Jautājums par Dziesmu un deju svētku biļešu iegādi un tālāktirdzniecību ar mērķi gūt ienākumus it kā varētu tikt vērtēts no nodokļu maksāšanas aspekta. Tiesību normas neparedz indivīdam tiesības tirdzniecībā izplatīt biļetes. Tiesības uz biļešu izplatīšanu un tirdzniecību iegūst valsts organizētā publiskajā iepirkumā, līdz ar to primārajā tirgū biļetes atļauts izplatīt tiem komersantiem, kuri piedalījušies iepirkumā un ar kuriem tiek noslēgts līgums. Katros Dziesmu un deju svētkos mediji par biļešu otrreizējo tirgu jeb “spekulatīvajiem darījumiem” izvaicā dažādas iestādes, sociālajos medijos parādās emocionāli ieraksti, tomēr priekšlikumu par nepieciešamajām izmaiņām nav. Ir ne tikai tie, kuri dažas speciāli pārdošanai iegādātās biļetes pārdod ar peļņu, bet arī tie, kuri tās pērk. Turklāt nav aizliegts savu vai pēkšņi par lieku kļuvušo biļeti uzdāvināt.

Ja vēlaties padziļināti pētīt šos jautājumus, jāiepazīstas ar XXVI Dziesmu un XVI deju svētku biļešu oficiālā tirgotāja tobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, proti, vai tajos ir norāde, piemēram, ka nav atļauta attiecīgo biļešu tālākpārdošana. Spekulācija kā krimināli un administratīvi sodāma darbība Latvijas tiesību aktos nav noteikta – nav ne cietumsoda, ne sabiedrisko darbu, ne naudas sodu. Kultūras pasākumu biļešu tālākpārdošanas aizliegums, apkarojot to kā nelikumīgu tirdzniecību, ir ietverts Eiropas Savienības valstu likumos.