Uzņēmuma, kuram pieder divas aptiekas, valdes locekle – apsūdzētā – ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēdza līgumu par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču un M sarakstā iekļauto zāļu nodrošināšanu. Līguma priekšmets noteica, ka uzņēmums apņemas līguma darbības laikā izsniegt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces un M sarakstā iekļautās zāles, kuru iegādes izdevumi tiek daļēji vai pilnīgi segti no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam kompensācijai piešķirtajiem līdzekļiem personām, kurām saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt kompensējamās zāles un M sarakstā iekļautās zāles, bet NVD apņemas samaksāt par izsniegtajām kompensējamajām zālēm un M sarakstā iekļautajām zālēm saskaņā ar līguma noteikumiem. Līgums noteica, ka uzņēmums NVD veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmā ievada precīzu un autentisku informāciju par kompensējamajām zālēm, kas izsniegtas pret recepti. Lai izpildītu šo līguma nosacījumu, tai pat dienā apsūdzētā ar NVD noslēdza arī līgumu par Vadības informācijas sistēmas lietošanu. Piekļuves tiesības sistēmai tika piešķirtas apsūdzētajai, kurai pēcāk radās noziedzīgs nodoms minētajā sistēmā ievadīt neprecīzu un neautentisku informāciju par kompensējamām zālēm, kas izsniegtas pret kāda ārsta – nefrologa izrakstītajām receptēm, un tādējādi ar viltu prettiesiski iegūt Latvijas Republikai piederošus naudas līdzekļus.
Īstenojot savu noziedzīgo nodomu, mantkārīgā nolūkā, izmantojot sev piešķirtās piekļuves tiesības, apsūdzētā laika posmā no 2018. gada oktobra līdz 2024. gada aprīlim NVD veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmā ievadīja datus par kompensējamiem medikamentiem Aranesp un Mircera, kurus uzņēmums ir iegādājies un izsniedzis pacientiem. Norādītais izsniegto zāļu daudzums, par ko uzņēmums no NVD saņēma samaksu, ievērojami atšķīrās no pacientiem faktiski izrakstītā un izsniegtā zāļu daudzuma, kā rezultātā apsūdzētā savās un uzņēmuma interesēs no Latvijas Republikas izkrāpa naudas līdzekļus 719 957, 86 eiro apmērā.
Kā arī kriminālprocesa ietvaros uzsākts un tiesai nodots process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai, kura interesēs krāpšana tika izdarīta.
Krimināllieta izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas tiesai.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
