“Vispārīgo būvnoteikumu” 1. pielikums “Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” būves sadala trijās grupās.

1. grupas būves. Visvienkāršākās būves – piemēram, atsevišķas rūpnieciski izgatavotas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m²; vienstāva ēkas, arī nojumes un palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m².
2. grupas būves. Vidējas sarežģītības būves – piemēram, savrupmājas, daudzdzīvokļu mājas līdz pieciem stāviem, sabiedriskās būves, ražošanas būves ar kopējo platību līdz 1000 m².
3. grupas būves. Paaugstinātas sarežģītības būves – būves, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 100 cilvēku, lielas ražošanas un noliktavu būves, lieli infrastruktūras objekti.

1. grupas ēkas nojaukšanai visos gadījumos, arī tad, ja ēka ir pieslēgta inženiertīkliem, ir vajadzīgs paskaidrojuma raksts, kuram pievienots skaidrojošais apraksts par plānoto ieceri, situācijas plāns uz zemes robežu plāna, kurā norādīta nojaucamā ēka, kā arī fotofiksācija ēkām, kas vecākas par 40 gadiem, kuru būvvaldē akceptē divu nedēļu laikā.

Arī 2. grupas vienstāvu ēkas, kas daudzos gadījumos ir privātmājas, var nojaukt, aizpildot paskaidrojuma rakstu: ar nosacījumu, ka šī ēka nav pieslēgta ārējiem inženiertīkliem (vai arī tie ir atslēgti) – ūdensvadam un kanalizācijai, elektrolīnijām u. c. – un būvvalde no komunikāciju turētājiem ir par to saņēmusi atzinumu.

Paskaidrojuma rakstā būvniecības ierosinātājam ir jānorāda šāda informācija:

• ziņas par ēku;
• ziņas par zemesgabalu;
• būvniecības finansējuma avots;
• kas ir pilnvarotā persona;
• kas ir ieceres izstrādātājs;
• būvprojekta izstrādātāja apliecinājums;
• būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) apliecinājums.

Kopā ar paskaidrojuma rakstu būvniecības ieceres ierosinātājam ir jāiesniedz būvvaldē skaidrojošais apraksts par plānotajiem nojaukšanas darbiem un darba organizēšanas projekts. Piemēram, tajā jānorāda, vai demontāža notiks manuāli vai tiks izmantota tehnika, kā notiks atkritumu izvešana, kur tiks novietoti konteineri u. c.

Normatīvi noteic, ka skaidrojošo aprakstu brīvā formā var rakstīt pats nojaukšanas darbu ierosinātājs, bet praksē parasti to dara sertificēts arhitekts.

1. grupas ēku un 2. grupas viendzīvokļa dzīvojamo māju vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kuras nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m² un būvtilpums – 2000 m³, gan uzbūvēt, gan nojaukt īpašnieks drīkst saviem spēkiem.

Ja būvniecību īpašnieks veic saviem spēkiem, būvvaldē kopā ar būvniecības ieceri ir jāiesniedz darbu veicēja civiltiesiskās apdrošināšanas polise. Līdz ar to pasūtītājs uzreiz saņem gan ieceres akceptu, gan atļauju veikt demontāžas darbu.

Ēkai, kas ir vecāka par 40 gadiem, vajadzīga fotofiksācija. Būvvaldē jāiesniedz arī situācijas plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā uz zemes robežu plāna, kurā norādīta nojaucamā ēka.

Pirms tiek izsniegta izziņa par būves neesamību dabā, inspektors pārbauda, vai ēka ir nojaukta un teritorija ir sakārtota. Ja teritorija nav sakopta, netiek izsniegta izziņa par būves neesamību dabā.

Vairāk par to, kādi dokumenti nepieciešami, lai nojauktu māju, LV portāla skaidrojumā šeit.