Iepazīstoties ar uzdoto jautājumu, nevar precīzi secināt, kādā formātā persona iesniegusi iestādē anonīmu ziņu un vai ir lūgusi uzsākt izmeklēšanu, ņemot vērā to, ka Valsts policijā ziņas var iesniegt dažādos veidos (skat. Valsts policijas tīmekļvietnē). 

Ja pieņemam, ka anonīmā ziņa saturēja informāciju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 6. pantu amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam. 

Kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir noteiktā formā esošas ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar KPL 369. pantu, kurā reglamentēts kriminālprocesa uzsākšanas iemesls, ziņas, uz kuru pamata iespējams uzsākt kriminālprocesu, var būt t. s. ārējā informācija, ko kompetentā iestāde saņem no kāda cita subjekta, vai arī pašas institūcijas atklāta informācija. 

Personai, kas sniedz informāciju, jābūt identificējamai. Tāpat jābūt skaidram viņas informācijas avotam. Pretējā gadījumā šīs personas sniegtās ziņas nevarēs kalpot kā kriminālprocesa uzsākšanas iemesls, jo saskaņā ar KPL 369. panta trešo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nevar būt anonīma informācija vai informācija, kuras iesniedzējs atsakās atklāt informācijas avotu. Taču tas nenozīmē, ka šāda informācija nebūtu pārbaudāma. 

Jebkuras norādes par iespējami noziedzīgām darbībām (bezdarbību) kompetentajām iestādēm ir jāpārbauda un atbilstoši jāreaģē. 

Tā, piemēram, anonīmi saņemta informācija kompetentajā iestādē ir pārbaudāma, taču, ja tā apstiprināsies, tad kriminālprocesa uzsākšanas iemesls nebūs kāda no KPL 369. panta otrajā daļā minētajām ziņu saņemšanas formām (ārējā informācija), bet gan pašas iestādes iegūtas ziņas saskaņā ar KPL 369. panta ceturto daļu (Kriminālprocesa likuma komentāri, A daļa, 38. lpp.). 

Liecinieks ir viens no kriminālprocesa dalībniekiem, kurš kriminālprocesā tiek pieaicināts sakarā ar to, ka procesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai ir pamats uzskatīt, ka viņa rīcībā ir kāda kriminālprocesam noderīga informācija par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošiem faktiem. 

Saskaņā ar KPL 109. panta pirmo daļu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem. 

Tātad, ņemot vērā minēto, nevaram izslēgt, ka persona aicināta sniegt liecību nevis tādēļ, ka iesniegusi anonīmo ziņu un ir tapis zināms ziņas autors, bet gan, iespējams, tādēļ, ka ir pamats uzskatīt, ka viņas rīcībā ir kāda kriminālprocesam noderīga informācija par faktiem, kas minēti ziņojumā. 

Saskaņā ar KPL 149. panta pirmo daļu pratināšanā sniegto liecību fiksē protokolā, skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā. 

Lieciniekam, atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā̄ ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesības neliecināt ir tikai tām personām, kurām šāda procesuālā̄ imunitāte noteikta Satversmē, KPL un Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos (KPL 111. panta pirmā daļa). 

Par atteikšanos liecināt liecinieks ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 302. panta, savukārt par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs pēc Krimināllikuma 300. panta. Izņēmums – var atteikties liecināt par sevi un saviem tuviniekiem (KPL 110. panta trešās daļas 2. punkts). 

Vēstulē ir paustas arī bažas, ka konkrētā ģimene, par kuru sniedzāt ziņas, varētu būt saistīta ar kādu policijas darbinieku. Tādēļ vēlamies norādīt, ka saskaņā ar KPL 375. panta pirmo daļu kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. 

Proti, ar personas sniegto liecību un citiem krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tikai konkrētās lietas izmeklētājs, viņa tiešais priekšnieks un uzraugošais prokurors. Attiecīgi, ja arī šai ģimenei ir kādas radniecīgas saites ar kādas policijas struktūrvienības darbinieku, tai nav tiesību iepazīties ar lietas materiāliem. 

Savukārt nelikumīga informācijas iegūšana vai izpaušana ir kriminālsodāma darbība saskaņā ar Krimināllikuma 329. pantu; par tādu neizpaužamu ziņu, kas nav konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena informācija, izpaušanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kura bijusi brīdināta par ziņu neizpaušanu vai kura saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. 

Ja jūsu rīcībā ir informācija par nelikumīgu datu noplūdi, tad esat aicināts ziņot Valsts policijas Iekšējās kontroles birojam pa tālruni 67075456. 

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar KPL 110. panta trešās daļas 5. punktu lieciniekam ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu. Juridiskās palīdzības izmaksas liecinieks sedz pats. Citas personas, izņemot advokātu, lieciniekam juridisko palīdzību sniegt nav tiesīgas (Kriminālprocesa likuma komentāri, A daļa, 375. lpp). Jāņem vērā, ka advokāts, kas kriminālprocesā sniedz juridisko palīdzību, nav sava klienta pārstāvis un pilnvarnieks. Advokātam nav tiesību aizvietot savu klientu un patstāvīgi paust sava klienta gribu tiesiski nozīmīgos jautājumos.