Kopš 2022. gada ir spēkā likums par personu atbrīvošanu no parādsaistībām. No 18 iesniegtajiem pieteikumiem bija tikai deviņi pozitīvi lēmumi. Es biju viens no tiem, kuram izdevās savākt nepieciešamos dokumentus un izpildīt likuma kritērijus, kad galvenie noteikumi norādīja, ka parādsaistību kopējā summa nedrīkst pārsniegt 5000 eiro un parādsaistības nevarēja būt apgrūtinātas ar komerciālu nodrošinājumu, un aizdevumam nedrīkstēja būt hipotēka. Man izdevās nomaksāt kredītkartes parādu 1,374 eiro apmērā, un es saņēmu lēmumu par atbrīvojumu no parādsaistībām, un 2024. gadā par to tika izdarīts ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Taču man joprojām ir parāds aptuveni 3,600 eiro apmērā par komunālo pakalpojumu rēķiniem dzīvoklī, kurā es tagad nedzīvoju, jo tas tika pārdots izsolē. Izpildraksts ir bijis pie tiesu izpildītāja kopš 2019. gada, un viņš neko nevar atgūt, jo vienīgais ienākumu avots šobrīd man ir vecuma pensija, turklāt esmu 1. grupas invalīds. Sakiet, lūdzu, uz kāda veida parādsaistībām attiecas atbrīvojums, izņemot hipotēku un aizdevumus komerciālai drošībai? Vai ir iespējams pieteikties uz parādu atbrīvošanu par komunālajiem pakalpojumiem? Likuma otrajā redakcijā 21.01.2025., iesniedzot pieteikumu, 7.7. punkts paredz, ka jānorāda iepriekšējā atbrīvošana no parādsaistībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, vai man ir tiesības lūgt Tieslietu ministrijai izdarīt izņēmumu un atkārtoti iesniegt pieteikumu par komunālo pakalpojumu parādu dzēšanu adresei, kurā dzīvo jaunais īpašnieks? Šobrīd parāds ir mazāks, bet man ir lielāks, un patiesībā esmu tikai daļēji atbrīvots no parādsaistībām.
Tieslietu ministrijas Komerctiesību departaments skaidro:
“Saskaņā ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma (turpmāk – likums) 19. panta pirmo daļu parādnieku atbrīvo no tām parādsaistībām, kuras norādītas pieteikumā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.
Vienlaikus zvērināts notārs, izvērtējot pieteikuma pieņemšanu, ņem vērā parādsaistību atbilstību likuma 5. pantam.
Tas nozīmē, ka pēc būtības pieteikumā nedrīkstētu būt iekļautas un atbrīvojums nav attiecināms uz tādām saistībām, kas neatbilst visiem likuma 5. panta noteikumiem. Ievērojot minētajā tiesību normā noteiktās īpašās norādes, jāpiebilst, ka šis mehānisms ir attiecināms uz saistībām, kuras:
Līdz ar to maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem neietilpst likuma tvērumā neatkarīgi no tā, kad parāds ir radies vai kāds ir tā apmērs (skat. PTAL 1. panta 6. punktā ietverto – “ūdens, gāze un elektrība uzskatāma par preci, ja to piedāvā vai pārdod ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā”).
Tāpat konkrētā parāda esamību neietekmē fakts, ka persona ir saņēmusi atbrīvojumu no parādsaistībām, pamatojoties uz likumu.
Par jautājumā minēto pieteikuma 8.7. punktu norādām, ka šis punkts ir ietverts, lai jau agrīnā stadijā spētu konstatēt, ka persona nav tiesīga atkārtoti pretendēt uz atbrīvošanu no parādsaistībām.
Proti, ja tas tiek konstatēts, nav pamata tālāk turpināt fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām procesu.
Minētais pieteikuma punkts, kā arī neviena cita tiesību norma nepiešķir tiesības ne Tieslietu ministrijai, ne kādai citai personai lemt par atļauju atkāpties no likumā noteiktā ierobežojuma, ka mehānisms ir pieejams vienu reizi mūžā.
Saskaņā ar likuma 2. panta otro daļu atbrīvošanu no parādsaistībām ikviena fiziskā persona var izmantot vienu reizi arī tad, ja atbrīvošana no parādsaistībām atcelta saskaņā ar šā likuma 21. pantu.
Savukārt jautājuma daļā par to, ko darīt ar atlikušo parādu, iesakām personai vērsties pie juridiskās palīdzības sniedzēja, lai risinātu konkrēto situāciju (ņemot vērā, ka fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām personai vairs nav pieejama un fiziskās personas maksātnespējas process, spriežot pēc apraksta, nebūs pieejams, jo parāda apmērs ir par mazu).”
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP) uz LV portāla jautājumu par to, kāpēc no nekustamā īpašuma izsolē iegūtajiem līdzekļiem netika samaksāts maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāds, norāda, ka praksē var rasties situācija, ka ar nekustamā īpašuma izsolē iegūtajiem līdzekļiem nepietiek visu parādu, tostarp maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādu, segšanai:
“Jā, ir iespējama situācija, ka daļa parādu paliek nesegti. Nezinot attiecīgās lietas apstākļus, LZTIP nevar neko sīkāk komentēt.”
Vienlaikus, ja lieta par parāda piedziņu atrodas pie zvērināta tiesu izpildītāja un parādnieks vēlas nomaksāt parādus pa daļām, LZTIP aicina parādnieku vērsties ar attiecīgu lūgumu pie zvērināta tiesu izpildītāja un vienoties par parāda samaksas kārtību.
LZTIP kontaktinformācija pieejama šeit. Papildus norādām, ka LZTIP tīmekļvietnes sadaļā “Manas lietas” jums ir iespēja apskatīties jūsu lietu Izpildu lietu reģistrā (pakalpojums ir bez maksas).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
