Labdien! Situācija ir šāda. Pilsētā, kurā dzīvoju, sākumā bija trīs skolas. Skolā, kura atradās pilsētas centrā, bija izveidotas arī mācību klases 1.–4. klasei. (Vismaz viena katrā vecuma grupā.) Mazās klases bija arī otrā skolas ēkā, bet tā atrodas tālu projām (apmēram pusstundas gājiena attālumā pilsētas nomalē). Vecākiem bija iespēja izvēlēties – sūtīt savu bērnu mācīties vienā vai otrā ēkā, atbilstoši, kur bija tuvāk bērnu dzīvesvieta. Tad visas trīs skolas apvienoja, izveidojot par vienu kopēju vidusskolu, bet katrā no trijām ēkām skola vēl palika un darbojās. Sākuma gados viss turpinājās pēc vecās sistēmas, dažas mazās klases tika saglabātas arī pilsētas centrā esošajā ēkā. Bet tad direktore sagribēja sistēmu mainīt un izdomāja, ka visas mazās klases no 1. līdz 4. klasei un šogad arī sākumskolas klasīti (kura arī vēl atradās centra ēkā) nepieciešams pārcelt uz ēku, kura atrodas vistālāk no pilsētas centra – nomalē. Tas tika izdarīts, neaprunājoties ar skolēnu vecākiem, neorganizējot sapulces, kur to varētu pārrunāt. Tagad sanāk, ka, piemēram, man pilnīgi no pilsētas otra gala (dzīvoju netālu no centra) ar piecgadīgu bērnu pie rokas katru dienu stunda no sava darba laika “jānoziedo”, lai aizvestu bērnu uz tālo skolu (apmēram pusstunda turpceļš un pusstunda atpakaļceļš), tad vēl otra stunda, lai bērnu izņemtu no šīs skolas. Kurš darba devējs būs tā ar mieru? Un kā ziemas laikā, kad ārā ļoti auksts, ar mazu bērnu kājām tur doties? Man nav sava transporta. Vēl jau arī attiecīgi, ja stundas sākas astoņos no rīta, man mazais bērns jāceļ augšā vismaz sešos. Vai tas atbilst tik maza bērna tiesībām uz pilnvērtīgu atpūtu? Manuprāt, jāņem vērā arī tas, ka Izglītības likuma 17. panta 1. punktā ir noteikts: “Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē.” Šeit acīmredzami taču ir pārkāpts likums, jo attiecīgā direktores piedāvātā mācību iestāde nav bērna dzīvesvietai tuvākā mācību iestāde. Un vispār, ja vien ir iespējas, kādēļ bērns nevarētu izglītību izvēlēties iegūt centrā, nevis doties kaut kur uz nomali? Vai šeit tiešām nekas netiek pārkāpts un situācija ir atbilstoša visiem noteikumiem? Un kā rīkoties vecākiem šajā gadījumā?