Augustā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” veica balsošanu aptaujas formā par daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu sakarā ar 2025. gada 1. maijā spēkā stājušos Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumu.
Aptaujas jautājums: “Piekrītu, ka dzīvokļu īpašnieku kopība pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un uzdod pārvaldīšanas uzdevumu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” atbilstoši aptaujas uzaicinājumam pielikumā pievienotajam līguma projektam, uzdodot slēgt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas pārvaldīšanai.”
Šajā aptaujā nebija kvoruma.
Mēneša laikā Būvniecības informācijas sistēmā es kā viens no dzīvokļu īpašniekiem ierosināju veikt atkārtotu aptauju, un sistēmā automātiski tika aizpildīti lauki ar sākotnējās aptaujas datiem. Šobrīd atkārtotā aptauja vēl nav beigusies, bet jau redzams, ka piedalījusies būs vismaz viena trešdaļa dzīvokļu īpašnieku, no kuriem vairākums būs balsojuši PRET “Rīgas namu pārvaldnieka” piedāvāto pārvaldīšanas līgumu.
Kāds ir nepieciešamais balsu skaits atkārtotās aptaujas balsojumā par šo konkrēto jautājumu?
Būvniecības informācijas sistēmā lauks “nepieciešamais kvorums” automātiski aizpildījās ar “viena trešdaļa”.
Taču likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.1 panta (6) daļa noteic, ka “lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros pieņemtais lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai uzskatāms par pieņemtu, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita”.
Bet Dzīvokļa īpašuma likuma 20.2 pantā paredzētās atkārtotās aptaujas formā ir atrunāts tā saucamais “mazākuma balsojums” par 16. panta (2) daļas 8) apakšpunktu: “atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu”.
Kuram likumam šajā gadījumā ir lielāks spēks?
Kas notiks ar šādu faktiski notikušu “mazākuma balsojumu”?
Jūsu aprakstītajā jautājumā likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” ir uzskatāms par speciālo likumu iepretī vispārējam Dzīvokļa īpašuma likumam. Tādējādi attiecībā uz konkrēto jautājumu (lēmuma pieņemšanu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu) ir jāievēro likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” speciālais regulējums.
Jānorāda, ka likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 51.1 panta otrā daļa paredz: lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu. Norādītā norma neparedz aptaujas organizēšanu, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti. Turklāt jānorāda, ka likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” par konkrēto jautājumu neparedz iespēju organizēt atkārtotu aptauju. Tādējādi jūsu organizētā atkārtotā aptauja neatkarīgi no balsošanas rezultātiem nebūs saistoša.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
