Atvaļinājuma nauda nav vienāda ar darba algu arī tajos gadījumos, ja darbiniekam ir nolīgta konkrēta nemainīga mēnešalga. Atvaļinājuma naudas aprēķināšana ir komplicēta, un to ietekmē dažādi faktori.

Vispārēji atvaļinājuma naudai piemēro vidējās izpeļņas aprēķinu. To nosaka Darba likuma 75. pants. Vidējo izpeļņu aprēķina no darba algas, izmaksātajām piemaksām un prēmijām, kas darbiniekam izmaksātas pēdējo sešu mēnešu laikā. Ja strādāts ir mazāk par sešiem mēnešiem, tad piemēro aprēķinu atbilstoši Darba likuma 75. panta otrajai daļai. Tātad, ja ir bijusi izmaksāta ne tikai darba alga, bet arī citas summas, tad vidējā izpeļņa būs lielāka.

Būtiski, ka, aprēķinot atvaļinājuma naudu, tiek rēķināta dienas (vai stundas) vidējā izpeļņa. Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Likums paredz, ka nostrādāto dienu skaitā neietilpst slimības dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu pēc, atbilstoši Darba likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajiem gadījumiem. Tātad, ja aprēķina perioda laikā darbinieks ir slimojis, tad dienas (vai stundas) vidējā izpeļņa būs mazāka.

Jāpiebilst, ka vidējās izpeļņas aprēķinu atvaļinājuma naudai ietekmē, piemēram, svētku dienu skaits atvaļinājuma laikā. Ja atvaļinājuma laikā iekrīt darbdienā esošas svētku dienas, tad par tām, tāpat kā par sestdienām un svētdienām, atvaļinājuma nauda netiek maksāta.

Rezultātā summa, kas darbiniekam tiek izmaksāta kā atvaļinājuma nauda, veidojas no dienas (vai stundas) vidējās izpeļņas, to reizinot ar darba dienu (vai stundu) skaitu atvaļinājuma laikā.