Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Zane Bitere, LETA
Lai nodrošinātu laikmetīgu pārvaldību un plašāku iedzīvotāju līdzdalību vietvaras darbā, kā arī pielāgotos administratīvi teritoriālās reformas viestajām pārmaiņām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi jaunu likumprojektu “Pašvaldību likums”, kas Ministru kabinetā tiks skatīts 4. martā.
Likumprojekts, kas valsts sekretāru sanāksmē uzsaukts 2020. gada 22. oktobrī, izstrādāts atbilstoši Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 228. punktam, kurā paredzēts izstrādāt jaunu vietējo pašvaldību likumu. Tāpat likumprojekts izstrādāts tādēļ, ka tiek īstenota pašvaldību pārvaldības reforma.
LV portāls jau rakstīja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā. Administratīvi teritoriālā reforma pašreizējo 119 pašvaldību vietā paredz veidot 42 pašvaldības – septiņas valstspilsētas un 35 novadu pašvaldību teritorijas.
Iepriekšējās pašvaldību darbu regulējošais likums “Par pašvaldībām” stājās spēkā pirms gandrīz 30 gadiem, 1994. gada 9. jūnijā. Kopš tā laika ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, līdz ar to daļa pašreizējā regulējuma normu ir atzīstamas par novecojušām, neefektīvām un šībrīža sistēmai neatbilstošām, norādīts likumprojekta anotācijā.
“Jaunais likums nodrošinās laikmetīgu pārvaldību. Tas paredz tādu uzlabotu pašvaldības darbības organizācijas modeli, kas mazina iespēju dažādi interpretēt un piemērot tiesību normas un ir vērsts uz efektīvāku pārvaldi un iedzīvotāju viedokļu respektēšanu, kā arī plašām un regulārām iedzīvotāju iesaistes pašvaldību darbā iespējām,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.
Jaunajā likumprojektā ir desmit nodaļas, un tas ir 34 lappušu garš. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tajā nav paredzēts veidot radikāli atšķirīgu pašvaldību darbības sistēmu: plānots uzlabot pašreizējo regulējumu, papildus ieviešot atsevišķus jaunus institūtus.
Atšķirībā no līdzšinējā tiesiskā regulējuma likumprojekta vispārīgajos noteikumos iekļauts tā mērķis: nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Likumprojekts nosaka pašvaldības darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldības kompetenci, pārvaldes institucionālo sistēmu, domes un tās izveidoto institūciju, domes priekšsēdētāja un izpilddirektora pilnvaras, kā arī paredz sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, pašvaldību savstarpējo sadarbību un regulē pašvaldības attiecības ar valsts institūcijām.
Likumprojekta II nodaļā noteikta pašvaldību kompetence, precīzi nosakot autonomās kompetences, kā arī to, kā tiek īstenotas brīvprātīgās iniciatīvas. Piemēram, viena no autonomajām funkcijām, kas ir jāīsteno līdz 2024. gada 1. janvārim, ir pašvaldības pienākums nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību un izveidot un finansēt pašvaldības policiju.
Savukārt III nodaļa nosaka pašvaldības institucionālo sistēmu – domes kompetenci, domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas un pilnvaras, komiteju vēlēšanas, pašvaldības administrācijas izveides kārtību. Likumprojektā paredzēts, ka pašvaldības izpilddirektoru dome ieceļ uz pieciem gadiem, pirms tam rīkojot amata kandidātu atlasi atklātā konkursā.
Arī kandidātu atlase uz amatiem pašvaldības administrācijā (tostarp izveidotajās iestādēs) notiek atklātā konkursā, izņemot gadījumus, kad persona piekritusi pārcelšanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver: ņemot vērā Valsts kontroles revīzijās minēto, likumprojekta 22. pantā, nosakot pašvaldības izpilddirektora pilnvaras, paredzēts izveidot iestādes iekšējās kontroles sistēmu.
Likumprojekta IV nodaļa nosaka domes un komiteju darba organizāciju: kādos gadījumos dome var sasaukt ārkārtas sēdes, kādos gadījumos domes sēdes var notikt attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku. Dome pašvaldības nolikumā var paredzēt gadījumus, kad sēde var notikt attālināti, piemēram, ja attiecīgajā teritorijā izsludināta ārkārtējā situācija vai valsts noteikusi pulcēšanās ierobežojumus.
Savukārt V nodaļa nosaka prasības pašvaldības lēmumiem, saistošo noteikumu izstrādes izsludināšanas un spēkā stāšanās kārtību.
Likumprojekts nosaka saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicēt pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.
Savukārt saistošos noteikumus kopā ar to paskaidrojuma rakstu plānots izsludināt, tos publicējot oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Atšķirībā no līdzšinējā likuma “Par pašvaldībām” likumprojekta VI nodaļā paredzēts veicināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, tāpat tajā iekļauts pašvaldības informatīvo izdevumu skaidrojums.
Likumprojekts paredz pašvaldībās organizēt iedzīvotāju padomes, kas tiktu ievēlētas iedzīvotāju kopsapulcēs un uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Noteikta arī iespēja vietējiem iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Lai veicinātu pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstības jautājumu izlemšanā, vietvarai ir iespēja noteikt līdzdalības budžetu, par kura izlietojumu lemtu paši iedzīvotāji. Līdzdalības budžeta lielums varētu būt vismaz 0,1% apmērā no pašvaldības vidējiem viena gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem, kas tiek aprēķināti par pēdējiem trim gadiem.
Likumprojekta VII nodaļa paredz pašvaldību darbības kontroli un amatu savienošanas ierobežojumus.
VARAM informē, ka likumprojektā ir noteiktas jomas, kurās veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tostarp ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību.
Likumprojekta VIII nodaļa definē, kas ir pašvaldības manta un ko nozīmē kontrolēt rīcību ar šo mantu. IX nodaļa nosaka pašvaldību savstarpējo sadarbību, bet X nodaļa – kā tiek skaņoti jautājumi starp Ministru kabinetu un pašvaldībām.
Likumprojekta izstrādē piedalījās arī biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (LPA). Biedrības direktore Kristīne Zonberga kritiski vērtē jauno Pašvaldību likumprojektu, uzsverot, ka tas nepalīdzēs sasniegt VARAM mērķi – nodrošināt laikmetīgu pārvaldību.
Viņa atklāj, ka netika apstiprināti LPA priekšlikumi, kas bija saistīti ar atklātību par pašvaldību darbību, piemēram, publicēt detalizētu informāciju par tēriņiem, iespējamiem interešu konfliktiem, lai novērstu šaubas par valsts amatpersonu lēmumu pieņemšanas objektivitāti un to darbību sabiedrības interešu labā.
“Sabiedrības līdzdalības un informēšanas ziņā nepieciešams ieviest dažādību, nekoncentrējoties vienā platformā vai metodē, taču LPA aicinājums paplašināt komunikācijas kanālus netika saklausīts,” saka K. Zonberga. “Šobrīd likumprojektā iekļauti tikai pašvaldību informatīvie izdevumi, lai gan vietvaras aktuālo informāciju var publicēt ne tikai informatīvajā izdevumā, bet arī sociālo mediju kontos, tāpat pašvaldības mēdz apmaksāt TV un radio raidījumus.”
Viņasprāt, būtiska lieta, kas jālabo pašreizējā redakcijā, ir nosacījums, ka iedzīvotāju padomes tiek politiski ieceltas. Likumprojekts paredz, ka iedzīvotāju padomes kandidātus izvirza iedzīvotāji, bet ievēl pašvaldības dome.
“Iedzīvotāju padomes ir jāievēl iedzīvotāju sapulcei, nevis domei. Tas nodrošinātu, ka šīs personas ir sabiedrības virzīti pārstāvji, ne politiski iecelta pārstāvniecība,” spriež K. Zomberga. “Nepieciešams arī pārvērtēt, kur tiek veidotas iedzīvotāju padomes. Šībrīža redakcija paredz, ka padomes jāveido tikai novada teritoriālā iedalījuma vienībās (pilsētās, pagastos), bet tās netiek veidotas arī novada administratīvā centra (piemēram, Saldus) un valstspilsētas pašvaldībās (piemēram, Rīga). Taču iedzīvotāju padomēm jābūt visur neatkarīgi no teritorijas lieluma. Tas ir īpaši svarīgi, jo pašreizējā vēlēšanu sistēma nenodrošina “kvotu sistēmu”, kad no katras administratīvās vienības tiek ievēlēti deputāti, lai pārstāvētu katras administratīvās vienības iedzīvotāju intereses. Rīgā tās varētu būt apkaimju valdes.”
Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) piekrīt sabiedriskās organizācijas viedoklim. “Padomes būtu jāievēl pašiem iedzīvotājiem – tas būtu demokrātisks risinājums, kurā iedzīvotāji izvirzītu savus pārstāvjus, lai būtu saikne starp iedzīvotāju, pašvaldības domi un vietējās kopienas mazāko vienību,” saka LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča.
LV portāls jau rakstīja, ka administratīvi teritoriālā reforma nedrīkstētu attālināt vietējās kopienas no lēmumu pieņemšanas pašvaldībās, taču tieši šādus draudus var radīt topošais Pašvaldību likums.
K. Kinča norāda, ka Pašvaldību likumprojekta tapšanas gaitā LPS ir izteikusi būtiskus iebildumus arī pret izpilddirektoru regulējumu. “Likumprojekta autoru mērķis ir panākt lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanu, bet pašvaldību ieskatā piedāvātais risinājums (noteikt piecu gadu termiņu amata ieņemšanai ar iespēju ieņemt šo amatu uz vēl vienu termiņu) nesasniegs mērķi. Pašvaldības uzskatīja, ka šādā veidā izpilddirektora amats tiek vairāk padarīts par politiskā tirgus objektu un lēmējvara no izpildvaras netiek nodalīta. Bažas pastāv arī par iespējām atrast izvirzītajām prasībām atbilstošus kandidātus,” atklāj LPS pārstāve.
Pašvaldības negatīvi vērtē arī to, ka brīvprātīgas iniciatīvas vietvara var īstenot tikai tad, ja tas izriet no autonomajām funkcijām. “Pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas ir tās, kuras atšķir pašvaldību no tiešās valsts pārvaldes. Pašvaldība nav tikai komunālās saimniecības organizators vietējā teritorijā vai valsts deleģēto uzdevumu izpildītājs, pašvaldība īsteno vietējo iedzīvotāju vajadzības, un tās var nebūt tikai autonomās funkcijas,” tā LPS pārstāve.
