Pārvaldniekam (biedrībai) ir pienākums veikt kopīpašuma remontu, pamatojoties uz pārvaldīšanas līgumu un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Katra īpašnieka maksājamā daļa par kopīpašuma remontu (ja mājai nav uzkrājuma fonda līdzekļu vai to nepietiek) ir aprēķināma proporcionāli kopīpašuma domājamai daļai (Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants).