Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, lielākajai daļai pašvaldību apvienojoties, to skaits Latvijā samazinājies no 119 līdz 43. Spēku zaudējušie novadu ģerboņi neaizies nebūtībā, bet kā kultūrvēsturiska vērtība saglabāsies ģerboņu reģistrā.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Novadu reforma, mainot Latvijas administratīvā dalījuma karti, virknei pašvaldību nozīmē arī tāda būtiska identitātes simbola kā ģerbonis maiņu. Līdztekus, Latvijai kļūstot par vienu vēsturisko zemi bagātākai, savs ģerbonis jāveido arī Sēlijai.
Ģerbonis saskaņā ar heraldikas nosacījumiem ir izstrādāts atsevišķs apzīmējums vai apzīmējumu kopums, kas ietverts noteiktā formā un reprezentē īpašnieku – valsti, pašvaldību vai citu atvasinātu publisku, kā arī fizisku personu –, noteikts Ģerboņu likumā.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, lielākajai daļai pašvaldību apvienojoties, to skaits Latvijā samazinājies no 119 līdz 43. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 1. jūlijā darbu uzsākušajām jaunizveidotajām pašvaldībām jālemj par līdzšinējiem un jaunajiem ģerboņiem. Savukārt nepieciešamība izveidot Sēlijas ģerboni radusies līdz ar Latviešu vēsturisko zemju likuma stāšanos spēkā.
Jaunizveidotās novadu pašvaldības sākušas strādāt jau 1. jūlijā, taču ne visās ir izdevies vienoties par jauno novada ģerboni, skaidro Valsts Heraldikas komisijā (VHK), kura veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem, kā arī izvērtē jaunu ģerboņu izveides heraldiskos un mākslinieciskos risinājumus.
Likuma “Par pašvaldībām” 21. pants paredz, ka pašvaldības dome drīkst noteikt pilsētas, novada vai pagasta simboliku, to saskaņojot ar VHK.
Kā skaidro VHK, ja novadā, saglabājot tā līdzšinējo nosaukumu, ir notikušas būtiskas pārmaiņas, jaunievēlētajai pašvaldības domei šīs pārmaiņas ir jāizvērtē un jālemj, vai:
Ja novads, kā tas noticis ar Dienvidkurzemes un Augšdaugavas novadiem, ir izveidots pilnīgi no jauna, ar jaunu nosaukumu, apvienojot citus novadus, tam noteikti jāveido jauns ģerbonis. Tas nedrīkst pat uz laiku izmantot kāda cita novada, pilsētas vai pagasta ģerboni, līdz tiek izstrādāts jauns ģerbonis.
Šajā pārejas periodā novads izmanto mazo valsts ģerboni.
Ir pieļaujams, ka suvenīros, reprezentācijas priekšmetos vai bukletos kādu laiku varētu saglabāties iepriekšējo novadu ģerboņi, tomēr tas nedrīkstētu attiekties uz izkārtnēm, vizītkartēm, veidlapām, spiedogiem, mājaslapām utt.
Patlaban ir domes, kuras jau apstiprinājušas esošo ģerboni, citas lēmuma pieņemšanā iesaista iedzīvotājus, kaut arī tas nav obligāti, bet gan vēlams. Citas vietvaras vēl strādā pie jauna ģerboņa izveides. Pašlaik ir skaidrs, ka 10 pašvaldībām būs pilnīgi jauns ģerbonis, informēja VHK priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija.
Informācija par ģerboņa izvēli no novadiem nāk pakāpeniski, un ar to saistītie jautājumi ir daudzveidīgi. Katrs gadījums ir īpašs un atšķirīgs, tādēļ vērtējams individuāli. Lielu aktivitāti izrāda pagasti, kuri pēc iepriekšējās reformas pārtapa novados, izveidoja savu simboliku, bet tagad, pēc iekļaušanas citā novadā, vēlas atjaunot iepriekšējo ģerboni. Tā, piemēram, jaunizveidotajā Ropažu novadā tagad iekļauto iepriekšējo novadu ģerboņi tika atzīti par spēku zaudējušiem un tiek pārstrādāti un saglabāti kā Stopiņu pagasta, Ropažu pagasta, Garkalnes pagasta simboli. Savukārt Nīcas novada ģerbonis ar papildinājumiem kļuvis par Nīcas pagasta ģerboni, tādējādi saglabājot kultūrvēsturiskās vērtības.
“Nebūtu ieteicams uzreiz pašiem zīmēt jauno novada ģerboni, bet konceptuāli vienoties par to, kam tajā vajadzētu būt, – kādām vērtībām, faunas vai floras elementiem,” jauno novadu vietvarām iesaka R. Umblija. Tikai pēc tam būtu jāpiesaista heraldikas specifiku zinošs mākslinieks, kurš šīs vēlmes atainotu heraldiski. Lai jauno ģerboņu veidošana noritētu veiksmīgi un profesionāli, VHK iesaka novada ģerboņa izveidē vispirms konsultēties vai sazināties ar Valsts heraldikas komisiju.
Veidojot jaunizveidotā novada ģerboni, tiešā veidā nedrīkstēs izmantot nevienu no jau pastāvošiem, apstiprinātiem un reģistrētiem ģerboņiem, skaidro VHK. Tomēr par pamatu drīkst izmantot kādu no līdzšinējiem ģerboņiem, izmainot heraldiskās krāsas, mainot vai pievienojot ģerboņa figūras, ieviešot heraldiskus lauzumus. Ir atļauts arī apvienot vairākus eksistējošus ģerboņus, kā arī veidot pilnīgu jaunu.
Iesniegumu par ģerboņa reģistrāciju jāiesniedz Kultūras ministrijā (KM), tam jāpievieno ģerboņa apraksta projekts un ziņas par ģerboņa īpašnieku, var pievienot arī ģerboņa attēla projektu. Pēc iesnieguma saņemšanas KM informāciju nosūta VHK izvērtēšanai. Komisija izvērtē iesniegto ģerboņa apraksta un attēla projektu atbilstību heraldikas prasībām, kā arī to māksliniecisko risinājumu un, ja nepieciešams, dod iesniedzējam ieteikumus par apraksta un attēla projekta pilnveidošanu.
Motivētu lēmumu par ģerboņa reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt ģerboni KM pieņem sešu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja attiecīgā ģerboņa apraksta projekts un attēla projekts izvērtēts komisijā. Pirms pašvaldības ģerboņa reģistrācijas tā apraksts tiek nosūtīts Valsts prezidentam parakstīšanai, skaidro VHK. Nav strikti noteikta termiņa, līdz kuram būtu sagatavojami jaunie pašvaldību ģerboņi, informē R. Umblija, piebilstot, ka šim procesam vajadzētu noslēgties saprātīgā laikposmā. Atsevišķas pašvaldības jau darījušas zināmu, ka jaunā ģerboņa izstrādi pabeigs 2022. gadā.
Spēku zaudējušie novadu ģerboņi neaizies nebūtībā, bet kā kultūrvēsturiska vērtība saskaņā ar komisijas un ministrijas vienošanos saglabāsies ģerboņu reģistrā, informē R. Umblija.
Līdz ar Valsts prezidenta ierosinātā Latviešu vēsturisko zemju likuma spēkā stāšanos 2021. gada 1. jūlijā ir nepieciešami grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, lai tajā ietvertu arī Sēlijas ģerboni. Valsts prezidents Egils Levits ir informējis Saeimu, ka, strādājot kopā ar VHK, sagatavos un iesniegs izskatīšanai Saeimā attiecīgos likuma grozījumus.
VHK ir saņēmusi priekšlikumus no vairākām Sēlijas sabiedriskajām organizācijām, kā arī netiešu informāciju no publikācijām plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos, kas liecina par ieinteresētu un rosīgu Sēlijas kā vienotas un Kurzemei, Vidzemei, Latgalei un Zemgalei līdzvērtīgas latviešu vēsturiskās zemes apzināšanu un jaunveidojamā ģerboņa apspriešanu dažādās sabiedrības grupās, informē Valsts prezidenta kanceleja.
Diskusijās par iespējamo simboliku Sēlijas ģerbonim minēti gan alnis, gan staltbriedis, gan heraldiskā roze, arī scepteris, vilks un lauva, kā arī citi Sēlijas florai un faunai raksturīgi pārstāvji. VHK uzsver, ka visi minētie priekšlikumi jāvērtē un jāanalizē vairāku aspektu kontekstā:
Priekšlikumus paredzēts apkopot līdz 6. novembrim, informē R. Umblija. Esošie četru kultūrvēsturisko apgabalu (Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales) ģerboņi Latvijas valsts konstitucionālās sistēmas ietvaros savā statusā ir nākamie aiz Latvijas valsts ģerboņa, un visu šo ģerboņu turētājs ir Latvijas valsts.
Nobeigumā jāpiebilst, ka Saeima 21. oktobrī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumus, kuri paredz Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētas apvienot ar apkārtējiem novadiem. Apvienošana saistīta ar nepieciešamību sasniegt vienu no Administratīvi teritoriālās reformas mērķiem – nodrošināt, lai visām pašvaldībām būtu nacionāls vai reģionāls attīstības centrs.
