Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas valsts himnas mūzikas un vārdu autors Kārlis Baumanis vīru korim radīto dziesmu-lūgšanu sarakstījis īpaši I Vispārējiem dziedāšanas svētkiem, un tā pirmo reizi atskaņota 1873. gadā. Līdz Latvijas valsts proklamēšanai šis skaņdarbs gan izpildīts ar tekstu "Dievs, svētī Baltiju", gan bijis pilnīgi aizliegts. Tomēr pat aizlieguma laikā rasta vieta tolaik tautā iemīļotā skaņdarba izpildīšanai. To apliecina mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa 1998. gadā "Latvijas Vēstnesī", atskatoties uz himnas vēsturi, rakstītais: "…ar 1916. gada jūliju dziesmu legalizēja, tomēr neatļāva to dziedāt, sarīkojumus ievadot vai nobeidzot, t.i., aizliedza atskaņot ar himnas statusu. Arī šo aizliegumu mēdza pārkāpt, aizbildinoties, ka "Dievs, svētī Latviju!" nu reiz esot tautas lūgšana un lūgšanu aizliegt neklājoties." Oficiāli par valsts himnu kompozīcija apstiprināta 1920. gadā, statuss ar likumu atjaunots 1990. gada 15. februārī. To, kā izpildāma un izmantojama Latvijas valsts himna, reglamentē divi normatīvie akti – likums "Par Latvijas valsts himnu" un Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 14 "Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti".
Himnas atskaņošanas tematiku nesen aktualizēja Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotais ekspertu konsīlijs. Tam par iemeslu bijusi atsevišķu kordiriģentu vidū izskanējusī neapmierinātība ar to, kā publiskos pasākumos izpildīta valsts himna. Iebildumi bijuši gan par skaņdarba saīsinātās versijas atskaņošanu, gan solo izpildījumu, ar ko visbiežāk nākas sastapties dažādu sporta pasākumu laikā.
Pašlaik MK noteikumi paredz, ka, tiražējot himnas notis un skaņu ierakstus, himnas tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināta ar likumu "Par Latvijas valsts himnu". Tomēr tas neliedz attiecīgo skaņdarbu izmantot arī citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elementu vai kā muzikālu signālu. Tāpat nodrošināta iespēja izpildīt himnu ne tikai pilnā versijā, bet arī saīsinātā. Savukārt uz vienbalsīgajiem dziedājumiem attiecas normatīvajā aktā iekļautā norāde, ka tie atšķirībā no kordziedājumiem un simfoniskajam orķestrim paredzētās versijas izpildāmi Fa mažorā. Ar atskaņošanas toņkārtu saistītie precizējumi MK noteikumos iekļauti jau 2005. gadā. Dažādu himnas izpildītāju sastāvu skaņu ieraksti un nošu partitūras atrodamas Kultūras ministrijas mājaslapā.
Likums "Par Latvijas valsts himnu" paredz, ka himnu iespējams izpildīt dažādu sabiedrisku pasākumu laikā, nodrošinot tās atskaņošanai svinīgus apstākļus. Noteikts, ka Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formas tērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu.
Normatīvie akti aizliedz tiražēt nekvalitatīvus un tehniski bojātus skaņdarba ierakstus un citādos veidos izrādīt necieņu pret himnu.
