Tā kā darba līgumā esat vienojušies par nolīgtā darba laika apmēru (30 stundas nedēļā), tad varētu secināt, ka tieši darba līgumā nolīgtais darba laiks arī turpmāk ir pusēm saistošs. 

Vienlaikus Darba likums pieļauj, ka nolīgtajam darba laikam, ievērojot Darba likuma 140.panta nosacījumus, piemērojama summētā darba laika organizācija. 

Jāvērš uzmanība uz to, ka šī darba līguma nosacījumos ir saskatāmas pretrunas, kuru piemērošana pasliktina Jūsu kā darbinieka tiesisko stāvokli. 

Piemēram, puses vienojušās par nepilno darba laiku, bet vienlaikus tiek atrunāts, ka darba laika summārais ilgums 4 mēnešu uzskaites periodā nepārsniedz normālo stundu skaitu attiecīgajā uzskaites periodā. Ar to saprotot, ka darba devējam ir tiesības sastādīt darba grafiku nevis atbilstoši nolīgtajam darba laikam (30 stundas nedēļā), bet nepieciešamības gadījumā arī pilna darba laika (40 stundas) ietvaros. 

Zināmos apstākļos šāds nosacījums darbiniekam rada nenoteiktību nolīgtajā darba laikā (darbiniekam nav zināms, vai 4 mēnešu periodā viņš tiks nodarbināts 30 stundas nedēļā vai nepārsniedzot 40 stundas), kas līdz ar to varētu tikt uzskatīts par darbiniekam pasliktinošu nosacījumu, kas saskaņā ar Darba likuma 6.pantu pēc būtības nevar būt spēkā. 

Jā, protams, saskaņā ar Darba likuma 134.panta septīto daļu ir pieļaujams, ka, ja darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos. Bet jāatzīmē, ka šī vienošanās slēdzama pirms notikuma iestāšanās, nevis vispārīgi, tādējādi liedzot darbiniekam plānot savu atpūtas laiku. 

Ieteikums. Jums būtu ar darba devēju rakstveidā jāvienojas par darba laiku pirms darba pienākumu izpildes.