Saskaņā ar Civillikuma 403. pantu mantojuma atstājēja radinieki manto pēc zināmas kārtas, kas pamatota pa daļai uz radniecības veidu, pa daļai uz tās pakāpju tuvumu. 

Mantojot pēc likuma, mantinieki ir laulātais, radinieki un adoptētie. Radinieku mantošanas kārtību nosaka likumisko mantinieku šķiras. Izšķir četras likumisko mantinieku šķiras (Civillikuma 404. pants):

• pirmajā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot (bērni, mazbērni);
• otrajā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie (māte, tēvs), kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni;
• trešajā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni;
• ceturtajā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radinieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās.

Jāuzsver, ka zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja savu gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks (Civillikuma 405. pants).

Līdz ar to jautājumā aprakstītajā situācijā pēc likuma aicināti mantot mirušās personas bērni (meita), bet mirušās personas māte kā otrās šķiras mantinieks pēc likuma mantot varētu tad, ja visi pirmās šķiras mantinieki – bērni un laulātais – atraidītu mantojumu.