SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Elīna Gulbe
LV portāls
31. maijā, 2017
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts vērtības
3
3

Kā lietojams Latvijas valsts ģerbonis

Latvijas valsts ģerbonim ir trīs veidi – lielais, mazais un papildināts mazais.

Ar Latvijas valsts ģerboņi ikdienā visbiežāk sastopamies, izmantojot Latvijas eiro monētas, tāpat tas plaši tiek lietots oficiālo valsts iestāžu dokumentu noformēšanā. Savukārt ārpus tūristiem paredzētajiem suvenīru stendiem šī valsts zīme lielākoties redzama sporta pasākumos – līdzjutēju atribūtikā. Likums paredz, ka privātpersonām ir tiesības brīvi lietot gan valsts ģerboni, gan atribūtiku ar to tikmēr, kamēr tas nemaldina par lietotāja juridisko statusu. Valsts heraldikas komisija, kas veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai, rosina cilvēkus valsts ģerboni aktīvi lietot, tiesa, izrādot tam attiecīgu cieņu.
īsumā
  • Ģerboņa lietojumu valsts pārvaldē stingri reglamentē likums "Par Latvijas valsts ģerboni".
  • Latvijas valsts ģerbonim ir trīs veidi – lielais, mazais un papildinātais mazais.
  • Privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu un garantē pienācīgu cieņu pret valsts simbolu.
  • Ja atribūtiku ar valsts ģerboni plānots izplatīt kā suvenīru, tā pirms tam apstiprināma Valsts heraldikas komisijā.
  • Ar ģerboņa lietošanu saistītu pārkāpumu praksē ir maz.

Ģerbonis valsts pārvaldē

Likumā "Par Latvijas valsts ģerboni" izdalīti trīs ģerboņa veidi – lielais, mazais un papildinātais mazais, kā arī detalizēti reglamentēts, kā tie lietojami valsts pārvaldē.

Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

  • Valsts prezidents;
  • Saeima, Saeimas priekšsēdētājs, Saeimas komisija un apakškomisija, kā arī Saeimas deputāts;
  • Tieslietu padome, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa un Ģenerālprokuratūra;
  • Ministru kabinets, Ministru kabineta loceklis;
  • ministrija un īpašu uzdevumu ministra sekretariāts;
  • Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja;
  • Valsts kontrole;
  • Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Augstākās izglītības padome, Centrālā zemes komisija (turpmāk — patstāvīgā iestāde), Fiskālās disciplīnas padome, kā arī Satversmes aizsardzības birojs;
  • Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība;
  • koleģiālā institūcija, kuru vada minētās amatpersonas.

Papildināto mazo valsts ģerboni var izmantot:

  • iestāde, kura atrodas Ministru kabineta, Ministru kabineta locekļa vai ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā;
  • apgabaltiesa, administratīvā apgabaltiesa, rajona (pilsētas) tiesa, administratīvā rajona tiesa, zemesgrāmatu nodaļa;
  • dzimtsarakstu iestāde;
  • prokuratūras iestāde;
  • zvērināts notārs;
  • zvērināts tiesu izpildītājs;
  • vēlēšanu komisija;
  • publisko tiesību pašpārvaldes autonomais subjekts;
  • bāriņtiesa, izdarot apliecinājumu.

Savukārt mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, pašvaldību un citu publisko institūciju iestādes, kā arī privātpersonas dokumentos, kurus tās rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu.

Kā ģerboni var lietot privātpersona?

Kā iepriekš minēts, privātpersonām ir tiesības lietot valsts ģerboni vai atribūtiku (apbalvojumus, goda zīmes, emblēmas, nozīmes, vimpeļus u. c.) ar to, ja vien ģerboņa lietošana nemaldina par lietotāja juridisko statusu (piemēram, piederību valsts pārvaldei) un garantē pienācīgu cieņu pret valsts ģerboni. Turklāt likums paredz, ka valsts ģerbonis var būt atveidots jebkādā vizuāli uztveramā veidā, to var uzdrukāt uz dažādiem materiāliem, izšūt, ieadīt. Tomēr gadījumā, ja atribūtiku ar valsts ģerboni plānots izplatīt kā suvenīru, tā pirms tam apstiprināma Valsts heraldikas komisijā.

"Ģerboni lietot var, bet ir ļoti svarīgi, lai attēls būtu kvalitatīvs," uzsver komisijas pārstāve Ramona Umblija. Likuma "Par Latvijas valsts ģerboni" 4. pantā noteikts – izmantotajam ģerbonim jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam, kā arī pamatā jāsakrīt ar likuma 1. vai 3. pielikumā pievienotajiem attēliem. Heraldikas komisijas pārstāve arī aicina pirms ģerboņa un citas valsts simbolikas, piemēram, karoga, izmantošanas uz dažādiem objektiem padomāt par to pielietojumu: "Neiesakām lietot ģerboni uz tādiem priekšmetiem, kas ir īslaicīgas lietošanas, piemēram, salvetes. Bija viens uzņēmums, kurš gribēja likt karogu uz pudeļu korķīšiem..."

Heraldikas komisijai visbiežāk nākoties lūgt pārstrādāt to suvenīru dizainu, kuros ģerbonis atveidots uz raiba fona, piemēram, noformējot porcelāna šķīvjus. "Tā kā valsts ģerbonis ir ar ļoti sarežģītu siluetu un daudzām figūrām, tas nav nolasāms," norāda R. Umblija. Tāpat esot gadījumi, kad ģerbonim ļoti cieši klāt pielikts kāds uzraksts, piemēram, "I love Latvia", "I love Riga" (Es mīlu Latviju, Es mīlu Rīgu – red.). "Ģerbonis tomēr prasa, lai tam apkārt būtu kaut kāda telpa un lai nebūtu tādu tekstu, kas jauc prātu," uzmanību vērš Heraldikas komisijas pārstāve. "Jādomā par to, kādi ir konkrētā objekta un ģerboņa attēla samēri, piemēram, gadījumos, ja apdrukā krūzītes un attēlu liek lielu, tad tas aizlokās krūzītei aiz malām un to kopumā neredz," vēl vienu slikto piemēru min R. Umblija.

Lai gan tirdzniecībai paredzētie suvenīri ar valsts simboliku ir jāsaskaņo Heraldikas komisijā, tirdzniecības vietās gadoties redzēt arī tādus, kuri nav komisijas apstiprināti. R. Umblija stāsta, ka šādos gadījumos galvenais pārmetums ir tas, ka ģerboņa uzdrukas ir ļoti nekvalitatīvas: "Tagad ir tehnoloģijas, lai ļoti labi varētu uzdrukāt attēlu uz katra materiāla, vai tas ir tekstils, porcelāns vai koks, bet vajadzīgs labs izejas materiāls – kvalitatīvs attēls."

Pārkāpumi pēdējos gados nav fiksēti

Likums paredz, ka par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu, necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim vai tā zaimošanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā. R. Umblija stāsta, ka pirms daudziem gadiem bijusi kāda institūcija, kura veidojusi medaļas, kurām vienā pusē atradies ģerbonis, bet otrā attēls, kurš bijis pretrunā ar Latvijas valsts ideju un interesēm. Tomēr viņa bilst, ka pēdējā laikā ar būtiskām problēmām nenākas saskarties. "Jāsaka, ka sabiedrība ir ļoti vērīga un, ja kaut kur kas ir pamanīts, tad par to tiek ziņots un stāstīts," norāda R. Umblija.

Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka praksē pārkāpumu ir ļoti maz. "Pagājušajā gadā kopumā konstatēti 11 pārkāpumi pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.44 panta (Necieņa pret valsts simboliem), taču visi bijuši saistīti ar karogu, nevis ģerboņiem. Proti, izkārts karogs, kurš ir netīrs vai, piemēram, ieplīsis. Pagājušajā gadā bijis arī viens tāds karogs, kas bija tik ļoti nolietots, ka bija grūti vizuāli noteikt, kādās krāsās tas ir – sarkanbaltsarkans vai pelēkdzeltenpelēks," skaidro T. Sadovskis. "Savukārt pēc 204.15 panta (Ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni nelikumīga lietošana) pagājušajā gadā Rīgas Pašvaldības policijā nav noformēts neviens protokols."

Arī Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte atklāj, ka Rīgas iecirkņos reģistrētu gadījumu, kad tiek pārkāpti kādi valsts simbolikas lietošanas noteikumi, nav daudz. "Vienā iecirknī gada laikā reģistrē, iespējams, tikai trīs gadījumus, kad ir mēģināts bojāt valsts karogu, un arī tie trīs gadījumi visi vienādi – tūristi norāvuši Latvijas karogu, jo gribējuši ar to nofotografēties." Par šādu pārkāpumu attiecīgi uzsākts kriminālprocess pēc 93. panta, kas nosaka, ka par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU