Kad cilvēks saskaras ar emocionālo vardarbību mobinga vai bosinga veidā darba vidē, rodas vēlme par to ziņot, turklāt aktīvi un iedarbīgi, lai tādējādi to darītu zināmu citiem un novērstu tiesībpārkāpumu. Šādu aktīvu un iedarbīgu rīcību ikdienas valodā mēs mēdzam saukt par trauksmes celšanu, kā, piemēram, ugunsgrēka, piesārņojuma vai plūdu gadījumā.

Arī toksiskas situācijas darba attiecībās rada vēlmi celt trauksmi. Līdz ar to mūs asociatīvi piesaista Trauksmes celšanas likuma nosaukums kā potenciāls instruments, lai novērstu arī psiholoģisko vardarbību darbavietā, kas ir pilnīgi nesavietojami ar veselībai nekaitīgu, tiesisku un drošu darba vidi.

Likumdevējs Trauksmes celšanas likumu ir radījis kā palīdzības instrumentu darbiniekiem, lai veicinātu likumīgu, godprātīgu, atklātu un pārredzamu organizāciju darbību publiskajā un privātajā sektorā.

Likuma mērķis ir palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem novērst pārkāpumus un kaitējumu, kas skar  sabiedrības intereses, vienlaikus aizsargājot trauksmes cēlējus no nelabvēlīgām sekām. Tā ir trauksmes celšana nevis savās, bet sabiedrības interesēs.

Līdz ar to šo likumu ar tā mehānismiem nevar izmantot kā tiesību aizsardzības instrumentu situācijās, kad ir runa par vienas vai dažu personu tiesību aizskārumiem darbā nevienlīdzīgas attieksmes veidā, piemēram, pret darbinieku vērstu mobingu vai bosingu.