Saeimas komisijas atbalstītais vietvaru apvienošanas modelis paredz valstspilsētu un ar tām saistīto novadu apvienošanu no 2025. gada 1. jūlija, sadarbību likumprojektā paredzētajās jomās sākot no nākamā gada 1. janvāra. Savukārt daļa iesaistīto pašvaldību pārstāvju norāda: ir nepieciešams laiks jaunā regulējuma novērtēšanai praksē.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Saeimas darba kārtībā tālāku virzību guvis likumprojekts par piecu valstspilsētu apvienošanu ar apkārtējiem novadiem. Pašvaldības, uz kurām attiektos apvienošana, šo ieceri lielākoties vērtē ar iebildumiem.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 1. oktobrī konceptuāli atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumus, kuri paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem.
Apvienošana saistīta ar nepieciešamību sasniegt vienu no Administratīvi teritoriālās reformas mērķiem – nodrošināt, lai visām pašvaldībām būtu nacionāls vai reģionāls attīstības centrs.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā, noteica jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu, 119 pašvaldību vietā izveidojot 42 pašvaldības.
Savukārt Satversmes tiesas jūnijā publiskotais spriedums par neatbilstošu Satversmei atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam, atstājot Jelgavas novadu un Augšdaugavas novadu bez sava attīstības centra.
Likumprojekts paredz Daugavpilij pievienot Augšdaugavas novadu, Jelgavai – Jelgavas novadu, Liepājai – Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei – Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij – Ventspils novadu. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būtu attīstības centrs un tas atbilstu administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem.
Jaunajos novados tiktu veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts likumprojekta anotācijā.
Ierosinātās likuma izmaiņas arī paredz no nākamā gada noteikt ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un tām piegulošajiem novadiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā. Patlaban kaimiņu pašvaldībām ir jānodrošina sadarbība tikai teritorijas attīstības plānošanas, civilās aizsardzības, izglītības un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos.
Atbalstītais vietvaru apvienošanas modelis paredz valstspilsētu un ar tām saistīto novadu apvienošanu no 2025. gada 1. jūlija, sadarbību likumprojektā paredzētajās jomās sākot no nākamā gada 1. janvāra. Šāds apvienošanas modelis, kas ļautu apvienošanai paredzētajām pašvaldībām jau tagad sastrādāties, ir labākais “gan no kritēriju viedokļa, kādi reformā tika atbalstīti, gan tādēļ, ka par šo modeli jau reformas izstrādes sākumā, 2019. gadā, bijām apkopojuši nepieciešamos datus, ” skaidro ministrijas Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Iesaistīto pašvaldību vadītāju viedoklis par VARAM piedāvāto apvienošanas modeli dalās, turklāt ne par labu ministrijas un Saeimas komisijas atbalstītajam variantam. Savstarpēju apvienošanos saskaņā ar šo variantu Saeimas komisijas 1. oktobra sēdē pilnībā atbalstīja tikai Daugavpils un Augšdaugavas novada pārstāvji. Rēzeknes pilsētas un novada apvienošanu iespējami ātrāk vēlas Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Taču Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pauda atturīgu nostāju, norādot, ka patlaban sadarbība ar Rēzekni ir iespējama vairākās jomās, taču esot nepieciešams laiks, lai šādu soli (pilnīgu apvienošanos) objektīvi izvērtētu līdz 2025. vai pat 2029. gadam, kad notiek vietvaru vēlēšanas.
Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pašvaldību vadītāji jau vienojušies vērtēt savstarpējo sadarbību, gala lēmumu pieņemot 2025. gadā, skaidroja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Papildu diskusijas nepieciešamību par piemērotāko apvienošanās variantu uzsvēra arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, savukārt Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis, atsaucoties uz novada iedzīvotāju attieksmi pret abu pašvaldību apvienošanos, pauda noraidošu nostāju. Abpusēji noraidošu pozīciju pauda Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada vadītāji, norādot uz lielām atšķirībām starp abām pašvaldībām.
Vairāku vietvaru pārstāvji savu atturīgo attieksmi pret apvienošanos pamatoja ar skaidru attīstības centra kritēriju neesamību, kā arī iespēju par attīstības centru izveidot kādu no novados esošajām pilsētām vai apdzīvotajām vietām. Uz šo kā vienu no risinājumiem norādīja arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis. Kā vēl vienu iespējamo risinājumu, par kura efektivitāti varētu pārliecināties laika gaitā, viņš minēja modeli, kurā “attīstības centrs ir valstspilsēta, bet tiek saglabātas abas pašvaldības, jo šādam modelim ir acīmredzama priekšrocība, – abām pašvaldībām ir nodrošinātas garantijas, ka tās rīkojas savu budžetu ietvaros un ievēro savu iedzīvotāju intereses”. Taču, kā norādīja LPS pārstāvis, šajā aspektā likumprojekta trūkums ir tāds, ka tajā jau ir strikti noteikta apvienošanas procedūra.
Arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, deputāts Viktors Valainis norādīja: izstrādājot likumprojektu, nav domāts par to, kā veidot attīstības centrus novados, tā saglabājot Saeimas iepriekš pausto gribu attiecībā uz jauno valsts administratīvo iedalījumu, bet par pašvaldību apvienošanu. “Pareizi būtu virzīties uz scenāriju, kurā veidojas attīstības centri un šajos novados, kas ir pie lielajām pilsētām, nemaina administratīvo teritoriju kartējumu,” pauda V. Valainis.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija lūgs pašvaldībām līdz 29. oktobrim iesniegt viedokli par likumprojektu, informēja komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem trijos lasījumos līdz nākamā gada 1. janvārim.