Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas valsts ģerbonim ir trīs veidi – lielais, mazais un papildināts mazais.
Ģerbonis valsts pārvaldē
Likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" izdalīti trīs ģerboņa veidi – lielais, mazais un papildinātais mazais, kā arī detalizēti reglamentēts, kā tie lietojami valsts pārvaldē.
Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:
Papildināto mazo valsts ģerboni var izmantot:
Savukārt mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes, kā arī privātpersonas dokumentos, kurus tās rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu.
Kā ģerboni var lietot privātpersona?
Kā iepriekš minēts, privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku (apbalvojumus, goda zīmes, emblēmas, nozīmes, vimpeļus u. c.) ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu (piemēram, piederību valsts pārvaldei) un garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni. Turklāt likums paredz, ka valsts ģerbonis var būt atveidots jebkādā vizuāli uztveramā veidā, to var uzdrukāt uz dažādiem materiāliem, izšūt, ieadīt. Tomēr gadījumā, ja atribūtiku ar valsts ģerboni plānots izplatīt kā suvenīru, tā pirms tam apstiprināma Valsts heraldikas komisijā.
"Ģerboni lietot var, bet ir ļoti svarīgi, lai attēls būtu kvalitatīvs," uzsver komisijas pārstāve Ramona Umblija. Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" 4. pantā noteikts – izmantotajam ģerbonim jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likuma 1. vai 3. pielikumā pievienotajiem attēliem. Heraldikas komisijas pārstāve arī aicina pirms ģerboņa un citas valsts simbolikas, piemēram, karoga, izmantošanas uz dažādiem objektiem padomāt par to pielietojumu: "Neiesakām lietot ģerboni uz tādiem priekšmetiem, kas ir īslaicīgas lietošanas, piemēram, salvetes. Bija viens uzņēmums, kurš gribēja likt karogu uz pudeļu korķīšiem..."
Heraldikas komisijai visbiežāk nākoties lūgt pārstrādāt to suvenīru dizainu, kuros ģerbonis atveidots uz raiba fona, piemēram, noformējot porcelāna šķīvjus. "Tā kā valsts ģerbonis ir ar ļoti sarežģītu siluetu un daudzām figūrām, tas nav nolasāms," norāda R. Umblija. Tāpat esot gadījumi, kad ģerbonim ļoti cieši klāt pielikts kāds uzraksts, piemēram, "I love Latvia", "I love Riga" (Es mīlu Latviju, Es mīlu Rīgu – red.). "Ģerbonis tomēr prasa, lai tam apkārt būtu kaut kāda telpa un lai nebūtu tādu tekstu, kas jauc prātu," uzmanību vērš Heraldikas komisijas pārstāve. "Jādomā par to, kādi ir konkrētā objekta un ģerboņa attēla samēri, piemēram, gadījumos, ja apdrukā krūzītes un attēlu liek lielu, tad tas aizlokās krūzītei aiz malām un to kopumā neredz," vēl vienu slikto piemēru min R. Umblija.
Lai gan tirdzniecībai paredzētie suvenīri ar valsts simboliku ir jāsaskaņo Heraldikas komisijā, tirdzniecības vietās gadoties redzēt arī tādus, kuri nav komisijas apstiprināti. R. Umblija stāsta, ka šādos gadījumos galvenais pārmetums ir tas, ka ģerboņa uzdrukas ir ļoti nekvalitatīvas: "Tagad ir tehnoloģijas, lai ļoti labi varētu uzdrukāt attēlu uz katra materiāla, vai tas ir tekstils, porcelāns vai koks, bet vajadzīgs labs izejas materiāls – kvalitatīvs attēls."
Pārkāpumi pēdējos gados nav fiksēti
Likums paredz, ka par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu, necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim vai tā zaimošanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā. R. Umblija stāsta, ka pirms daudziem gadiem bijusi kāda institūcija, kura veidojusi medaļas, kurām vienā pusē atradies ģerbonis, bet otrā attēls, kurš bijis pretrunā ar Latvijas valsts ideju un interesēm. Tomēr viņa bilst, ka pēdējā laikā ar būtiskām problēmām nenākas saskarties. "Jāsaka, ka sabiedrība ir ļoti vērīga un, ja kaut kur kas ir pamanīts, tad par to tiek ziņots un stāstīts," norāda R. Umblija.
Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka praksē pārkāpumu ir ļoti maz. "Pagājušajā gadā kopumā konstatēti 11 pārkāpumi pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.44 panta (Necieņa pret valsts simboliem), taču visi bijuši saistīti ar karogu, nevis ģerboņiem. Proti, izkārts karogs, kurš ir netīrs vai, piemēram, ieplīsis. Pagājušajā gadā bijis arī viens tāds karogs, kas bija tik ļoti nolietots, ka bija grūti vizuāli noteikt, kādās krāsās tas ir – sarkanbaltsarkans vai pelēkdzeltenpelēks," skaidro T. Sadovskis. "Savukārt pēc 204.15 panta (Ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni nelikumīga lietošana) pagājušajā gadā Rīgas Pašvaldības policijā nav noformēts neviens protokols."
Arī Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte atklāj, ka Rīgas iecirkņos reģistrētu gadījumu, kad tiek pārkāpti kādi valsts simbolikas lietošanas noteikumi, nav daudz. "Vienā iecirknī gada laikā reģistrē, iespējams, tikai trīs gadījumus, kad ir mēģināts bojāt valsts karogu, un arī tie trīs gadījumi visi vienādi – tūristi norāvuši Latvijas karogu, jo gribējuši ar to nofotografēties." Par šādu pārkāpumu attiecīgi uzsākts kriminālprocess pēc 93. panta, kas nosaka, ka par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
