Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc VARAM aplēsēm deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam ir samazinājušies par aptuveni 10 miljoniem eiro.
LV portāla infografika
Kaut arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) administratīvi teritoriālo reformu kopumā vērtē kā izdevušos, – ir pieaugusi pašvaldību kapacitāte, samazināts deputātu skaits, katrā novadā ir vismaz viena vidusskola u. c. – Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) reformā saredz vairākus kritiskus aspektus, bet aptaujātās pašvaldības vai nu neredz ieguvumus, vai ir saskārušās ar problēmām dažādu pakalpojumu un procesu salāgošanā.
Jāatgādina, ka 2020. gada 23. jūnijā stājās spēkā jauns Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, nosakot Latvijā jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu. Šajās administratīvajās teritorijās 2021. gada 3. jūnijā tika vēlētas jaunas pašvaldību domes, tādējādi kopš 2021. gada 1. jūlija Latvijā iepriekšējo 119 pašvaldību vietā ir 43 pašvaldības – 36 novadu un septiņas valstspilsētu pašvaldības.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 29. punktā noteikts, ka Ministru kabinetam reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, līdz 1. maijam ir jāiesniedz Saeimai ziņojums par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Tajā jāiekļauj arī administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā radīto ieguvumu un zaudējumu vērtējums.
Informatīvo ziņojumu “Par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem” valdība izskatīja 31. maijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs preses konferencē jūnija sākumā akcentēja, ka šajā ziņojumā iekļautie secinājumi ir tikai par ATR īstermiņa ietekmi, jo vēl nav aizritējis pat gads, kopš ATR ir stājusies spēkā.
“Izvērtējumi no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz gada beigām ir veikti dažādos virzienos, gan raugoties uz budžeta ietaupījumiem un finansiālās kapacitātes uzlabojumiem, gan speciālistu piesaisti u. c. faktoriem,” teica A. T. Plešs. “Tie sniedz pietiekami pilnīgu ainu par to, uz kāda attīstības ceļa šobrīd ir nostājušās pašvaldības. Kopējā tendence ir pozitīva, atsevišķās pašvaldībās jau šobrīd ATR sniegtās iespējas tiek izmantotas pilnā apmērā.”
Pašvaldībās pēc ATR ir mazāk deputātu – to skaits samazinājies par 64% jeb no 1348 uz 492, norādīts ziņojumā. Priekšsēdētāju skaits apvienotajās pašvaldībās samazinājies no 104 uz 28, priekšsēdētāju vietnieku skaits – no 121 uz 61.
Pēc ATR 2021. gada vēlēšanās pieauga konkurence uz vienu pašvaldības deputāta vietu – no 5,38 līdz 8,14 pretendentiem, salīdzinot ar 2017. gada pašvaldību vēlēšanām.
Pēc VARAM aplēsēm deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi laikposmā no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam ir samazinājušies par aptuveni 10 miljoniem eiro.
ATR rezultātā pašvaldību iedalījums kļuvis vienmērīgāks. Atšķirība starp mazāko un lielāko novadu pēc iedzīvotāju skaita mainījusies no 34 reizēm pirms ATR līdz septiņām reizēm pēc ATR. Šobrīd mazākais ir Valkas novads (8487 iedzīvotāji), savukārt lielākais ir Ogres novads (61 148 iedzīvotāji).
Ziņojumā salīdzinājumos nav iekļauts Varakļānu novads (3032 iedzīvotāji), par kura administratīvo teritoriju līdz 2023. gada 1. janvārim Ministru kabinetam jāsniedz priekšlikumi Saeimai un kurš atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumiem netika iekļauts Rēzeknes novadā.
Pēc ATR ir būtiski uzlabojusies pašvaldību finansiālā kapacitāte. Pēc budžeta ieņēmumiem atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies no 34 reizēm pirms ATR līdz sešām reizēm pēc ATR.
“Līdz ar šādu pašvaldību spēku apvienošanu tām ir daudz labākas iespējas ietaupīt, piemēram, kopīgu iepirkumu organizēšanā,” teica A. T. Plešs
Pirms ATR lielākajai daļai novadu pašvaldību kopējie budžeta ieņēmumi bija mazāki par 10 miljoniem eiro gadā – 2020. gadā šādu novadu skaits bija 60. “Ievērojama budžeta daļa tika tērēta administratīvajiem izdevumiem un ikdienas vajadzību uzturēšanai. Šādā gadījumā runāt par ilgtermiņa attīstību bija ļoti sarežģīti,” vērtēja ministrs.
Turpretī pēc ATR aptuveni piektajai daļai novadu pašvaldību budžets ir mazāks nekā 20 miljoni eiro, tostarp tikai Varakļānu novads ir ar budžeta ieņēmumiem, kas ir mazāki nekā 10 miljoni eiro gadā. Pārējām četrām piektdaļām novadu pašvaldību budžeta ieņēmumi gadā pārsniedz 20 miljonus eiro.
“Ko tas nozīmē? Pašvaldībām, piesakoties uz aizdevumu programmām un projektiem, kuros var izmantot ES fondu līdzekļus, ir iespējams iegūt finansējumu lielāka apjoma projektiem, kas ir ļoti svarīgi no pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošanas aspekta,” uzsvēra A. T. Plešs.
Izvērtējot attīstības centru potenciālu, VARAM secinājusi, ka nav saskatāms potenciāls jaunu reģionālas nozīmes attīstības centru veidošanai reģionos, tostarp Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.
Ziņojumā uzsvērts, ka, piemēram, Saulkrastu novads drīzāk ir Pierīgas pašvaldība, nevis patstāvīgs reģionālas nozīmes attīstības centrs. Tā potenciāls nav sasniedzis tādu pašu nozīmi darbavietu nodrošinājuma un pakalpojumu pieejamības aspektos, kā tas ir citās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās un attīstības centros.
Pēc ATR vismaz viena vidusskola ir visās 43 pašvaldībās – agrāk tā nebija. “Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir daudz lielākas iespējas veidot izglītības tīklu, nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti un labākas algas skolotājiem,” akcentēja ministrs.
ATR rezultātā būtiski uzlabojusies arī cilvēkresursu pieejamība un kapacitāte. Kā piemēru ministrs minēja uzņēmējdarbības speciālistu pieejamību. Ja pirms reformas attiecīgie speciālisti bija 75% pašvaldību, tad tagad tie strādā 98% pašvaldību.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša preses konferencē skaidroja, ka iedzīvotājiem saglabāti līdzšinējie pakalpojumi un darbu turpina apvienoto novadu pakalpojumu sniegšanas vietas. Darbojas arī visi līdzšinējie valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC), un no 2022. gada ir atvērti astoņi jauni centri.
Kopumā pašlaik darbojas 131 VPVKAC, taču līdz 2023. gadam teritoriālo VPVKAC pieejamību plānots paplašināt līdz 592 punktiem jeb līdz katram pagastam un pilsētai, norādīts ziņojumā.
Iezīmējot turpmāko rīcību, VARAM ieskatā nepieciešamas pārmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pieejā, sasaistot no izlīdzināšanas fonda saņemto dotāciju ar no pašvaldību autonomajām funkcijām izrietošo uzdevumu izpildi.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka šobrīd sniegt izvērtējumu par to, kādi pašvaldībām ir ieguvumi no ATR, ir pāragri, jo tikai tagad pašvaldībās var sākties praktiskais darbs. Pirmo pusgadu bija nepieciešams laiks, lai mainītu normatīvos aktus, izstrādātu jaunu normatīvo regulējumu, sinhronizētu datubāzes un savietotu informācijas sistēmas, sakārtotu personālresursu jautājumus un veidotu jaunus budžetus.
LPS ar VARAM nav saskaņojusi informatīvo ziņojumu “Par izmaiņām pašvaldību sociālekonomiskajā situācijā un ATR rezultātiem”, jo tas neizvērtē izmaiņas sociāli ekonomiskajā situācijā un tajā nav informācijas par diviem kritiskajiem reformas aspektiem.
LPS uzsver, ka pirmais, kas nav izvērtēts, ir jautājums par ATR ietekmi uz nomales efektu. Ziņojumā nomales efekta raksturošanai netiek izmantotas iespējas, kuras sniedz Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālā statistika un Labklājības ministrijas rīcībā esošie dati, kas ir pieejami, par teritorijām.
Lai neveidotos nomales efekts, jādomā, kā veicināt vienmērīgu visas teritorijas attīstību, nekoncentrējoties tikai uz novada centru, uzskata LPS. Lai arī nākotnē ministrija paredz palielināt VPVKAC skaitu, tomēr pastāv risks par valsts iestāžu filiāļu slēgšanu reģionos. Jau patlaban šādu soli apsver vai jau īsteno “Latvijas Pasts”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kā arī Valsts zemes dienests un citi būtisko pakalpojumu sniedzēji.
Otrs jautājums, kas LPS ieskatā nav izvērtēts, ir valsts reģionālā attīstība – nav pietiekami atspoguļotas negatīvās pārmaiņas saistībā ar pārvaldes un pakalpojumu koncentrāciju.
“Parādot tikai pozitīvo, t. i., finanšu ekonomiju no pašvaldības deputātu skaita samazinājuma, ziņojums zaudē objektivitāti. Nav analizēts jautājums, cik augstas klases speciālistu vairs nestrādā pašvaldībās, cik daudz laika patērē esošie darbinieki, braucot uz darbu, kādi ir viņu ieguldītie finanšu līdzekļi, lai nokļūtu līdz darba vietai u. c. aspekti. Bijušajos pašvaldību centros paliek neizmantotas labā stāvoklī esošas telpas,” tā LPS.
LV portāls lūdza arī dažu novadu viedokli par ATR rezultātiem.
Piemēram, Ādažu novada pašvaldības ieskatā ATR rezultātā tika iegūti labāki administratīvie resursi, proti, darbinieki. Taču, apvienojoties Ādažiem un Carnikavai, bijis un ir ļoti grūti izveidot vienotus darba procesus, jo abās pašvaldībās tie bija atšķirīgi gan kopumā, gan detaļās, atklāj Ādažu novada pašvaldība. Vislielākā problēma ir darba procesu, pakalpojumu, normatīvo regulējumu, pabalstu, atvieglojumu, līdzfinansējuma, atlīdzības un funkciju izpildes salāgošanā, paņemot abu iepriekšējo novadu labākos, taču bieži vien arī dārgākos risinājumus. Tas radījis ļoti lielu slogu pašvaldības budžetam un izpildvaras darbam.
Ādažu novada pašvaldība ministrijas izvērtējumu par reformu uzskata par nekorektu, jo tā nav bijusi zinātniskās metodēs balstīta izpēte.
Savukārt Tukuma novada pašvaldībā tika apvienoti četri – Jaunpils, Engures, Kandavas un Tukuma – novadi. “Ieguvumi nav redzami,” secina pašvaldībā. “Mehāniski tika salikti kopā budžeti, kas šobrīd vairāk tiek tērēti administratīvā centra, Tukuma pilsētas, vajadzībām.”
Tukuma novada pašvaldība VARAM pārmet investīciju, kas tika solītas 30 miljonu eiro apmērā, sadalījumu. Finansējums galvenokārt sadalīts, ņemot vērā politisko partiju iedalījumu. Tukuma novads ir trešais lielākais Latvijā, un investīcijām no trijiem iesniegtajiem projektiem saņēmis atbalstu tikai vienam projektam 344 249 eiro apmērā. Turpretī citām pašvaldībām ir atbalstīti vairāki projekti daudzu miljonu eiro vērtībā.
Tukuma novada pašvaldība norāda, ka, lai samazinātu deputātu skaitu un ieekonomētu līdzekļus, nevajadzēja ATR, bet gan noteikt deputātu skaitu ar normatīvajiem aktiem. Ja iepriekš deputāti vairumā novadu saņēma atalgojumu ap 100 eiro mēnesī, tad šobrīd lielajos novados jau esot situācijas, ka deputāti saņem 2000 eiro atlīdzību.
Pašvaldība akcentē, ka novadu apvienošanās rezultātā zaudētāji ir tie darbinieki, kuri ikdienā no bijušajiem novadiem 30 kilometru rādiusā katru dienu brauc uz darbu Tukuma centrā, kur administrācijas ēkā trūkst vietas, tai pašā laikā bijušo novadu centros labiekārtotas darba vietas paliek tukšas.
Arī atalgojuma izmaiņas ir dažādas – daļai darbinieku tās palielinātas, savukārt daļai – samazinātas. Tāpat esot ar sociālās palīdzības iniciatīvām – daļa pakalpojumu ir pieejamāka, daļa ir samazināta, piemēram, vairs nav represēto pabalsta 30 eiro apmērā, kas tika maksāts reizi gadā dažos bijušajos novados.
“Jaunais novads ir pārāk liels, lai katrā pagastā vai divu pilsētu (kopumā 23) teritoriālajās vienībās rīkotu iedzīvotāju sapulces,” uzskata Tukuma novada pašvaldība. “Līdz ar to iedzīvotāji attālinās no lēmējvaras un nesaņem informāciju. Ir izveidotas Iedzīvotāju konsultatīvās padomes, bet tām ir tikai ieteikuma formāts, kas nerisina visas lokālās problēmas. Šobrīd tiek apdraudēta reģionu, īpaši lauku teritoriju, attīstība.”
