Apsūdzētais, būdams Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un ieņemot atbildīgu stāvokli, kopā ar citu valsts amatpersonu vienojās pieprasīt kukuli no kādas personas, kurai pastarpināti piederošā pilnsabiedrība nodarbojās ar pasažieru komercpārvadājumiem Rīgas pilsētā. Kopīgas tikšanās laikā 2017. gada septembrī valsts amatpersonas izteica personai priekšlikumu, ka viņi varētu panākt grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, lai tādi paši attiecīgu kategoriju pasažieru braukšanas maksas atvieglojumi kā SIA “Rīgas satiksme” transportlīdzekļos turpmāk būtu atļauti izmantošanai arī šīs pilnsabiedrības mikroautobusos.
Apzinoties, ka šādi grozījumi normatīvajos aktos ir uzņēmuma un tā pastarpinātā īpašnieka interesēs, nodrošinot ievērojami lielāku pārvadājamo pasažieru skaitu mikroautobusu maršrutos un līdz ar to arī palielinot uzņēmuma ienākumus un peļņu, valsts amatpersonas par šādām savām darbībām kopīgi pieprasīja dot viņiem kukuli 50% apmērā no Rīgas domes finansējuma, kurš tiks samaksāts uzņēmumam atbilstoši pārvadāto pasažieru skaitam, kuri būs izmantojuši Rīgas pašvaldības noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus.
Kad uzņēmējs bija veicis aprēķinus, lai izvērtētu kukuļa došanas ekonomisko izdevīgumu, viņš apliecināja savu gatavību dot kukuli atkarībā no kukuļa nodošanas veida. Uzņēmējs bija gatavs bezskaidras naudas pārskatījumiem 45% apmērā vai skaidrā naudā 30% apmērā no saņemtā Rīgas domes finansējuma.
Iesaistītie vienojās, ka kukuļa apmērs būs skaidrā naudā 30% apmērā no saņemtā finansējuma. Būdami informēti par pasažieru skaitu, kuri līdz šim vidēji mēnesī izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, paredzēja, ka kukulis šādā veidā būs ne mazāk kā 19 000 eiro mēnesī. Tādējādi valsts amatpersona pieprasīja, bet uzņēmējs pēc pieprasīšanas apsolīja kukuli lielā apmērā par to, lai valsts amatpersonas, izmantojot savu dienesta stāvokli, veiktu nelikumīgas darbības, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos uzņēmuma un tā pastarpinātā īpašnieka interesēs.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
