Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izskatīšanas laikā daudzas līdzšinējās pašvaldības iebilda pret plānotajām jaunajām administratīvajām teritorijām. Satversmes tiesā kopumā ierosinātas 19 lietas. Attēls no protesta akcijas pret reformu pie Saeimas ēkas 2020. gada 5. martā.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Satversmes tiesa, pēc Inčukalna, Varakļānu un Garkalnes novada domju pieteikumiem lemjot par administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, lēma, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Savukārt Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā un Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā atbilst Satversmei.
Šāds īsumā ir 28. maijā Satversmes tiesas pieņemtais spriedums lietā Nr. 2020-43-0106 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 31.15., 31.29., 31.30., 32.1., 32.4. un 36.2. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam”, kas kopumā aizņem 60 lappuses.
Jāatgādina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ar ko 119 pašvaldību vietā tiek izveidotas 42, Valsts prezidents izsludināja 2020. gada 22. jūnijā. Likuma pielikums noteic administratīvās teritorijas, to administratīvos centrus un teritoriālā iedalījuma vienības.
Taču jau likumprojekta izstrādes gaitā daudzas pašvaldības iebilda pret plānotajām jaunajām administratīvajām teritorijām. Satversmes tiesā kopumā ierosinātas 19 lietas un pieņemti divi lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto.
12. martā Satversmes tiesa paziņoja pirmo nolēmumu lietā Nr. 2020-37-0106 par administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai, kurā bija apvienotas divas lietas, kas tika ierosinātas pēc Limbažu un Ikšķiles novadu domju pieteikumiem.
Satversmes tiesa atzina, ka Skultes pagasta iekļaušana Saulkrastu novadā neatbilst Satversmei, bet Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta apvienošana ar Ogres novadu atbilst Latvijas Republikas pamatlikumam.
Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Aldis Laviņš informēja, ka pārējie 14 pašvaldību iesniegtie priekšlikumi ir apvienoti vienā lietā un tiek gatavots nolēmums, kas būs pieejams jūnija beigās.
Lietā Nr. 2020-43-0106 tika apvienotas trīs lietas, kas ierosinātas pēc Varakļānu, Garkalnes un Inčukalna novada domes pieteikumiem.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikums noteica, ka Rēzeknes novadā ietilpst Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta. Savukārt Ropažu novadā iekļaujas arī Garkalnes pagasts un Vangažu pilsēta, bet Siguldas novadā – Inčukalna pagasts.
Varakļānu novada domes ieskatā Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta ir pievienoti Rēzeknes novadam, pienācīgi neizvērtējot iespēju šos pagastus un pilsētu iekļaut Madonas novadā vai saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību. Pēc pieteicējas domām, pieņemot šādu lēmumu, Saeima rīkojusies pretēji reformas mērķiem un tās pamatkritērijiem, kā arī pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu. Tāpat šo normu izstrādē neesot ievērots subsidiaritātes princips un nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar novada iedzīvotājiem un domi.
Savukārt Garkalnes novada dome iebilda, ka tiek pievienota jaunveidojamajam Ropažu novadam kā Garkalnes pagasts, pienācīgi neizvērtējot iespēju Garkalnes novadu saglabāt kā patstāvīgu pašvaldību vai apvienot ar Ādažu vai Inčukalna novadu. Garkalnes novada dome uzskata, ka apstrīdētā norma pārkāpj no Satversmes 1. un 101. panta izrietošo pašvaldības principu, varas dalīšanas principu un labas likumdošanas principu.
Inčukalna novada dome iebilda pret pašvaldības administratīvās teritorijas robežas maiņu, kā rezultātā Vangažu pilsēta tiek iekļauta Ropažu novadā un Inčukalna pagasts – Siguldas novadā. Līdz ar to Saeima esot pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu. Tāpat apstrīdēto normu izstrādē neesot veiktas pienācīgas konsultācijas ar Inčukalna novada pašvaldību.
Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus, jo iekļāvis Varakļānu novadu jaunveidojamajā Rēzeknes novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Savukārt Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumos paredzēts Rēzeknes novada un Rēzeknes valstspilsētas sadarbības pienākums vienīgi atsevišķās jomās.
Tiesa konstatēja, ka lēmums iekļaut šo novadu jaunveidojamā Rēzeknes novadā pēc būtības tika pieņemts vien likumprojekta trešajā lasījumā Saeimas sēdē. Šā lēmuma pamatā bija deputātu pārliecība par šīs teritorijas kultūrvēsturisko piederību Latgalei.
Tiesa atzīmē, ka konkrētajā gadījumā likumdevējs bija noteicis, ka administratīvi teritoriālā reforma nav pakārtojama prasībai saglabāt kultūrvēsturisko vidi un piederību latviešu vēsturiskajām zemēm, jo pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm regulēs speciāls likums. Šāda pieeja arī tika konsekventi piemērota likumprojekta izstrādē, noraidot uz kultūrvēsturiskiem apsvērumiem balstītus priekšlikumus izveidot, piemēram, Alsungas novadu un Sēlijas novadu.
Tāpēc, pamatojot Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā ar apsvērumiem par tā kultūrvēsturisko piederību Latgalei, likumdevējs balstījies uz tādiem apsvērumiem, kas nebija atzīstami par reformas īstenošanas kritērijiem, un nav saglabājis uz visiem jaunveidojamiem novadiem vienlīdzīgi attiecināmu pieeju. Līdz ar to Satversmes tiesa secināja, ka, pieņemot Administratīvo teritoriju likuma pielikuma 31.15., 31.29. un 31.30. apakšpunktu, likumdevējs rīkojies patvaļīgi.
Varakļānu novada domes mājaslapā publicētā informācija liecina, ka pērn februārī pašvaldības rīkotajā iedzīvotāju aptaujā par Administratīvi teritoriālo reformu no 2693 balstiesīgajiem piedalījās 1108. Par novada iekļaušanos jaunveidojamajā Madonas novadā nobalsoja 84,28%, bet par piederību jaunveidojamajam Rēzeknes novadam – 15,72%.
Satversmes tiesas ieskatā Varakļānu novada iekļaušana jaunveidojamajā Rēzeknes novadā nebūtu pamatojama arī ar Varakļānu novada iedzīvotāju piederības izjūtu un kopīgo identitāti.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova: “Kāpēc harta izvirza prasību konsultēties ar vietējiem iedzīvotājiem? Ķeksītim? Nē, ja ir šāda iedzīvotāju vienprātība un tā nerunā pretī reformas mērķim un kritērijiem, kāpēc iet pret iedzīvotāju gribu?”
Satversmes tiesa secināja, ka lēmums par Garkalnes novada iekļaušanu Ropažu vai Ādažu novadā, ja abos gadījumos tiktu ievēroti reformas pamatkritēriji un nav būtiskas iedzīvotāju daļas viedokļa par vienu vai otru administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumu, ir atkarīgs no politiskas izšķiršanās, kuru Satversmes tiesa nepārbauda.
Savukārt Garkalnes novada kā atsevišķas administratīvās teritorijas saglabāšana neatbilstu izvirzītajiem vispārējiem reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem, tostarp tam, ka Pierīgas novadā ir ne mazāk kā 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju. Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka, lemjot par līdzšinējā Garkalnes novada iekļaušanu jaunajā Ropažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
Satversmes tiesa secināja, ka lēmums par Inčukalna novada reformēšanu, iekļaujot Inčukalna pagastu Siguldas novadā un Vangažu pilsētu – Ropažu novadā, atbilst reformas mērķiem un tās pamatkritērijiem.
Pamatojot Inčukalna novada sadalīšanu, tika norādīts uz šo teritoriālo vienību atšķirīgo vēsturiskās attīstības gaitu, kā arī iedzīvotāju un to nodarbinātības struktūru. Tāpat tika ņemta vērā Vangažu pilsētas svārstmigrācija Rīgas virzienā un saņemtie priekšlikumi.
Savukārt Inčukalna novada kā atsevišķas administratīvās teritorijas saglabāšana neatbilstu izvirzītajiem vispārējiem reformas mērķiem un novadu veidošanas kritērijiem. Proti, Inčukalna novadam nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, savukārt kā potenciālajam Pierīgas novadam tam nav tiešas robežas ar Rīgu, tā iedzīvotāju skaits nav atbilstošs izraudzītajiem kritērijiem, un arī prognozes nenorāda uz pietiekamu iedzīvotāju skaita pieaugumu tuvākajos gados.
Tādējādi Satversmes tiesa secināja, ka, lemjot par Inčukalna pagasta iekļaušanu Siguldas novadā un Vangažu pilsētas iekļaušanu Ropažu novadā, likumdevējs ir ievērojis reformas mērķi un kritērijus.
Ievērojot Satversmes tiesas lēmumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrija (VARAM) virzīs jautājumu par pašvaldību vēlēšanu Madonas un Rēzeknes novados pārcelšanu no šā gada 5. jūnija uz 11. septembri.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru tiek noteikts, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, Centrālā vēlēšanu komisija 28. maijā nolēma atcelt 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes un Madonas novados.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 28. maijā nolēma likumprojektus, kas paredz Varakļānu pilsētu, Varakļānu pagastu un Murmastienes pagastu atstāt Madonas novadā, virzīt izskatīšanai Saeimas ārkārtas sēdē 31. maijā.
Kā zināms, kārtējās pašvaldību vēlēšanas norisināsies 2021. gada 5. jūnijā.
VARAM paziņojumā presei informē, ka ir sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, iekļaujot Murmastienes un Varakļānu pagastus un Varakļānu pilsētu Madonas, nevis Rēzeknes novadā.
VARAM gatavo arī likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”, jo nepieciešams noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamā Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas.
Ministrijā izstrādātie likumprojekti paredz, ka līdz 1. jūlijam darbu šajās pašvaldībās turpina līdzšinējās pašvaldību domes, bet no 1. jūlija līdz 1. oktobrim – Saeimas iecelta pagaidu administrācija katrā pašvaldībā trīs cilvēku sastāvā.
1. jūlijs ir administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās diena, kad jaunveidojamās pašvaldības savu darbību uzsāk jaunajās teritorijās. Tā kā līdzšinējo domju sastāva pilnvaru laiks ar šo dienu beigsies, līdz vēlēšanām darbu konkrētajās vietvarās nodrošinās pagaidu administrācijas.
