Labdien! Mājā ir 70 dzīvokļi. Tika sasaukta kopsapulce par aizlieguma zīmes “Stāvēt aizliegts, izņemot ar X ielas atļaujām” uzstādīšanu. Pirmajā sapulcē nesavācām 51% parakstu. Uzdevu rakstveida jautājumu RNP, kur var salīdzināt datus par īpašniekiem, jo protokolos mēdz parakstīties personas, kuras nav īpašnieki. Atbilde no RNP: “Visprecīzākie dati par dzīvokļu īpašniekiem ir pieejami Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā, tomēr paralēli datus var pārbaudīt arī Būvniecības informācijas sistēmā. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, izvērtējot iesniegtos kopsapulces protokolus, datus par dzīvokļu īpašniekiem pārbauda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmā.” Pēc vairāk nekā mēneša sasaucām nākamo kopsapulci, kur par zīmes uzstādīšanu parakstījās 27 balsstiesīgie īpašnieki. Pārbaudot zemesgrāmatā datus par aktuālajiem īpašniekiem, bija tikai 52 īpašumi, no kuriem viens ir Rīgas pašvaldības īpašums. Līdz ar to 51% no (51 + 1) parakstījās. No RNP tika saņemts atteikums, jo neesot 51% no 70 īpašniekiem. Ja nav datu par pārējiem īpašniekiem zemesgrāmatā, vai tos var uzskatīt par lemttiesīgiem sapulcēs? Vai mūsu kopsapulces protokola 27 īpašnieki ir lemttiesīgi pieņemt lēmumu? Paldies!
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 6. panta otro daļu dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Turklāt minētā norma noteic, ka dzīvokļu īpašumos vienlaikus sadala visu dzīvojamo māju.
Kā secināms no jūsu apraksta, konkrētā dzīvojamā māja sastāv no 70 dzīvokļu īpašumiem. Līdz ar to visu 70 dzīvokļu īpašumu īpašnieki dzīvojamā mājā veido dzīvokļu īpašnieku kopību, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus, kuri ir saistīti ar kopīpašuma jautājumiem. Apstāklis, ka ne visi dzīvokļu īpašnieki ir reģistrējuši savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā, nemaina, ka, aprēķinot lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu, pieņemams – 100% balsu veido 70 dzīvokļu īpašnieki. Tādējādi pārvaldnieka norāde, ka šajā gadījumā lēmuma pieņemšanai nav savākts vajadzīgais balsu skaits, pēc visa spriežot, ir pamatota.
Ja dzīvojamā mājā ir apgrūtināta lēmumu pieņemšana, jo kopsapulces apmeklē nepietiekams skaits dzīvokļu īpašnieku, kā iespējamo risinājumu varētu ieteikt apsvērt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu organizēt citā likumā paredzētajā kārtībā, t. i., aptaujas veidā (20. pants) vai citādi savstarpēji vienojoties (21. pants). Otrs risinājums neaktīvas dzīvokļu īpašnieku kopības gadījumā ir lēmumu pieņemšanu organizēt atkārtotā kopsapulcē (19.1 pants) vai atkārtoti organizētā aptaujā (20.2 pants), kur lēmumus ir iespējams pieņemt ar mazāku dzīvokļu īpašnieku balsu skaitu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
