FOTO: Freepik.
Ir grozīta maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsta aprēķināšanas kārtība tiem, kas strādājuši Eiropas Savienības institūcijās. Nolemts pabalsta apmēra aprēķina periodā neiekļaut kompensācijas, kas tiek izmaksātas, izbeidzot darba attiecības. Mainīts paternitātes pabalsta aprēķins personām ar divām vai vairākām darbavietām.
Izmaiņas paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 753 “Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi” grozījumi, kas stājas spēkā 1. jūlijā.
Lai noteiktu sociālās apdrošināšanas pabalsta (tostarp maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsta) apmēru, tiek ņemta vērā darbinieka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga par 12 mēnešu periodu, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Vidējā iemaksu alga tiek aprēķināta no Latvijā gūtajiem ienākumiem, no kuriem jāveic iemaksas valsts budžetā.
Ja pabalsta pieprasītājam kādā 12 mēnešu perioda daļā nav bijis ienākumu, tad ir paredzēti divi varianti, kā šos mēnešus vērtē:
Otrā situācija nav izdevīga tiem, kas Latvijā guvuši lielus ienākumus neilgi pirms pabalsta pieprasīšanas, bet pārējā 12 mēnešu periodā strādājuši un veikuši iemaksas ārpus Latvijas. Līdz šim tādos gadījumos Latvijā neesošo ienākumu un neveikto iemaksu periodus aizstāja ar Latvijas vidējo iemaksu algu.
Ar grozījumiem paredzēts izņēmums Eiropas Savienības institūcijās nodarbinātajiem – viņiem no vidējās iemaksu algas noteikšanas 12 mēnešu perioda izslēgs tos mēnešus, kuros Latvijā gūti ienākumi. Šiem periodiem vairs nepiemēros Latvijas vidējo iemaksu algu, bet tos no 12 mēnešu pabalsta aprēķina perioda izslēgs, tādējādi pielīdzinot attaisnotajiem periodiem.
Šāda norma cilvēkam, kurš Latvijā guvis lielus ienākumus, piemēram, tikai vienu mēnesi, ir labvēlīgāka, jo pabalstu aprēķinās no šīs vienas algas.
Noteikumi grozīti pēc Eiropas Savienības (ES) tiesas* lēmuma, ka darba ņēmēju pārvietošanās brīvībai neatbilst Latvijas pabalstu aprēķināšanas regulējums, kurā paredzēts: ja persona ir bijusi nodarbināta ES iestādē un nav bijusi sociāli apdrošināta šajā dalībvalstī, šie mēneši tiek pielīdzināti laikposmam bez nodarbinātības un attiecībā uz šiem mēnešiem tiek piemērota minētajā dalībvalstī noteiktā vidējā iemaksu alga, kam ir tādas sekas, ka tiek ievērojami samazināts šai personai piešķirtā pabalsta apmērs salīdzinājumā ar to pabalsta apmēru, ko persona būtu varējusi saņemt, ja būtu bijusi nodarbināta vienīgi šajā dalībvalstī.
Noteikumu grozījumi paredz:
Abos gadījumos darba periodiem ES institūcijās nepiemēros Latvijas vidējo iemaksu algu un šos periodus izslēgs no aprēķina.
To, kas šajos noteikumos ir ES institūcijas, skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļa vecākā eksperte Rasma Kalniņa: grozījumi attiecas uz personām, kuras ir bijušas nodarbinātas Eiropas Savienības institūcijās un uz kurām attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.1 Uz šīm personām attiecas īpaša sociālā nodrošinājuma sistēma, kas ir neatkarīga no jebkuras valsts sociālās nodrošinājuma sistēmas, līdz ar to šie darbinieki nav apdrošināti nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālajā apdrošināšanas sistēmā.
Šīs noteikumu jaunās normas attieksies uz maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalsta pieprasītājiem, kuriem attiecīgais apdrošināšanas gadījums iestāsies 2024. gada 1. jūlijā vai vēlāk.
Noteikumi papildināti ar regulējumu gadījumiem, kad darba ņēmējs saņēmis kompensācijas.
Turpmāk paredzēts: ja kādā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda mēnešiem ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības un ienākumi šajā mēnesī ir augstāki nekā regulāri algotā darbā gūtie ienākumi, tad VSAA izvērtē un pieprasa darba devējam informāciju par darba ņēmēja ienākumiem saistībā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Aprēķinot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, aprēķinā neiekļauj atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.
Noteikumos iekļautā norma nostiprina tiesu praksi, kurā devēju izmaksātais atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu netiek iekļauta vidējās iemaksu algas aprēķinā, nosakot īstermiņa valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu apmēru, paskaidrots grozījumu anotācijā.
VSAA jau pašreiz, piešķirot un aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus, ņem vērā tiesu praksi. Tā kā ir izveidojusies stabila judikatūra par to, ka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā nav pamata ņemt vērā ienākumus, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu, jo ir vienreizējas atlīdzības (atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts), tiesu prakse nostiprināta normatīvā akta regulējumā.**
No 1. jūlija mainīsies paternitātes pabalsta piešķiršanas un aprēķina kārtība bērnu tēviem, kuri strādā divās vai vairākās darbavietās.
Paternitātes pabalstu piešķirs par pirmajām 10 atvaļinājuma darba dienām; vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no ienākumiem, kuri gūti pie visiem darba devējiem 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies piešķirtais atvaļinājums, proti, arī no ienākumiem pie darba devēja, pie kura darbinieks neatrodas atvaļinājumā un turpina gūt ienākumus.
Plašāk par jauno kārtību var izlasīt LV portāla skaidrojumā “No 1. jūlija izmaiņas paternitātes pabalstā, ja bērna tēvam ir vairākas darbavietas”.
*Noteikumi grozīti, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas 07.03.2018. spriedumu lietā C-651/16 un tam sekojošo Latvijas Republikas Augstākās tiesas 18.06.2018. spriedumu lietā Nr. A420221414.
**Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.06.2014. spriedumā lietā Nr. A420689610, SKA-107/2014 un 03.07.2014. Rīcības sēdes Lēmumā lietā Nr. A420534210, SKA-525/2014 bija atzinis, ka atšķirībā no darba samaksas, kas ir regulāri izmaksājama atlīdzība par darbu, atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts ir vienreizēja atlīdzība, kuru izmaksā papildus darba samaksai tikai sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Atvaļinājuma kompensācija un atlaišanas pabalsts nav tādi algotā darbā gūstamie ienākumi, kurus persona varētu saņemt, ja darba tiesiskās attiecības nebūtu izbeigtas. Augstākā tiesa minētajā spriedumā norādīja, ka sociālās apdrošināšanas pabalsta piešķiršanas mērķis ir kompensēt darbā gūto ienākumu zaudējumu, tāpēc vidējās iemaksu algas un pabalsta apmēru nevajadzētu ietekmēt ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba pienākumu veikšanu.
1 Padomes 1968. gada 29. februāra regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Civildienesta noteikumi).
