FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
30. jūnijā stājas spēkā grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu iekļaut Madonas novadā. Izmaiņas likumā vienlaikus atceļ iepriekš pieņemto lēmumu 2029. gadā valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem. Saeima devusi zaļo gaismu arī Garkalnes pagasta daļas pievienošanai Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.
“Likums grozīts, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Varakļānu novada teritorijas attīstību, jo līdz šim novads neatbilda administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu. Novadam nebija attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas bija vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem, pagājušā gada sākumā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji,” informē Saeima.
Ar grozījumiem noteikta kārtība, kādā rīkojamas nākamās pašvaldību vēlēšanas apvienotajā Madonas novadā. Līdz nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ievēlētās jaunās domes pirmajai sēdei Varakļānu novada un Madonas novada pašvaldības turpinās pildīt savas funkcijas administratīvajās teritorijās, kādas tās bija līdz šī gada 30. jūnijam.
|
Administratīvo teritoriju reforma un Varakļānu novads Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā, noteica jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu – 119 pašvaldību vietā izveidojot 42. Lai gan sākotnēji Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikums noteica, ka Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta ietilpst Rēzeknes novadā, Varakļānu novada dome Saeimas lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā, kura atzina, ka pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei.*
Saeima 2021. gada 1. jūnija sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumus, kas paredz saglabāt Varakļānu novada administratīvo teritoriju līdzšinējās robežās. Vienlaikus tika noteikts, ka Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021. gada 1. oktobrim organizējama publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai. * 2021. gada 28. maija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2020-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam” |
Ar grozījumiem likumā Saeima Saeima lēmusi atteikties no ieceres 2029. gadā valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem.
Iepriekš, 2021. gadā, pieņemot grozījumus likumā, bija plānots Dienvidkurzemes novadu pievienot Liepājai, Jelgavas novadu – Jelgavai, Augšdaugavas novadu – Daugavpilij, Rēzeknes novadu – Rēzeknei, savukārt Ventspils novadu – Ventspilij. Izmaiņas tika pamatotas ar jau minēto Satversmes tiesas spriedumu par to, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Spriedumā bija norādīts, ka vairāku novadu administratīvajās teritorijās nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra.
Pret ieceri iebilda, piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), kas vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai pauda viedokli, ka sākotnēji būtu jāvērtē attiecīgo novadu pašvaldību lēmumos norādītā iespēja noteikt jaunu attīstības centru, nevis jāīsteno mehāniska administratīvo teritoriju apvienošana, kam trūkstot jebkāda racionāla pamatojuma. Netiekot ņemts vērā arī tas, ka pilsētu un lauku teritorijām ir atšķirīga pārvaldība. LLPA norādīja arī uz citām nepilnībām likuma grozījumu pieņemšanā. Piemēram, tā uzsvēra, ka neesot notikušas cieņpilnas konsultācijas ar iesaistītajām pašvaldībām, kā arī neesot tikusi izvērtēta administratīvā iedalījuma izmaiņu ietekme uz pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem.
Iebildumus Saeimas komisijai iesniedza arī iesaistītās pašvaldības. Piemēram, Rēzeknes novada pašvaldība uzsvēra, ka novada iedzīvotāju aptaujā 95% respondenti pauduši viedokli, ka nevēlas Rēzeknes novada pašvaldības apvienošanos ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību. Tāpat novada pašvaldība uzsvēra, ka Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2035 paredzēts attīstīt divus reģionālas nozīmes novada centrus – Viļānu pilsētu un Maltas ciemu. Novads esot ģeogrāfiski vienots un spējot nodrošināt ekonomisko attīstību.
Tāpat ar grozījumiem noteikts uzdevums Ministru kabinetam līdz šī gada 29. oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai.
