Civillikuma 11. pants noteic, ka tiesības doties laulībā, laulības noslēgšanas forma un laulības spēks noteicami pēc Latvijas likuma, ja laulību noslēdz Latvijā. Tāpat pēc Latvijas likuma noteicamas Latvijas pilsoņu tiesības doties laulībā ārzemēs. Laulības slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur laulību noslēdz. 

Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 19. panta ceturto daļu, ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis noslēdz laulību ārpus Latvijas Republikas, ievērojot tās ārvalsts likumus, kuras teritorijā laulība noslēgta, tad šī laulība ir spēkā Latvijas Republikā, ja ievēroti Civillikuma 32., 35., 37. un 38. panta noteikumi, proti, ir aizliegta laulība pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas. Izņēmuma gadījumā ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu. Ja vecāki vai aizbildņi bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju, tad atļauju var dot bāriņtiesa pēc tās vietas, kur dzīvo vecāki vai iecelti aizbildņi. Aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām. Tāpat aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto, kā arī aizbildnim ar aizbilstamo, iekams nav izbeigtas aizbildnības attiecības. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā. 

Ievērojot minēto, ja netiek konstatēts kāds no šiem aizliegumiem, tad saskaņā ar Latvijas spēkā esošajiem tiesību aktiem laulību, kas ir noslēgta ārvalstī, arī Latvijā uzskata par spēkā esošu. 

Dokumentus, kas nepieciešami laulības noslēgšanai ārvalstī, nosaka konkrētās valsts normatīvie akti. 

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments papildus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtajam dokumentam par ģimenes stāvokli var izsniegt informatīvu izziņu par šķēršļiem slēgt laulību ārvalstīs (norādot informāciju par Civillikuma normām, kas minētas iepriekš). 

Ja šāda izziņa nepieciešama, tad iesniegumu brīvā formā jānosūta uz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, norādot informāciju par abām personām, kuras plāno noslēgt laulību ārzemēs (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, valstiskā piederība), kā arī korespondences adresi, uz kuru nosūtīt sagatavoto dokumentu. Informatīvā izziņa tiek sagatavota latviešu valodā un nosūtīta uz personas norādīto korespondences adresi. Informatīvās izziņas izsniegšana ir maksas pakalpojums. 

Latvijas Republikā spēkā esošie tiesību akti neparedz izsniegt cita veida dokumentu atļaujas, izziņas vai sertifikāta veidā, kas apliecinātu personas spēju doties laulībā. 

Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar Tieslietu ministrijas rīcībā esošo informāciju, lai noslēgtu laulību Igaunijā, ir jāsaņem speciāla Igaunijas tiesas tiesneša izsniegta atļauja laulības noslēgšanai. Speciāla tiesneša izsniegta atļauja nav nepieciešama, ja persona ir nodzīvojusi Igaunijā vismaz 6 mēnešus pirms laulību pieteikuma iesniegšanas un par viņas ģimenes stāvokli ir veikts ieraksts Igaunijas iedzīvotāju reģistrā. 

Līdz ar to praksē Latvijas pilsoņi parasti vispirms pieprasa izziņu par ģimenes stāvokli, kuru izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, un pēc tam dodas uz tiesu atļaujas saņemšanai. 

Igaunijas Dzimtsarakstu likuma tulkojumu pieejams šeit: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/522122019007/consolide. Informācija par laulību atļauju ir norādīta likuma 39. paragrāfā.