Civillikumā nav paredzētas tiesības atteikties no mantojuma par labu kādam citam. Proti, likums paredz tiesības atraidīt piekritušo mantojumu (skat. Civillikuma 775.–783. pantu), bet mantojumu atraidījušās personas bērni tādēļ netiek aicināti mantot.   

Tā kā mantojuma atraidīšana vienmēr ir neatgriezeniska, tas nozīmē, ka nevar mantojumu atraidīt ar nosacījumu, ka jums piekritusī mantojuma daļa pāriet kādam konkrētam mantiniekam. Saskaņā ar Civillikuma 781. pantu, kas reiz atraidījis viņam piekritušu mantojumu, tas vairs nevar to pieņemt vēlāk.  

Tā mantojuma daļa, ko mantinieks ir atraidījis, tiek sadalīta starp pārējiem līdzmantiniekiem (piemēram, jūsu brāļiem/māsām) atbilstoši viņu mantojuma daļām.  

Ja ir vēlme mantojumu nodot savam bērnam, tad varat jums piekritušo mantojumu pieņemt un pēc tam, piemēram, uzdāvināt dēlam ar dāvinājuma līgumu.  

Par visām neskaidrībām mantojuma lietā vēlams konsultēties ar zvērinātu notāru.