Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! 2020. gada sākumā Valsts policijā iesniedzu iesniegumu par to, ka “Biļešu serviss” neatdod naudu par nenotikušu E. Iglesiasa koncertu 2019. gada 5. decembrī. Savās preses relīzēs vērsties pie Valsts policijas rekomendēja arī PTAC. Uz manu iesniegumu Valsts policija atbildēja, ka ir ierosināta krimināllieta par krāpšanu. Ir pagājis gads, nauda nav saņemta, no VP nav nekādu ziņu par to, kā sokas ar lietas izmeklēšanu. Cik ilgā laikā šādā gadījumā ir jāpabeidz krimināllietas izmeklēšana, kāds ir maksimālais termiņš? Varbūt tā jau ir nonākusi tiesā? PTAC mājaslapā 2020. gada 7. jūlijā lasāma ziņa, ka pēc “Biļešu servisa” lūguma Valsts policija 2020. gada 11. jūnijā uz lietas izskatīšanas laiku uzlikusi arestu minētajiem naudas līdzekļiem. Līdz ar to patlaban ne “Biļešu servisam”, ne PTAC nav tiesību lemt par kriminālprocesa ietvaros arestētās naudas atmaksu. Ņemot vērā minētos lietas apstākļus, tostarp to, ka “Biļešu servisa” rīcībā nav pietiekamu naudas līdzekļu, lai veiktu visas par biļetēm samaksātās naudas atmaksu un lai nodrošinātu taisnīgu biļešu vērtības atmaksu, tuvākajā laikā kriminālprocesa ietvaros tiks lemts jautājums par kārtību, kādā patērētājiem atmaksājami “Biļešu servisa” rīcībā esošie naudas līdzekļi. Vai lūdzu varētu noskaidrot, cik tālu Valsts policija, PTAC un “Biļešu serviss” ir ticis, lai lemtu par to, kā patērētājiem atmaksājami “Biļešu servisa” rīcībā esošie naudas līdzekļi? Paldies!
Gadījumos, kad ir reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, vai gadījumos, kad tiek iegūtas ziņas par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un šīs ziņas var pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm, izmeklēšanas iestādēm, tostarp Valsts policijai, ir pamats uzsākt kriminālprocesu. Arī šajā konkrētajā situācijā tā ir noticis – saņemot ziņas, ka Enrikes Iglesiasa koncerts, kas bija paredzēts 2019. gada 5. decembrī, ir atcelts un ka personas, kuras iegādājās biļetes, nevar saņemt atpakaļ par biļetēm samaksāto naudu, tika uzsākts kriminālprocess, lai noskaidrotu, vai koncerta atcelšanas pamatā ir kādas personas noziedzīgas un krimināli sodāmas darbības.
Gadījumos, kad vairākas personas vēršas izmeklēšanas iestādē, lai ziņotu par vienu un to pašu notikumu, šie iesniegumi, ja ir uzsākts kriminālprocess, tiek apvienoti vienā kriminālprocesā. Tā tas notiek arī šajā konkrētajā gadījumā – visu personu iesniegumi tiek apvienoti vienā kriminālprocesā.
“Klasiska izmeklēšanas ķēde”, ja tā to varam nosaukt, sastāv no trīs posmiem.
Izmeklēšanas maksimālo ilgumu ietekmē tas, cik smags (atbilstoši Krimināllikuma noteiktajai klasifikācijai) noziedzīgs nodarījums tiek izmeklēts. Gadījumos, kad tiek izmeklēta krāpšana vai naudas piesavināšanās lielos apmēros, kriminālprocesu drīkst uzsākt un izmeklēt ne ilgāk kā 15 gadus, skaitot no nozieguma izdarīšanas brīža. Taču katra lieta ir individuāla. Ir šādi noziedzīgi nodarījumi, kuru izmeklēšanu izdodas pabeigt mazāk nekā gada laikā, citus savukārt nākas izmeklēt 3–5 gadus, bet citiem patiešām vajag vairāk nekā 10 gadus. Kad lieta ir nonākusi tiesā, tās iztiesāšanai maksimālais termiņš Kriminālprocesa likumā nav noteikts.
Vienlaikus Tieslietu ministrija (TM) vērš uzmanību, ka atbilstoši KPL 14. panta pirmajai daļai ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanās.
KPL komentāros skaidrots, ka kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir Satversmes 92. panta un Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu elements. “Neskatoties uz to, ka minētā KPL 14. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir “ikvienam”, faktiski atzīstams, ka judikatūrā šobrīd tās pilnā apmērā attiecinātas tikai uz personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību.”[1]
Kā norāda TM, kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Līdz ar to likumā ir nostiprināti vairāki kritēriji, kas jāņem vērā, vērtējot, vai konkrētā kriminālprocesa ilgums ir saprātīgs. Proti, saprātīgs termiņš ir piepildāmais jēdziens, kas nav izteikts konkrētos skaitļos un ir nosakāms katrā gadījumā individuāli.[2]
Savukārt gadījumos, kad ir nepieciešams nodrošināt, ka iespējamā noziedzīgi iegūtā manta – šajā gadījumā nauda – netiek noslēpta, iztērēta un citādā veidā neatgriezeniski atņemta iespējamām cietušām personām, šai mantai tiek uzlikts arests. Kamēr nav pietiekamas skaidrības par to, kas ir noticis, šo naudu izlietot neviens nedrīkst. Arī mantas arestam ir savs maksimālais termiņš, kas ir atšķirīgs – īsāks – no iepriekš aprakstītā pirmstiesas izmeklēšanas maksimālā termiņa. Šajā termiņā kriminālprocesa virzītājam ir jāizlemj, vai ir pietiekams pamats naudu uzskatīt par noziedzīgi iegūtu, un, ja jā, tad kam to atmaksāt. Izmeklējot sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus (pie kādiem pieskaitāma krāpšana un naudas piesavināšanās lielos apmēros), mantas arests var tikt turēts 22 mēnešus no uzlikšanas brīža, bet īpašos gadījumos šo termiņu var pagarināt vēl par kopumā 9 mēnešiem.
Izmeklēšanas gaitā Valsts policija savus resursus velta izmeklēšanas darbību veikšanai un neveic regulāru visu iesaistīto personu informēšanu par lietas virzību. Ja personai ir interese par izmeklēšanas gaitu, tā var vērsties ar iesniegumu pie kriminālprocesa virzītāja ar lūgumu par to informēt. Taču procesa virzītājs, sniedzot informāciju, izvērtē, kādas ziņas ir lietderīgi un pamatoti izsniegt ziņu pieprasītājam, un procesa virzītājam nav pienākuma detalizēti informēt par kriminālprocesa gaitu, uzsāktajām, pabeigtajām un plānotajām izmeklēšanas darbībām, izvirzītajām izmeklēšanas versijām, procesa virzītāju interesējošajiem ziņu avotiem u. tml., jo šīs ziņas var nonākt arī līdz personām, kuru darbības tiek izmeklētas, kas var kaitēt izmeklēšanai. Tādēļ vairumā gadījumu persona saņem informāciju, ka tiek turpināta pirmstiesas izmeklēšana, un, ja to ir iespējams paredzēt un tas nekaitē izmeklēšanai, – informāciju par to, kad aptuveni varētu tikt plānota galīgā lēmuma pieņemšanas no Valsts policijas puses.
Kriminālprocesa virzītājam ir pienākums savlaicīgi informēt personu par tās tiesībām tikt atzītai par cietušo. Taču šāds pienākums rodas tikai no brīža, kad procesa virzītājam ir skaidra pārliecība, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Persona var arī pati lūgt sevi atzīt par cietušo personu, bet, ja procesa virzītājs tam tobrīd neredzēs pamatu (nebūs iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka noticis noziedzīgs nodarījums), šāds lūgums tiks noraidīts.
Ir būtiski pieminēt, ka ne visos gadījumos, kad pēc naudas samaksāšanas netiek saņemta iecerētā prece vai pakalpojums, tam pamatā ir izdarīts noziedzīgs nodarījums. Arī pasākumu rīkotājus, veikalus, ražotājus u. c. personas var skart grūtības izpildīt uzņemtās saistības, kas var izrietēt no apstākļiem, kurus šī persona nevar ietekmēt (piemēram, parādi no citiem sadarbības partneriem, zādzības, neizdevušies biznesa projekti, kas nes zaudējumus u. c.). Tādos gadījumos nevienu personu nevar krimināli sodīt, un izmeklēšanas iestādei ir pienākums kriminālprocesu izbeigt, tostarp atcelt arestus, ja tādi ir. Tādā gadījumā izmeklēšanas iestāde neatbild par naudas atgriešanas procesu un neorganizē to – tas iesaistītajām pusēm ir jākārto civiltiesiskā kārtībā.
Attiecībā uz konkrēto kriminālprocesu kriminālprocesa virzītāja var norādīt, ka šobrīd turpinās ziņu iegūšana no dažādiem informācijas avotiem, tostarp tādiem, kas atrodas ārvalstīs. Kamēr šo ziņu iegūšana netiks pabeigta, nebūs arī iespējams izdarīt secinājumus par to, vai konkrētajā situācijā ir vai nav noticis noziedzīgs nodarījums. Ziņu iegūšana no ārvalstīm, it sevišķi šajā pandēmijas laikā, nav ātrs process, un izmeklēšanas pieredze liecina, ka dažkārt ziņas no ārzemēm nepieciešams pieprasīt atkārtoti, jo ne visa nepieciešamā informācija ar pirmo mēģinājumu tiek veiksmīgi iegūta. Tādēļ šobrīd diemžēl nevaram paredzēt, cik ilgu laiku vēl aizņems pirmstiesas izmeklēšana.
Ja līdz brīdim, kad notecēs mantas aresta termiņš, nav iespējams izdarīt secinājumu, ka arestētā manta ir noziedzīgi iegūta, tad arests tiek atcelts un rīcība ar šo mantu tiek regulēta civiltiesiskā kārtībā.
Vēršam jūsu uzmanību, ka rakstā atspoguļotais skaidrojums par kriminālprocesa vispārējo gaitu nav izsmeļošs un visaptverošs un ir apstākļi un procedūras, kas citos kriminālprocesos varētu būt atšķirīgas. Tomēr atspoguļotais skaidrojums dod priekšstatu par to, kā norit vairums pirmstiesas izmeklēšanu Valsts policijā. Gan aprakstīto, gan arī cita veida kārtību, kādā tiek virzīti kriminālprocesi, Latvijas Republikā regulē Kriminālprocesa likums.
Papildus iepriekš aprakstītajam Valsts policijas skaidrojumam TM norāda, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336. pantu, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka amatpersonas lēmums vai rīcība nav bijusi pamatota, personai ir paredzētas tiesības iesniegt sūdzību par kriminālprocesu veicošas amatpersonas rīcību vai nolēmumu. Atbilstoši KPL 337. panta pirmajai daļai sūdzību adresē un iesniedz amatpersonai vai institūcijai, kura ir tiesīga to izlemt. Sūdzību var iesniegt arī amatpersonai, kuras rīcība vai lēmums tiek pārsūdzēts. Atbilstoši KPL 337. panta otrajai daļai par izmeklētāja rīcību vai lēmumiem sūdzību adresē uzraugošajam prokuroram, savukārt par prokurora rīcību vai lēmumiem – amatā augstākam prokuroram.
[1] Līce K., Strada-Rozenberga K. 14.pants. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Kriminālprocesa likuma komentāri: A daļa. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2019, 70. lpp.
[2] Turpat, 70. lpp.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
