SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
30. jūnijā, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Pašvaldības
1
1

Jaunais plānošanas reģionu iedalījums vairākām pašvaldībām maina reģionālo piederību

Stājas spēkā 01.07.2021.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

1. jūlijā stājas spēkā jaunais plānošanas reģionu iedalījums, kas vairākām pašvaldībām maina reģionālo piederību, pašvaldības ar līdzīgu ekonomisko attīstību un demogrāfisko situāciju apvienojot vienā reģionā. Izmaiņas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieskatā veicinās vienmērīgu reģionu attīstību un atvieglos to problēmjautājumu risināšanu, kas skar visas reģiona pašvaldības.

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”, kuri valdībā tika izskatīti 22. jūnijā, mērķis ir precizēt plānošanas reģionos ietilpstošās teritorijas.

Jauns administratīvi teritoriālais iedalījums

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā, noteica jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu – 119 pašvaldību vietā izveidojot 42.

Vēlāk jauno pašvaldību skaits pieauga līdz 43, jo Saeima 2021. gada 1. jūnija sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumus, kas paredz saglabāt Varakļānu novada administratīvo teritoriju esošajās robežās. Plašāk >>

Atsevišķi novadi maina plānošanas reģionus

“Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” paredz Limbažu novada un Ogres novada (līdz šim tie ietilpa Rīgas plānošanas reģionā) pievienošanu Vidzemes plānošanas reģionam, bet Tukuma novads iekļausies Kurzemes plānošanas reģionā (līdz šim Tukuma novads ietilpa Rīgas plānošanas reģionā). Izmaiņas veiktas, lai veicinātu vienmērīgāku reģionālo iedalījumu, apvienojot teritorijas ar līdzīgu problemātiku un izaicinājumiem, skaidro VARAM.

Piemēram, Vidzemes reģionā ir viens no zemākajiem iekšzemes kopprodukta līmeņiem uz vienu iedzīvotāju Latvijā, kā arī Vidzemes un Kurzemes reģionos pēdējo 20 gadu laikā ir bijis viens no lielākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem starp visiem reģioniem. Plānošanas reģionu izmaiņas veicinās vienmērīgāku reģionālo iedalījumu, un pašvaldībām būs iespēja kopīgi risināt konkrētam reģionam raksturīgos izaicinājumus, uzsver ministrija.

Reģionālās reformas ietvaros Rīgas plānošanas reģionā ir apvienota galvaspilsēta kopā ar Jūrmalu un pašvaldībām, kas atrodas tiešā Rīgas sociālekonomiskās ietekmes teritorijā (Ķekavas, Mārupes, Ropažu, Ādažu, Siguldas u. c. novadi). VARAM ieskatā šādi tiks veicināta Rīgas metropoles areāla kā cieši saistītas ekonomiskās telpas attīstība, lai varētu pilnvērtīgi izmantot tā potenciālu Latvijas konkurētspējas stiprināšanai Baltijas jūras reģionā un valsts tautsaimniecības attīstībai. Savukārt funkcionāli saistītām teritorijām no dažādiem plānošanas reģioniem paredzēts attīstīt papildu sadarbības mehānismus.

Balstoties uz pieņemtajiem MK noteikumiem, VARAM sadarbosies ar Ekonomikas ministriju un Centrālo statistikas pārvaldi statistisko reģionu robežu precizēšanā.

Līdz ar noteikumu Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” pieņemšanu spēku zaudē 2009. gada 5. maija MK noteikumi Nr. 391 “Noteikumi par plānošanas reģiona teritorijām”.

LV portāls jau rakstīja, ka reģionu institūcijas ir veidojušās, sākot no 1997. gada, pēc pašvaldību iniciatīvām kopīgai attīstības plānošanai. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 5. panta trešo daļu Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales.

Plānošanas reģionu teritorijas

Rīgas plānošanas reģions

 

Rīga;

Jūrmala;

Ādažu novads;

Ķekavas novads;

Mārupes novads;

Olaines novads;

Ropažu novads;

Salaspils novads;

Siguldas novads.

 

Kurzemes plānošanas reģions

Liepāja;

Ventspils;

Dienvidkurzemes novads;

Kuldīgas novads;

Saldus novads;

Talsu novads;

Tukuma novads;

Ventspils novads.

 

Latgales plānošanas reģions

Daugavpils;

Rēzekne;

Augšdaugavas novads;

Balvu novads;

Krāslavas novads;

Līvānu novads;

Ludzas novads;

Preiļu novads;

Rēzeknes novads.

 

Vidzemes plānošanas reģions

Alūksnes novads;

Cēsu novads;

Gulbenes novads;

Limbažu novads;

Madonas novads;

Ogres novads;

Saulkrastu novads;

Smiltenes novads;

Valmieras novads;

Valkas novads;

Varakļānu novads.

 

Zemgales plānošanas reģions

Jelgava;

Aizkraukles novads;

Bauskas novads;

Dobeles novads;

Jelgavas novads;

Jēkabpils novads.

 

Varakļānu novads Vidzemes plānošanas reģionā

Lai gan sākotnēji Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikums noteica, ka Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta ietilpst Rēzeknes novadā, Varakļānu novada dome Saeimas lēmumu apstrīdēja Satversmes tiesā, kura atzina, ka pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei.1

Jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” paredz Varakļānu novadu saglabāt kā vienu no Vidzemes plānošanas reģiona noteiktajām teritorijām.

1 2021. gada 28. maija Satversmes tiesas spriedums lietā Nr. 2020-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU