Šī ir mana otrā laulība. Mūs ar vīru jau šķir divus gadus. Prasītāja biju es. Mums ar viņu ir divi nepilngadīgi bērni. Viens no viņiem ir bērns-invalīds. Ir bijušas trīs tiesas, drīz būs ceturtā. Vīrs visu laiku izdomāja visādus iemeslus, dēļ kuriem tiesas atlika. Visu laiku viņam nebija pretenziju ka bērni paliek ar mani, bet tagad es uzzināju ka viņš man taisās atņemt dēlu(bērnu-invalīdu) lai nebūtu jāmaksā alimenti. Viņam ir ierosināta krimināllieta, par bērna seksuālo izmantošanu, kas notika 11 gadus atpakaļ. Viņš seksuāli esot izmantojis manu vidējo meitu no pirmās laulības, kad viņai bija 11 gadi. Vai tādam cilvēkam tiesa var atdot apgādībā dēlu?
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere:
No jautājuma secināms, ka laulības šķiršanas laikā starp vecākiem ir radies strīds par bērna dzīvesvietu. Tiesa laulību nešķir, ja laulātie nav vienojušies par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesību, bērna uzturlīdzekļiem, kopīgās mantas sadali vai attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.
Vecāku domstarpību izšķiršana jautājumā par bērna dzīvesvietas noteikšanu ir tiesas kompetencē. Tiesa civillietā pieaicinās bāriņtiesu un lūgs tai sniegt rakstisku atzinumu jautājumā par bērna dzīvesvietas noteikšanu. Bāriņtiesas atzinums tiesā tiks vērtēts kā viens no pierādījumiem.
Lietas par bērna dzīvesvietas noteikšanu tiesa izskata Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma 10.pants nosaka, ka puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Tā notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Tātad mātei kā lietas dalībniecei tiesas procesā ir tiesības pierādīt faktus, uz kuriem viņa pamato savu prasību. Tas nozīmē, ja māte lūdz tiesu noteikt bērna dzīvesvietu pie viņas, viņa ir tiesīga iesniegt pierādījumus, kas prasību pamato – kriminālprocesuālos lēmumus, ekspertu atzinumus u.c. pierādījumus par tēva veiktu vardarbību pret bērnu, kā arī ir tiesības pieaicināt lieciniekus.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Daina Upīte:
Nepieciešams tiesai sniegt argumentētu viedokli par to, kāpēc bērna tēvam nebūtu ieteicams ikdienas aizgādībā atdot bērnu, kā vienu no argumentiem minot seksuālo vardarbību pret pameitu. Papildus var norādīt, ka bērnam-invalīdam ir nepieciešama īpaša aprūpe, ko tēvs, iespējams, nevar nodrošināt.
Tiesa jāinformē par visiem lietas apstākļiem, lai varētu pieņemt lēmumu, kas atbilstu bērna vislabākajām interesēm.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!