Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Pirms simts gadiem, 1920. gada 7. jūnijā, Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju” tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu.
Tautas lūgšana, ko šodien pazīstam kā Latvijas Republikas valsts himnu, pirmo reizi izskanēja 19. gadsimta otrajā pusē, kad latvieši sāka atklāti izpaust savu nacionālo identitāti. Sākotnēji Krievijas varasiestādes aizliedza vārda “Latvija” izmantošanu, un dziesmas tekstā tas tika aizstāts ar vārdu “Baltija”. Pirmo reizi dziesmu publiski izpildīja 1873. gada jūnijā, Pirmajos Dziesmu svētkos Rīgā. Kā valsts himna tā pirmo reizi tika atskaņota 1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas neatkarību. 1920. gada 7. jūnijā “Dievs, svētī Latviju” tika oficiāli apstiprināta par Latvijas Republikas valsts himnu.1
Iekšlietu ministra Arveda Berga 1920. gada 7. jūnija rīkojumā teikts: “Valsts himna ir tautas svinīga lūgšana. Viņas nozīmi velti valkā, ja to izpilda nepiemērotās vietās un apstākļos, bez vajadzīgas nopietnības un cieņas. Tāpēc aizliedzu valsts himnu izpildīt restorānos, viesnīcās, kafejnīcās, ēdienu namos, dārzos un citās izpriecas vietās. Valsts himnu atļauts izpildīt tikai svinībās, izrīkojumos un sapulcēs, pie kam visiem klātesošiem jāstāv kājās un vīriešiem jānoņem cepures” (“Baltijas Vēstnesis”, 1920. gada 8. jūnijs).
1998. gadā tika pieņemts likums “Par Latvijas valsts himnu”, kura pirmajā pantā ir noteikts: “Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.”
Likumā ir noteikts, ka Latvijas valsts himna obligāti izpildāma:
Latvijas valsts himnu var izpildīt arī citu sabiedrisku pasākumu laikā, nodrošinot svinīgus apstākļus.
Arī mūsdienās sabiedriskos pasākumos Latvijas valsts himnas izpildījuma laikā klātesošie stāv kājās, vīrieši noņem cepures, bet personas valsts formastērpos rīkojas saskaņā ar dienesta reglamentu. Plašāk: LV portāla infografikā.
Godinot šo notikumu, Valsts prezidents Egils Levits dalās pārdomās par Latvijas valsts himnu: “Jebkura valsts himna izsaka dziļākus priekšstatus par savu valsti, par savu tautu, arī par savu vēsturi un nākotnes vēlmēm, sapņiem. Tas, protams, attiecas arī uz mūsu valsts himnu.”
1 Latvijas Republikas Valsts prezidenta mājaslapa www.president.lv > “Latvijas Republika” > “Latvijas valsts himna”.
Tavs ceļvedis Satversmē
Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku.
Tā nosaka:
Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.
Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris.
To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.
Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums.
Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.
Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna.
Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.
Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!
Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!
Šis ceļvedis veidots, lai soli pa solim tev palīdzētu iepazīt Latvijas vēsturi caur būtisku tās identitātes daļu – Satversmi.
