AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
19. februārī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Valsts vērtības
2
2

Likumam “Par Latvijas valsts ģerboni” – 20

LV portāla infografika

1990. gada februārī ar Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu Latvijā tika atjaunota pirmās brīvvalsts laikā apstiprinātā valsts simbolika – sarkanbaltsarkanais karogs, ģerbonis un valsts himna. Tikai pēc astoņiem gadiem tolaik pieņemto likumu, kas regulēja ģerboņa izmantošanu, nomainīja pašlaik spēkā esošais – “Par Latvijas valsts ģerboni”.

Kopš 1999. gada 1. janvāra, kad likums oficiāli stājies spēkā, tas grozīts sešas reizes, precizējot gan ģerboņa vizuālās detaļas, gan tā lietošanas nosacījumus, kas laika gaitā ļāvuši valsts simbolu izmantot ne tikai valsts pārvaldes iestādēm, bet arī plašākam interesentu lokam. Pašlaik likums nosaka, ka tiesības šo grezno valsts simboliku lietot ir arī privātpersonām, ja vien tā izmantojums nemaldina par lietotāja juridisko statusu un, lietojot valsts ģerboni vai atribūtiku ar to, persona garantē tam pienācīgu cieņu.

Uzlecošās saules emblēma

Latvijas ģerbonis ir jaunākais no mūsu valsts simboliem. Tā pašreizējais veidols tapis tikai 1921. gadā un apstiprināts Satversmes sapulcē tā paša gada 15. jūnijā. Līdz tam ģerboņa vietā izmantota tēlnieka Burkarda Dzeņa 1918. gadā veidotā valsts simbolika – aplis, kura centrā atradās cita mākslinieka – Anša Cīruļa – radītā uzlecošās saules emblēma ar 17 pamīšus izvietotiem taisniem un lauztiem stariem. To skaits atbilda toreizējam Latvijas apriņķu skaitam. Saules diska centrā bija burts "L" un trīs piecstarainas zvaigznes, kas simbolizēja trīs Latvijas vēsturiskos novadus – Kurzemi, Vidzemi un Latgali, savukārt tā apakšējā mala bija iekrāsota nacionālajās krāsās.

1921. gadā apstiprinātais ģerboņa tēls netapa viegli. Tā izveidei tika rīkoti divi Satversmes sapulces Heraldikas apakškomisijas organizēti konkursi, otrajā dodot māksliniekiem konkrētus norādījumus par Latvijas teritorijā pastāvējušo vēsturisko novadu heraldiku un heraldikas likumiem, kuri jāievēro, topot jaunajam valsts simbolam. Panākumus guva grafiķa Vilhelma Krūmiņa veidotā skice, kurā korekcijas izdarījis grafiķis Rihards Zariņš. Rezultātā tapis tolaik apstiprinātais ģerboņa variants, kas gan nedaudz atšķīries no mūsdienās lietotā, kuru pēc brīvvalsts laikā izmantotā ģerboņa parauga uzzīmējis mākslinieks Juris Ivanovs.

Lauva, grifs un trīs zvaigznes

Likums "Par Latvijas valsts ģerboni" nosaka, ka Latvijas Republikā tiek lietoti trīs ģerboņa veidi – lielais valsts ģerbonis, mazais un papildinātais mazais. Minēto ģerboņu izskats aprakstīts likuma 3. pantā. Tajā noteikts: "Lielā valsts ģerboņa vairogs ir dalīts un pusskaldīts: 1. – zilā laukā uzlecošas zelta saules puse, 2. – sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva (Kurzeme, Zemgale), 3. – sarkanā laukā sudraba grifs ar zelta mēli un sudraba zobenu labajā ķetnā (Vidzeme, Latgale). Virs vairoga puslokā trīs zelta zvaigznes. Vairoga turētāji – labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, kreisajā pusē sudraba grifs ar zelta mēli – balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros." Mazais valsts ģerbonis ir lielā valsts ģerboņa vairogs, virs kura puslokā izvietotas trīs zelta zvaigznes, savukārt papildinātais mazais valsts ģerbonis ir mazais valsts ģerbonis, kas sānos apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem vairoga.

No Anša Cīruļa radītās emblēmas aizgūtā uzlecošā saule ģerboņa vairogā simbolizē brīvību, lauva un grifs pārmantoti attiecīgi no Kurzemes un Zemgales, kā arī Pārdaugavas hercogistes ģerbonī redzamā. Tradicionāli lauva heraldikā simbolizē spēku, modrību un drosmi, grifs – gudrību. Savukārt valsts simbolā attēlotie ozola zari, kurus apvij valsts karoga lente, kalpo kā vīrišķības simbols. Likums paredz – ģerbonis var būt izpildīts jebkādā vizuāli uztveramā veidā, tam tikai jāatbilst normatīvajā aktā ietvertajam aprakstam un jāsakrīt ar likuma pielikumā sniegtajiem attēliem. Par ģerboņa atveida atbilstību reglamentētajam atzinumu sniedz Valsts heraldikas komisija, kas veido un uztur informatīvo materiālu bāzi par ģerboņiem un ģerboņu veidošanas pamatprincipiem un nodrošina šo materiālu pieejamību sabiedrībai.

Lietojams ar cieņu

Attiecībā uz valsts iestādēm regulējums ir stingrs, nosakot, kurai no tām ir tiesības lietot kādu no valsts ģerboņa veidiem. Piemēram, Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets un ministrijas savām vajadzībām var izmantot lielo valsts ģerboni, tiesas – papildināto mazo, savukārt pašvaldību iestādes – mazo.

Savukārt privātpersonas Valsts heraldikas komisijas pārstāve Ramona Umblija rosina valsts ģerboni aktīvi lietot, tiesa, izrādot tam attiecīgu cieņu. "Ģerboni lietot var, bet ir ļoti svarīgi, lai attēls būtu kvalitatīvs," viņa uzsver LV portāla veidotajā skaidrojumā "Kā lietojams Latvijas valsts ģerbonis", aicinot pirms valsts simbolikas izmantošanas uz dažādiem objektiem padomāt par to pielietojumu. "Neiesakām lietot ģerboni uz tādiem priekšmetiem, kas ir īslaicīgas lietošanas, piemēram, salvetēm," paskaidro R. Umblija. Gadījumā, ja atribūtiku ar valsts ģerboni plānots izplatīt kā suvenīru, tā pirms tam apstiprināma Valsts heraldikas komisijā.

Informāciju par citiem likumiem-jubilāriem skatīt šeit: Likumi-jubilāri.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU