NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
10
10

Darbu sāk apvienotās pašvaldības. Kas mainīsies iedzīvotājiem

Stājas spēkā 01.07.2021.

FOTO: Kaspars Nordens, LETA

1. jūlijā stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas paredz, ka no līdzšinējām 119 pašvaldībām izveidotas 43, no kurām daudzas ir tapušas, apvienojot kādreizējos novadus. Visas pašvaldības iestādes pēc 1. jūlija turpina darbu tāpat kā iepriekš, līdz dome pieņems lēmumu par to reorganizēšanu, piemēram, iestādes apvienojot.

īsumā
  • Reformas mērķis ir izveidot ekonomiski daudz spēcīgākas un attīstītākas pašvaldības, kas spēj piesaistīt investīcijas, nodrošinot līdzsvarotāku attīstību un sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.
  • Lai gan saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā no 1. jūlija darbojas 43 pašvaldības, uz pirmo domes sēdi šodien sanāk tikai 40 jauno pašvaldību domju deputāti.
  • Reformas ietvaros netiek skarti jautājumi par pašvaldības funkcijām. Tās saglabājas tādas, kā noteikts likumā “Par pašvaldībām”.
  • Pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem pēc 2021. gada 1. jūlija jānodrošina vismaz katrā pilsētā un pagastā, kā tas bijis līdz šim.
  • Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam, ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi.
  • Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas iedzīvotājiem nebūs jāmaina dokumenti – zemesgrāmatas apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība u. c.
  • Iedzīvotājiem, rakstot vēstules vai nosūtot pakas, svarīgi ir norādīt pasta indeksu.
  • Ja novads ir izveidots no jauna, ar jaunu nosaukumu, apvienojot citus novadus, tam noteikti jāveido jauns ģerbonis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs 1. jūlija preses konferencē uzsvēra, ka ir vēsturiska diena, jo ir noslēdzies darbs, kas sākās pirms diviem gadiem.

“Administratīvi teritoriālā reforma ir nozīmīgs solis uz priekšu straujākai Latvijas izaugsmei un attīstībai. Reformas mērķis ir izveidot ekonomiski daudz spēcīgākas un attīstītākas pašvaldības, kas spēj piesaistīt investīcijas, nodrošinot daudz līdzsvarotāku attīstību un sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem,” teica A. T. Plešs.

Iepriekš pašvaldības pēc iedzīvotāju skaita atšķīrās pat 30 reizes, savukārt tagad – tikai astoņas.

Iecerēts, ka administratīvi teritoriālā reforma kalpos kā platforma tālākai reģionu attīstībai citās jomās – medicīnā, izglītībā, satiksmes infrastruktūrā u. c.

Šī ir otrā pašvaldību reforma pēc valsts neatkarības atjaunošanas. Pirmā noslēdzās 2009. gada 1. jūlijā, 564 vietējo pašvaldību vietā izveidojot 119.

Galvenais uzdevums – priekšsēdētāja vēlēšanas

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 6. punkts noteic, ka ar 2021. gada pašvaldību vēlēšanās jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi izbeidzas visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Saskaņā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45. panta pirmo daļu pirmo domes sēdi sasauc Pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Domes pirmā sēde tiek sasaukta atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 2. punktam.

Lai gan saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Latvijā no 1. jūlija darbojas 43 pašvaldības, uz pirmo domes sēdi šodien sanāk tikai 40 jauno pašvaldību domju deputāti.

Administratīvi teritoriālais iedalījums un tā teritoriālās vienības – novada pilsētas un pagasti 2021

Rīgā domes sēde nenotiek, jo deputāti tika ievēlēti ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā un viņi turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Domes sēde nenotiek arī Varakļānu un Rēzeknes novados, jo Satversmes tiesa savā spriedumā noteica, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Līdz ar to līdz 11. septembra vēlēšanām abas pašvaldības turpinās darbu atsevišķi, pašlaik tās vada pagaidu administrācijas.

Novada domes pirmās sēdes galvenais uzdevums ir domes priekšsēdētāja ievēlēšana likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā. Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs līdz domes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada sēdi un paraksta domes lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu. Tā kā jauna novada izveidošanas gadījumā domei iespējami ātri jāpieņem vairāki lēmumi, kas saistīti ar lietu nodošanu – pieņemšanu, pārreģistrāciju, jaunu struktūru izveidošanu un reorganizāciju –, tad pēc pirmās sēdes jau iespējami ātrāk jāsasauc nākamās domes sēdes, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Vai mainīsies pašvaldību funkcijas

Reformas ietvaros netiek skarti jautājumi par pašvaldības funkcijām. Tās saglabājas tādas, kā noteikts likumā “Par pašvaldībām”.

Jāpiebilst, ka ministrija ir apkopojusi pavisam 111 uzdevumus, kas ir pašvaldību atbildībā, un tie ir noteikti ne tikai likumā “Par pašvaldībām”, bet arī citos normatīvajos aktos. Šobrīd VARAM strādā pie jauna likuma “Par pašvaldībām”, kur tostarp plānots precīzāk un atbilstoši mūsdienu terminoloģijai definēt pašvaldību kompetences.

Pārejas periods

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz pārejas periodu gandrīz gada garumā. Katrā no apvienotajām teritorijām būs spēkā iepriekšējo pašvaldību saistošie noteikumi, kas darbosies iepriekšējo pašvaldību teritorijās, kamēr jaunā dome apstiprinās jaunos. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūnijam, ir spēkā novadu veidojošo bijušo pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu, kurus izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim.

Savukārt atsevišķās jomās, piemēram, sociālajā palīdzībā, termiņš jaunu saistošo noteikumu pieņemšanai ir vēl īsāks, taču tas nav saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu, bet gan ar attiecīgās nozares ietvaros plānotām reformām, skaidro VARAM.

Iestādes strādās tāpat kā līdz šim

Visas pašvaldību iestādes pēc 1. jūlija turpina darbu tāpat kā iepriekš, līdz dome pieņem lēmumu par to reorganizēšanu, piemēram, iestādes apvienojot. Brīdis, kurā kādas iestādes tiks apvienotas vai tiks ieviestas kādas pārmaiņas pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem, visticamāk, katrā pašvaldībā būs cits, tādēļ iedzīvotājiem ir svarīgi sekot līdzi informācijai, ko sniedz sava pašvaldība.

Iedzīvotāji ar jautājumiem var vērsties gan pašvaldībās, gan ministrijā (rakstot uz e-pasta adresi reforma@varam.gov.lv), lai noskaidrotu informāciju par administratīvi teritoriālo reformu.

Pakalpojumu pieejamība

Pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem pēc 2021. gada 1. jūlija jānodrošina vismaz katrā pilsētā un pagastā, kā tas bijis līdz šim. Vairākumu pašvaldību sniegto pakalpojumu (īpaši sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību) nosaka pašvaldību saistošie noteikumi.

Kopumā iedzīvotājiem pakalpojumi ir pieejami pašvaldības:

  • centrālajā administrācijā;
  • pagastu un pilsētu pārvaldēs;
  • pagastu un pilsētu apvienību pārvaldēs un pakalpojumu punktos;
  • valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Pakalpojumus, kurus sniedz pašvaldības iestādes (sociālais dienests, būvvalde, bāriņtiesas, dzimtsaraksta nodaļas u. c.), turpinās sniegt iepriekšējās iestādes līdz jaunu iestāžu izveidošanai.

VARAM pašvaldībām ir sniegusi ieteikumu iestāžu reorganizāciju veikt līdz 2021. gada 31. decembrim.

Savukārt attiecībā uz bāriņtiesām Bāriņtiesu likuma pārejas noteikumu 23. punkts strikti noteic, ka jauna bāriņtiesa ir jāizveido ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim.

Vienotie klientu apkalpošanas centri

Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbība turpinās arī jaunajās pašvaldībās, skaidro VARAM. Katrā pagastā veidojams ne mazāk kā viens pakalpojumu kontaktpunkts, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju pieteikt pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai.

Ministrijas ieskatā vēlams pakalpojumu kontaktpunktu veidot pagastu bibliotēkās, paplašinot bibliotekāra amata pienākumus ar t. s. digitālā aģenta funkciju – palīdzēt iedzīvotājam elektronisko pakalpojumu pieteikšanā, digitālo rīku lietošanā un izglītot iedzīvotāju grupas digitālajās prasmēs.

Dokumenti un adreses

Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas iedzīvotājiem nebūs jāmaina dokumenti — zemesgrāmatas apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība u. c. Elektroniskajās sistēmās izmaiņas notiks automātiski.

Arī ieraksti zemesgrāmatā nebūs jāmaina, jo pēc reformas nemainīsies teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu, pagastu) un apdzīvoto vietu nosaukumi vai robežas. Iedzīvotāji varēs saglabāt līdzšinējās zemesgrāmatas apliecības, pēc jaunām dodoties gadījumā, ja rastos tāda nepieciešamība (piemēram, veicot kādus darījumus ar nekustamo īpašumu). Veicot darījumus ar īpašumu pēc 1. jūlija, tam tiks fiksēts jaunais teritorijas nosaukums.

Citos dokumentos adresi varēs mainīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto dokumentu mainīt, piemēram, ja tam beidzas derīguma termiņš vai tamlīdzīgi. Tāpat tas notika arī iepriekšējā pašvaldību reformā.

Pasta pakalpojumi

Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas “Latvijas pasta” darbībā izmaiņas nav paredzamas – uzņēmums turpinās piegādāt sūtījumus atbilstoši patlaban spēkā esošajām adrešu indeksu teritorijām.

Rakstot vēstules vai nosūtot pakas, ir svarīgi norādīt pasta indeksu, norāda VARAM.

Klientiem, norādot saņēmēja adresi, izmaiņas ir novadu nosaukumos vietās, kur notiks to apvienošana. “Latvijas pasts” aicina klientus veikt attiecīgas izmaiņas saņēmēju adrešu pierakstā novados, ko ietekmēs reforma, tostarp interneta veikalu profilos, lai sūtījumus varētu apstrādāt ātrāk un precīzāk.

Kur iegūt informāciju

Lai nodrošinātu iedzīvotāju informēšanu par pašvaldības funkciju izpildi administratīvi teritoriālās reformas norises laikā, pašvaldība var sniegt informāciju dažādos kanālos:

  • pašvaldības mājaslapā;
  • sociālajos medijos;
  • vietējos laikrakstos;
  • pašvaldību informatīvajos izdevumos.

Gatavojoties pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai, ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību aicināja jaunizveidojamās pašvaldības izvietot savās tīmekļa vietnēs visaptverošu informāciju sabiedrībai (t. i., jauno novadu iedzīvotājiem) par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, saglabājot iespēju skatīt arī vēsturisko informāciju jaunajām pašvaldībām pievienoto novadu tīmekļa vietnēs.

Kā optimālākais risinājums informācijas pieejamības ziņā ir piedāvāts pārcelt visu gan aktuālo, gan vēsturisko informāciju no apvienoto novadu tīmekļa vietnēm uz jaunajām pašvaldības tīmekļa vietnēm.

Jauno novadu ģerboņi

Ja novads ir izveidots no jauna, ar jaunu nosaukumu, apvienojot citus novadus, tam noteikti jāveido jauns ģerbonis. Tas nedrīkst pat uz laiku izmantot kāda cita novada, pilsētas vai pagasta ģerboni, līdz tiek izstrādāts jauns ģerbonis, skaidro VARAM.

Pārejas periodā novads izmanto mazo valsts ģerboni. Ir pieļaujams, ka suvenīros, reprezentācijas priekšmetos vai bukletos kādu laiku varētu arī saglabāties iepriekšējo novadu ģerboņi, tomēr tas nedrīkstētu attiekties uz izkārtnēm, vizītkartēm, veidlapām, zīmogu nospiedumiem, mājaslapu utt.

Jaunveidojamais novads (izņemot tie, kuriem ir izveidots jauns nosaukums, kā Augšdaugavas novads un Dienvidkurzemes novads) var lemt par kāda no apvienoto novadu ģerboņa izmantošanu.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU