SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
18. maijā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Pašvaldības
4
4

Izstrādāts plānošanas reģionu teritoriju projekts

FOTO: Kaspars Nordens, LETA

Tā kā administratīvi teritoriālās reformas laikā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā tiks izveidotas 42 pašvaldības, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais noteikumu projekts par plānošanas reģionu teritorijām.

īsumā
  • Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales.
  • Rīgas pilsēta un tai pieguļošās pašvaldības būtiski atšķiras no pārējās Latvijas – tajās ir augstāka ekonomiskā attīstība, kā arī pozitīvas demogrāfiskās prognozes.
  • Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka diskusija par jaunajiem NUTS2 (National Unit of Territorial Statistics 2 – valsts teritoriālās statistikas vienība 2) nav pietiekami izvērsta. Pastāv trīs atšķirīgi viedokļi.
  • Plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā, nosaka jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Pieci plānošanas reģioni

Reģionu institūcijas ir veidojušās, sākot no 1997. gada, pēc pašvaldību iniciatīvām kopīgai attīstības plānošanai, norādīts VARAM mājaslapā. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 5. panta trešo daļu Latvijā ir pieci plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales.

Plānošanas reģiona teritorijas saskaņā ar pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem līdz šim noteica 2009. gada 5. maija Ministru kabineta noteikumi Nr. 391 “Noteikumi par plānošanas reģiona teritorijām”. Pieņemot jaunos noteikumus par plānošanas reģionu teritorijām, iepriekšējie zaudēs spēku.

Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Rīga nodrošina darbavietas kaimiņu pašvaldībām

Vērtējot kopējās valsts reģionālās attīstības tendences, likumprojekta anotācijā secināts, ka Rīga un tai pieguļošās pašvaldības būtiski atšķiras no pārējās Latvijas – tajās ir augstāka ekonomiskā attīstība, kā arī pozitīvas demogrāfiskās prognozes, kas lielā mērā ir saistītas ar Rīgas ekonomisko ietekmi un darba iespējām. Arī prognoze 2030. gadam liecina, ka iedzīvotāju skaits daudzās teritorijās turpinās ievērojami samazināties un viena reģiona ietvaros turpinās ievērojami atšķirties, izņemot Rīgas tuvāko apkārtni.

Vienlaikus Rīga kā nozīmīgākais valsts attīstības centrs un galvaspilsēta nodrošina darbavietas un pakalpojumu sniegšanu ne tikai saviem iedzīvotājiem (Rīgā strādā 84% pašvaldības darbspējas vecuma iedzīvotāju), bet arī būtiskai daļai kaimiņu pašvaldību iedzīvotāju. Piemēram, Rīgā strādā 63% Ropažu novada pašvaldības iedzīvotāju, 61% Ādažu novada un Salaspils novada pašvaldību iedzīvotāju. Tāpat strādāt uz Rīgu ikdienā dodas vairāk nekā 50% Ķekavas novada, Mārupes novada, Jūrmalas pilsētas, Saulkrastu novada un Olaines novada iedzīvotāju. 

Kādas būs plānošanas teritorijas

Lai veicinātu vienmērīgāku reģionu attīstību un samazinātu reģionālās attīstības atšķirības, būtiski ir gan rast risinājumus pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, gan uzlabot sasniedzamību un dzīves vidi atbilstoši reģionu specifikai un pakalpojumu sasniegšanai, norādīts anotācijā.

Vidzemes reģionā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem Latvijā, tāpat Vidzemes un Kurzemes reģionos pēdējo 20 gadu laikā ir bijis viens no lielākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem starp visiem reģioniem.

Limbažu novada un Ogres novada (līdz šim tie ietilpa Rīgas plānošanas reģionā) pievienošana Vidzemes plānošanas reģionam, bet Tukuma novada pievienošana Kurzemes plānošanas reģionam (līdz šim Tukuma novads ietilpa Rīgas plānošanas reģionā) veicinātu vienmērīgāku reģionālo iedalījumu, apvienojot teritorijas ar līdzīgu problemātiku un izaicinājumiem, kā arī dodot iespēju kopīgi darboties to risināšanai, uzskata VARAM.

Savukārt vienā plānošanas reģionā apvienojot Rīgas pilsētu ar pašvaldībām, kas pilnībā atrodas tiešā Rīgas sociālekonomiskās ietekmes teritorijā, tiktu veicināta Rīgas metropoles areāla kā cieši saistītas ekonomiskās telpas attīstība, lai pilnvērtīgi varētu izmantot Rīgas metropoles areāla potenciālu Latvijas konkurētspējas stiprināšanai Baltijas jūras reģionā un valsts tautsaimniecības attīstībai.

No NUTS2 rādītājiem ir atkarīgas Kohēzijas fonda dotācijas

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis skaidro, kāpēc noteikumu projekts par plānošanas reģionu robežām ir būtisks: “Lai varētu vadīt Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, Latvijai ir jānosaka NUTS2 (National Unit of Territorial Statistics 2 – valsts teritoriālās statistikas vienība 2) un NUTS3 statistikas reģioni.”

Statistikas reģioni, kā norādīts Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā, tiek iedalīti trīs līmeņos. Katru dalībvalsti iedala NUTS 1. līmeņa teritoriālajās vienībās, no kurām katru savukārt iedala NUTS 2. līmeņa teritoriālajās vienībās, tās savukārt iedalot NUTS 3. līmeņa teritoriālajās vienībās.

“CSP apkopo svarīgākos sociālos, vides un ekonomikas rādītājus šajos reģionos. No NUTS2 rādītājiem ir atkarīgas Kohēzijas fonda dotācijas. Katra ES dalībvalsts cenšas optimizēt šo sadalījumu tā, lai būtu pozitīvs ekonomiskais efekts. Lietuva nesen izmainīja savu dalījumu, piešķirdama NUTS2 statusu vairākiem reģioniem,” stāsta M. Pūķis.

Trīs dažādi viedokļi

Noteikumu projektam par plānošanas reģionu robežām ir divi būtiski iemesli:

  • pēc pašvaldību vēlēšanām reģionos jāietilpst veselām pašvaldībām;
  • jāsāk gatavoties jaunam NUTS2 dalījumam (šie NUTS2 kopā veidotu vienu NUTS1 (visa Latvija), un katrā NUTS2 ietilptu vesels skaits NUTS3 reģionu).

M. Pūķis norāda, ka diskusija par jaunajiem NUTS2 nav pietiekami izvērsta, pastāv trīs viedokļi. Pirmais – saglabāt pašreizējo kārtību. Tad Latvija saņems summāri mazāk no ES fondiem. Šā viedokļa paudēji domā, ka, ieguldot mazākus līdzekļus mērķtiecīgāk (Rīgā un Pierīgā), būs lielāks ekonomiskais efekts. Emigrācija no citiem reģioniem šā viedokļa aizstāvjus nesatrauc.

Otrais viedoklis – izveidot divus NUTS2 (Rīgas, Austrumlatvijas un Rietumlatvijas). Abi pārsniegtu 800 000 iedzīvotāju, kā to pieprasa ES regula. Šim modelim atbilst piedāvātais dalījums plānošanas reģionos.

Trešais viedoklis – izveidot trīs NUTS2 (Rīgas, Austrumlatvijas, Rietumlatvijas), kuros daļēji netiktu izpildīts ES regulas kritērijs, bet kuri loģiskāk saistītos ar aktivitātēm reģionu attīstībai. Pašlaik vairākums ES valstu ir vienojušās par iespēju piešķirt NUTS2 statusu arī mazākiem reģioniem. Pēdējais šāds piemērs ir Lietuva. Šajā gadījumā prognozējamais ieguvums nākotnes ES finansējumā būtu vislielākais.

“Tā kā koalīcijas partijas nevar vienoties par administratīvo reģionu modeli, šis jautājums ir “iestrēdzis”. Tāpēc paralēli robežu maiņai nav pārrunāts jautājums par Latvijai ļoti svarīgo turpmākās attīstības modeli. Piedāvātās izmaiņas ir loģiskas, taču tām var būt pagaidu raksturs,” saka M. Pūķis. “Ogres novadam būtu saprotamāk, ja vienlaikus ar pievienošanu Vidzemes plānošanas reģionam būtu skaidrība par ES fondu izmantošanas iespēju pieaugumu pēc šī soļa. Nav skaidrs arī plānošanas reģionu turpmākais statuss. Ja tajās pašās robežās veidos administratīvos reģionus, iespējams reorganizācijas process, potenciāli pieaugot šo reģionu funkcijām un nozīmei.”

Ko dara plānošanas reģioni

Plānošanas reģiona kompetence ir nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, tostarp:

  • noteikt reģiona ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes;
  • sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādāt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus (teritorijas plānojumu un attīstības programmu) un vadīt un uzraudzīt to ieviešanu;
  • sagatavot atzinumus par nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu atbilstību plānošanas reģiona interesēm;
  • izvērtēt un sniegt atzinumus par reģionālā un vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām;
  • izvērtēt un sniegt atzinumus vietējo pašvaldību vai privātpersonu projektu iesniegumiem par reģionālās attīstības valsts atbalsta saņemšanu;
  • izstrādāt un īstenot projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros.

Plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam tas nozīmē, ka reģions ir līdzīgs pašvaldībai, bet nav pašvaldība, skaidro M. Pūķis. Lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome.

Lai īstenotu plānošanas reģiona kompetenci, plānošanas reģiona attīstības padome apstiprina plānošanas reģiona nolikumu un budžetu, var izveidot, reorganizēt un likvidēt plānošanas reģiona iestādes un kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos, kā arī deleģēt privātpersonai atsevišķus pārvaldes uzdevumus.

Likumprojekts paredz, ka Kurzemes plānošanas reģionā ietilpst:        

  • Liepāja;
  • Ventspils;
  • Dienvidkurzemes novads;
  • Kuldīgas novads;
  • Saldus novads;
  • Talsu novads;
  • Tukuma novads;
  • Ventspils novads.

Latgales plānošanas reģionā ietilpst:

  • Daugavpils;
  • Rēzekne;
  • Augšdaugavas novads;
  • Balvu novads;
  • Krāslavas novads;
  • Līvānu novads;
  • Ludzas novads;
  • Preiļu novads;
  • Rēzeknes novads.

Rīgas plānošanas reģionā ietilpst:

  • Rīga;
  • Jūrmala;
  • Ādažu novads;
  • Ķekavas novads;
  • Mārupes novads;
  • Olaines novads;
  • Ropažu novads;
  • Salaspils novads;
  • Saulkrastu novads;
  • Siguldas novads.

Vidzemes plānošanas reģionā ietilpst:

  • Alūksnes novads;
  • Cēsu novads;
  • Gulbenes novads;
  • Limbažu novads;
  • Madonas novads;
  • Ogres novads;
  • Smiltenes novads;
  • Valmieras novads;
  • Valkas novads.

Zemgales plānošanas reģionā ietilpst:

  • Jelgava;
  • Aizkraukles novads;
  • Bauskas novads;
  • Dobeles novads;
  • Jelgavas novads;
  • Jēkabpils novads.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU