2024. gadā, salīdzinot ar 2023. gadu, kopējie licencētās nozares ieņēmumi pieauga par 3,7%, pieaugums bija vērojams interaktīvo azartspēļu, totalizatora un spēļu galdu segmentos, savukārt azartspēļu automātu un bingo zāļu segmentā ieņēmumi saruka vidēji par 5%, salīdzinot ar 2023. gadu.
“Pērn interaktīvo azartspēļu daļa kopējā Latvijas licencētās azartspēļu nozares apjomā ieņēma vairāk nekā pusi, kas ir vairāk nekā vidēji Eiropā. Visticamāk šāda tendence nākamajos gados saglabāsies,” saka Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Dainis Niedra. “Patērētāju paradumu maiņu ietekmē vairāki faktori – lielākais grūdiens izklaides industrijas kopējai pārējai uz attālinātiem, interaktīvajiem produktiem notika Covid-19 pandēmijas laikā. Latvijā to joprojām veicina tostarp labs interneta pārklājums, demogrāfijas tendences – sarūkot iedzīvotāju skaitam reģionos, samazinās arī fizisko spēļu zāļu skaits, līdz ar to pieejamība, vienlaicīgi pieaug iedzīvotāju datorpratība,” norāda viņš.
Kopējās Eiropas tendences
Eiropā kopumā azartspēļu nozares ieņēmumi pieauga, palielinājās arī interaktīvo azartspēļu daļa tajā. Jaunākais Eiropas Azartspēļu un likmju asociācijas (EGBA) un konsultāciju aģentūras H2 Gambling Capital tirgus datu ziņojums1 liecina, ka 2024. gadā Eiropā bruto ieņēmumi no azartspēlēm (GGR)2 sasniedza 123,4 miljardus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2023. gadā. Ieņēmumi no tiešsaistes azartspēlēm pērn pieauga līdz 47,9 miljardiem eiro, kamēr ieņēmumi no klātienes azartspēlēm sasniedza 75,5 miljardus eiro.
Tiešsaistes azartspēļu segmenta daļā vērojams stabils pieaugums – 2024. gadā tiešsaistes produkti veidoja 39% no kopējiem Eiropas azartspēļu tirgus ieņēmumiem, salīdzinot ar 37% 2023. gadā. Neraugoties uz to, ka ieņēmumi no klātienes azartspēlēm absolūtos skaitļos pieauga, to tirgus daļa saruka no 63% uz 61%, kas liecina par izmaiņām patērētāju paradumos. Tiešsaistes azartspēļu jomā Eiropā dominēja mobilās ierīces, kas 2024. gadā nodrošināja 58% tiešsaistes ieņēmumu, salīdzinot ar 56% 2023. gadā.
Tiek prognozēts, ka Eiropas azartspēļu tirgus 2025. gadā pieaugs līdz 127,7 miljardiem eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gadā. Paredzams, ka šogad tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa pārsniegs 40% slieksni, un tiek prognozēts, ka tiešsaistes azartspēļu ieņēmumi sasniegs 51,1 miljardu eiro, kamēr klātienes azartspēļu ieņēmumi pieaugs tikai nedaudz – līdz 76,6 miljardiem eiro.
“Eiropas azartspēļu tirgus 2024. gadā piedzīvoja stabilu izaugsmi. Lai gan klātienes azartspēles joprojām dominē un turpina augt absolūtā izteiksmē, tiešsaistes pakalpojumi arvien straujāk attīstās, pateicoties spēlētāju paradumu izmaiņām un tehnoloģiskajai attīstībai. Paredzams, ka līdz 2029. gadam tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa būs līdzvērtīga klātienes azartspēļu tirgus daļai,” norāda Mārtens Haijers (Maarten Haijer), EGBA ģenerālsekretārs.
Tiešsaistes un klātienes azartspēļu patēriņa proporcija 2024. gadā bija atkarīga no spēles veida. Loterija bija populārākā kategorija, kuras ieņēmumi sasniedza 38 miljardus eiro. Šajā kategorijā dominēja klātienes azartspēles ar 30,9 miljardu eiro ieņēmumiem, bet tiešsaistes azartspēļu ieņēmumi veidoja 7,1 miljardu eiro. Jāatgādina, ka lielākajā daļā Eiropas valstu loterijas, īpaši interaktīvās loterijas, tiek atzītas par azartspēlēm un iekļautas kopējā azartspēļu nozares tirgū, uz tām attiecas tādas pašas atbildīgas spēles un atkarību prevencijas prasības, kā uz citām azartspēlēm.
Pretēja tendence bija vērojama kazino spēlēm, kuru kopējie ieņēmumi veidoja 30 miljardus eiro. Šajā kategorijā pārsvarā dominēja tiešsaistes azartspēles ar 21,5 miljardu eiro ieņēmumiem salīdzinājumā ar klātienes spēlēm, kuru ieņēmumi veidoja 8,5 miljardus eiro. Azartspēļu automāti, kuru ieņēmumi sasniedza 24,9 miljardus eiro, pēc savas būtības ir klātienes spēles. Sporta totalizatora un likmju kategorijā, kuras kopējie ieņēmumi veidoja 20,1 miljardu eiro, arī dominēja tiešsaistes azartspēles, ieņēmumiem sasniedzot 13,7 miljardus eiro.
Eiropas valstu azartspēļu tirgus atšķirības
Ziņojumā izgaismotas būtiskas Eiropas valstu individuālā azartspēļu tirgus atšķirības. Tiešsaistes azartspēļu popularitāte ievērojami atšķiras atkarībā no valsts, piemēram, Zviedrijā tiešsaistes azartspēles veido 68,3% no kopējiem azartspēļu tirgus ieņēmumiem, Somijā un Dānijā – 68,1%, kamēr Spānijā tiešsaistes azartspēles veido tikai 14,2% no kopējās azartspēļu tirgus daļas. Apvienotā Karaliste joprojām ir lielākais azartspēļu tirgus Eiropā, kura kopējie ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 30,8 miljardus eiro, tam seko Itālija ar 25,5 miljardiem eiro, Francija ar 17,8 miljardiem eiro un Vācija ar 17,7 miljardiem eiro. Izvēli par labu noteiktam azartspēļu veidam no valsts uz valsti joprojām lielā mērā ietekmē vietējais regulējums un spēlētāju paradumi.
Par LLAB
Latvijā licencēto azartspēļu biedrība apvieno 10 azartspēļu organizatorus, kas ir saņēmuši licenci azartspeļu organizēšanai Latvijā - gan interaktīvo azartspēļu, gan klātienes spēļu zāļu un kazino operatorus. LLAB biedri ir SIA PAF Latvija (Pufbet), SIA Viensviens (11.lv), SIA Latsson Licensing (Betsafe), SIA Optibet, SIA Laimz, SIA Klondaika, SIA Alfor, SIA Olybet Latvia, SIA Olimpic Casino Latvia un SIA Tonybet.
LLAB mērķis ir pārstāvēt nozari, uzturot konstruktīvu komunikāciju ar valsts pārvaldes institūcijām, sniegt nozares vienotu viedokli un priekšlikumus likumdošanas procesos. LLAB pārstāv nozares intereses un iestājas par atbildīgu spēles vidi, līdzvarotu nozares regulējumu, kas neveicina ēnu ekonomiku nozarē, kā arī par godīgu konkurenci.
1 Tirgus datu ziņojums “Eiropas azartspēļu tirgus – svarīgākie 2025. gada rādītāji”, kas aptver 27 ES dalībvalstu un Apvienotās Karalistes azartspēļu tirgu un satur datus un prognozes par Eiropas kopējo azartspēļu tirgu.
2 Bruto ieņēmumi no azartspēlēm (GGR) ir spēlētāju likmju kopsumma, no kuras atņemta summa, kas spēlētājiem izmaksāta kā laimests, veidojot azartspēļu operatora ieņēmumus pirms izdevumu un nodokļu atskaitīšanas.
