Civillikuma 179. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Parasti, ja bērns ir sasniedzis pilngadību un turpina iegūt izglītību (piemēram, mācās augstskolā), bet nestrādā, tad vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu līdz 24 gadu vecumam, tas ir, līdz brīdim, kad bērns pabeidz mācības. Pēc bērna pilngadības sasniegšanas vecāks, kurš maksā uzturlīdzekļus, pārskaita tos bērnam, nevis otram vecākam, ar kuru bērns dzīvo. Attiecīgi, ja vecāks, kuram ir pienākums maksāt uzturlīdzekļus, to nedara, tad bērnam ir tiesības piedzīt uzturlīdzekļus tiesas ceļā, iesniedzot prasības pieteikumu vai iesniedzot iesniegumu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.

Uzturlīdzekļu garantiju fonds saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 3. panta pirmo daļu maksā uzturlīdzekļus arī pilngadīgai personai līdz 21 gadu vecumam, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā. Iesniegumu uzturlīdzekļu pieprasīšanai var iesniegt elektroniski šeit.

Prasītājam ir jānorāda uzturlīdzekļu summa, ko viņš vēlas piedzīt par gadu. Ja uzturlīdzekļu summa nepārsniedz minimālo uzturlīdzekļu summu mēnesī, tad to nevajag pierādīt un pamatot, jo tā ir minimālā summa, kas katram vecākam ir jānodrošina. Savukārt, ja prasītājs vēlas piedzīt lielāku uzturlīdzekļu summu, tad ir jāpamato, kāpēc mēnesī vajadzīga tieši šāda summa.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.¹⁹ pantu, ja piedzenamā uzturlīdzekļu summa nepārsniedz 2500 eiro par gadu, tad prasība ir izskatāma vienkāršotā kārtībā rakstveida procesā. Veidlapa, kas ir jāiesniedz šāda veida prasībām, ir pieejama šeit.