Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Ja savrupmāja savu laiku ir nokalpojusi vai pat daļēji sagruvusi, tās īpašnieks nereti pieņem lēmumu to nojaukt. Tad aktuāls kļūst jautājums, kur jāvēršas un kādi dokumenti nepieciešami, lai saskaņotu ēkas nojaukšanu. LV portāls skaidro, kādos gadījumos pietiek tikai ar paskaidrojuma rakstu, bet kad nepieciešams būvprojekts, kāda nozīme ir tam, vai ēka ir pieslēgta inženiertīkliem, un ko darīt, ja zemei ir cits īpašnieks.
Par būvju nojaukšanas jautājumiem interesējas samērā bieži, atzīst Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe. 2019. gadā lielāku objektu, arī privātmāju, nojaukšanai saskaņoti 136 būvprojekti, kā arī izdoti ap 120 paskaidrojuma rakstu (žogu, palīgēku vai savrupmāju nojaukšanai).
Kādos gadījumos ēku nojauc? “Parasti tas notiek tad, ja māja ir tādā stāvoklī, ka to vairs nav iespējams atjaunot vai tas ir pārāk dārgi. Dažkārt īpašnieks vēlas uzcelt modernāku, lielāku namu,” secina D. Skalbe. Ēkas nojaukšana mēdz būt aktuāla arī tad, ja mainās zemes īpašnieki un jaunajam saimniekam ir cits teritorijas attīstības redzējums.
Būves nojaukšanas kārtību reglamentē šādi normatīvie akti: Būvniecības likums, Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.
No minētajiem tiesību aktiem izriet, ka būvju nojaukšanas jautājumi ir attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldes kompetencē. Tādēļ, lai risinātu jautājumu par avārijas, sliktā stāvoklī esošas vai nepabeigtas būves nojaukšanu, īpašniekam ir jāvēršas tās pašvaldības būvvaldē, kuras administratīvajā teritorijā konkrētā būve atrodas.
Ja nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas nojaukt ēku, par šo ieceri Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir jāiesniedz pieteikums būvvaldei.
“Vispārīgo būvnoteikumu” 1. pielikums “Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam” tās sadala trijās grupās:
1. grupas būves. Visvienkāršākās būves – piemēram, atsevišķas rūpnieciski izgatavotas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2; vienstāva ēkas, arī nojumes un palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.
2. grupas būves. Vidējas sarežģītības būves – piemēram, savrupmājas, daudzdzīvokļu mājas līdz pieciem stāviem, sabiedriskās būves, ražošanas būves ar kopējo platību līdz 1000 m2.
3. grupas būves. Paaugstinātas sarežģītības būves – būves, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 100 cilvēku, lielas ražošanas un noliktavu būves, lieli infrastruktūras objekti.
Ja ēkas nojaukšanai vajadzīgs tikai paskaidrojuma raksts, dokumentācijas izstrādāšana demontāžai ir vienkārša un ātra, uzsver D. Skalbe.
1. grupas ēkas nojaukšanai visos gadījumos, arī tad, ja ēka ir pieslēgta inženiertīkliem, ir vajadzīgs paskaidrojuma raksts, kuram pievienots skaidrojošais apraksts par plānoto ieceri, situācijas plāns uz zemes robežu plāna, kurā norādīta nojaucamā ēka, kā arī fotofiksācija ēkām, kas vecākas par 40 gadiem, kuru būvvaldē akceptē divu nedēļu laikā.
Arī 2. grupas vienstāvu ēkas, kas daudzos gadījumos ir privātmājas, var nojaukt, aizpildot paskaidrojuma rakstu: ar nosacījumu, ka šī ēka nav pieslēgta ārējiem inženiertīkliem (vai arī tie ir atslēgti) – ūdensvadam un kanalizācijai, elektrolīnijām u. c. – un būvvalde no komunikāciju turētājiem ir par to saņēmusi atzinumu.
Paskaidrojuma rakstā būvniecības ierosinātājam ir jānorāda šāda informācija:
Kopā ar paskaidrojuma rakstu būvniecības ieceres ierosinātājam ir jāiesniedz būvvaldē skaidrojošais apraksts par plānotajiem nojaukšanas darbiem un darba organizēšanas projekts. Piemēram, tajā jānorāda, vai demontāža notiks manuāli vai tiks izmantota tehnika, kā notiks atkritumu izvešana, kur tiks novietoti konteineri u. c.
Normatīvi noteic, ka skaidrojošo aprakstu brīvā formā var rakstīt pats nojaukšanas darbu ierosinātājs, bet praksē parasti to dara sertificēts arhitekts.
Jāpiemin, ka 1. grupas ēku un 2. grupas viendzīvokļa dzīvojamo māju vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kuras nav augstākas par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – 2000 m3, gan uzbūvēt, gan nojaukt īpašnieks drīkst saviem spēkiem.
Ja būvniecību īpašnieks veic saviem spēkiem, būvvaldē kopā ar būvniecības ieceri ir jāiesniedz darbu veicēja civiltiesiskās apdrošināšanas polise. Līdz ar to pasūtītājs uzreiz saņem gan ieceres akceptu, gan atļauju veikt demontāžas darbu.
Ēkai, kas ir vecāka par 40 gadiem, vajadzīga fotofiksācija. Būvvaldē jāiesniedz arī situācijas plāns atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā uz zemes robežu plāna, kurā norādīta nojaucamā ēka.
Savukārt, ja māja nav atslēgta no inženiertīkliem, ir jāizstrādā būvprojekts minimālā sastāvā, t. i., nepieciešamais grafisko un teksta dokumentu kopums, kas ataino būves pamatideju (būves apjoms, novietojums un lietošanas veids) un ir pamats būvatļaujas izdošanai. Būvprojekts jāiesniedz būvvaldē, lai saņemtu būvatļauju.
Būvprojekts minimālā sastāvā iekļauj:
D. Skalbe: “No iesniegtās dokumentācijas redzam, kādi projektēšanas nosacījumi ir jāizvirza būvvaldei. Pēc būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem tiek veikta projektēšana, tā jāiesniedz būvvaldē atzīmes saņemšanai par projektēšanas nosacījumu izpildi. Pēc tam ir jāiesniedz iesniegums, lai saņemtu atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.”
Pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas ūdens” sabiedrisko attiecību daļas pārstāvis Sandis Vanzovičs skaidro: lai atslēgtu ūdens un kanalizācijas pakalpojumu piegādi, ir jāvēršas uzņēmumā un jāpieprasa šādu darbu tehniskie noteikumi. Komunikāciju atvienošana jāveic vietā, kur tie pievienoti ielas tīklam – gan ūdensvada, gan kanalizācijas pievadam. “Neveicot šo pievadu pilnīgu atslēgšanu, saglabājas avārijas draudi – ūdens noplūdes, ūdens infiltrācija kanalizācijā vai cauruļvadu plīsumi u. tml.,” brīdina RŪ pārstāvis.
Akciju sabiedrības “Sadales tīkls” preses sekretāre Tatjana Smirnova skaidro, kādā secībā savrupmājai pēc klienta lūguma atslēdz elektrību. Pēc vēršanās Rīgas pilsētas būvvaldē klientam elektroniski AS “Sadales tīkls” e-vidē (mājaslapas www.sadalestikls.lv sadaļā “Saziņai” un “Tehnisko noteikumu izsniegšana, projektu un darbu saskaņošana”) jāiesniedz iesniegums un būvprojekts darbu saskaņošanai, pievienojot visus nepieciešamos dokumentus.
Ja ēkas nojaukšanai vajadzīgs tikai paskaidrojuma raksts, dokumentācijas izstrādāšana demontāžai ir vienkārša un ātra.
Ja elektrotīkls atrodas drošā vietā un netraucē ēkas nojaukšanai, “Sadales tīkls” izsniegs atzinumu, ka īpašumā nav elektrotīkla pieslēguma. Bet, ja ēkas nojaukšanai jāveic papildu darbi, piemēram, jāpārvieto elektroapgādes uzskaite ārpus īpašuma, “Sadales tīkls” izsniegs klientam tehniskos noteikumus, kuros, individuāli izvērtējot katru situāciju, tiks norādīts, kas un kā klientam ir jādara. Tehniskajos noteikumos tiks norādīta arī informācija, ja klientam būs papildus jāizstrādā būvprojekts energoapgādes objekta pārvietošanai.
Atbildi klients saņems aptuveni 10 darba dienu laikā kā elektroniski parakstītu EDOC dokumentu, kas būs pieejams “Sadales tīkla” e-vidē.
Atslēdzot telekomunikācijas, Būvniecības informācijas sistēmā ir jāsaņem tehniskie noteikumi no attiecīgā elektronisko sakaru tīkla īpašnieka. Ja būves nojaucējs nezina, kāds tieši uzņēmums sniedz pakalpojumu, šāda informācija par nekustamajā īpašumā esošajiem elektronisko sakaru tīkliem publiski ir pieejama Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā (aktuālajā inženiertopogrāfijas plānā, nekustamā īpašuma apgrūtinājumu reģistrā). Tāpat arī vidē elektronisko sakaru tīkliem ir vizuāli redzams marķējums ar tīkla īpašnieka norādi, skaidro telekomunikāciju uzņēmuma “Tet” sabiedrisko attiecību un korporatīvās komunikācijas daļas direktore Lāsma Trofimova.
Tehniskajos noteikumos ēkas nojaukšanas gadījumā elektronisko sakaru tīkla īpašnieks norāda nosacījumus elektronisko sakaru tīkla demontāžai līdz nekustamā īpašuma robežai vai tehniskajos noteikumos noteiktam robežpunktam, vai arī tīkla pārvietošanai ārpus nekustamā īpašuma robežām vai īpašuma robežās. Tehnisko noteikumu nosacījumi ir atkarīgi no katra konkrētā gadījuma apstākļiem, piemēram, tā, vai nekustamajā īpašumā esošais tīkls nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumus tikai nekustamā īpašuma īpašniekam vai arī ar ēkā esošo tīklu (sadales skapi) elektronisko sakaru pakalpojumi tiek nodrošināti citiem abonentiem ārpus nekustamā īpašuma robežām, kā arī nekustamajā īpašumā esošā tīkla veida (gruntī, gaisvada līnija, kabeļu kanalizācija), tīkla stāvokļa utt.
Pēc tehnisko noteikumu saņemšanas nekustamā īpašuma īpašnieka pieaicinātais sertificētais būvspeciālists izstrādā ēkas nojaukšanas projektu, kurā iekļauj arī elektronisko sakaru tīkla (EST) sadaļu tīkla demontāžai vai pārvietošanai. EST sadaļas dokumentācijā ietvertās tehnisko noteikumu prasības saskaņo elektronisko sakaru tīkla īpašnieks un pēc projekta realizācijas izsniedz nekustamā īpašuma īpašniekam atzinumu, ka neiebilst pret ēkas nojaukšanas darbiem.
Ja nekustamajā īpašumā nav elektronisko sakaru tīkla, tīkla īpašnieks to norāda tehniskajos noteikumos vai arī pēc pieprasījuma saņemšanas izsniedz atsevišķu apliecinājumu par elektronisko sakaru tīkla neesamību nekustamajā īpašumā.
Lai izvestu ēkas demontāžas laikā radušos būvgružus, ne katrreiz ir jāslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, jo tādu prasību šobrīd normatīvie akti neparedz, skaidro SIA “Eco Baltia vide” direktors Andris Ziemelis. Uzņēmumā ir ieviesta darījumu partneru procedūra, līdz ar to tiek izvērtēts, vai nepieciešams atsevišķs līgums vai arī pakalpojumu var nodrošināt bez tā.
Līgumus klienti visbiežāk vēlas noslēgt gadījumos, kad nepieciešams būvvaldei apliecināt, ka celtniecības vai demontāžas darbos tiks nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša būvniecības atkritumu apsaimniekošana. Pēc klienta pieprasījuma uzņēmums sagatavo un izsniedz apliecinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, arī izvesto būvgružu apjomu.
Kad ir pabeigti ēkas nojaukšanas darbi, pasūtītājs būvvaldē iesniedz paskaidrojuma raksta ēkas/būves nojaukšanai otro daļu. Būvvaldes būvinspektors veic objekta apsekošanu un pārliecinās, vai ir veikti nojaukšanas darbi un teritorija ir sakārtota atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Pēc tam būvvalde elektroniski sagatavo izziņu par ēkas/būves neesamību dabā un veic atzīmi paskaidrojuma rakstā.
Ja ēka, kuru gatavojas nojaukt, pieder vienam īpašniekam, bet zeme – citam, tad nama nojaukšanu parasti ierosina mājas īpašnieks, saskaņojot šīs darbības ar zemes īpašnieku. To paredz “Ēku būvnoteikumi”, kas nosaka: mainot ēkas apjomu, ir jāsaņem saskaņojums ar zemesgabala īpašnieku.
“Tomēr katra situācija ir jāvērtē individuāli un mēdz būt gadījumi, kad mājas nojaukšanas process netiek saskaņots ar zemesgabala īpašnieku. Pretējā gadījumā izveidojas absurda situācija – īpašnieks nevar demontēt savu ēku,” tā D. Skalbe.
