DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2024. gadā par 15,1% pieaudzis digitālajās platformās rezervēto viesu nakšu skaits Latvijā

Latvijā 2024. gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām – Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati. Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023. gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019. gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024. gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023. gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019. gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Ārvalstu un vietējo viesu tiešsaistes platformās rezervētās naktis 2019.–2024. gadā
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē:TUP020

Vidējais uzturēšanās ilgums2 vienas rezervācijas laikā šajās mītnēs 2024. gadā bija 2,7 naktis, t.sk. ārvalstu viesiem – 3,2 naktis, bet vietējiem – 1,8 naktis. Lielākoties rezervētās mītnes ir ar ietilpību līdz 10 gultas vietām (93 % rezervēto nakšu).

2024. gadā 55,2% no visām viesnaktīm tika pavadītas Rīgā, 18,8% – Kurzemē, 16,8% – Pierīgā, 4,5% – Vidzemē, 2,9% – Latgalē un 1,8% – Zemgalē. Latvijas iedzīvotāji visvairāk apmetās Kurzemē (33,1% viesnakšu) un Rīgā (26,9% viesnakšu). Ārvalstu viesi visvairāk apmetās Rīgā (64,5% viesnakšu), Pierīgā (15,9% viesnakšu) un Kurzemē (14,1 % viesnakšu).

Pieejamie dati par sešām pēc iedzīvotāju skaita vislielākajām Latvijas pilsētām Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jelgavu, Jūrmalu un Ventspili liecina, ka 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, visās minētajās pilsētās ir pieaudzis gan vietējo, gan ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits. Visvairāk vietējo viesu nakšu reģistrētas Rīgā (117,1 tūkst.), Liepājā (61 tūkst.) un Ventspilī (30,9 tūkst). Ārvalstu viesi visvairāk nakšu pavadījuši Rīgā (861 tūkst.), Jūrmalā (120,7 tūkst.) un Liepājā (86,9 tūkst.).

2024. gadā visnoslogotākie mēneši bija jūlijs un augusts, kad rezervēto viesnakšu īpatsvars kopā sasniedza 38,4%, savukārt janvārī un februārī tas bija vismazākais – kopā tikai 7,5% no kopējā rezervēto viesnakšu daudzuma.

Ārvalstu un vietējo viesu tiešsaistes platformās rezervētās naktis 2024. gada mēnešos|
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē:TUP010m

Latvijā visvairāk viesnaktis rezervējuši ārvalstu viesi no Lietuvas (256,8 tūkst.), Vācijas (164,9 tūkst.), Somijas (86,3 tūkst.), Igaunijas (84,1 tūkst.), Polijas (68,5 tūkst.), Apvienotās Karalistes (67,5 tūkst.), Francijas (57,9 tūkst.), ASV (56,2 tūkst.), Spānijas (38,4 tūkst.) un Zviedrijas (33,5 tūkst.).

Ārvalstu viesnaktis mītnēs, kas rezervētas tiešsaistes platformās, sadalījumā pa valstīm 2024. gadā
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē:TUP030

Salīdzinot visas trīs Baltijas valstis, vislielākais rezervēto nakšu skaits arī 2024. gadā bija Lietuvā – 2,5 milj. nakšu, kam sekoja Latvija (1,77 milj. nakšu) un Igaunija (1,77 milj. nakšu). Tomēr tieši Latvijā ārvalstu viesi pavadījuši visvairāk nakšu – 1,33 milj. nakšu (pieaugums par 14,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu). Salīdzinoši Lietuvā rezervēti 1,27 milj. ārvalstu viesu nakšu, bet Igaunijā – 1,19 milj. ārvalstu viesu nakšu. Ievērojami vairāk vietējo viesu rezervēto nakšu bija Lietuvā – 1,22 milj. nakšu, kam sekoja Igaunija – 585,4 tūkst. nakšu un Latvija – 435,6 tūkst. nakšu.

Salīdzinot Baltijas valstu galvaspilsētas, 2024. gadā, tāpat kā gadu iepriekš, gan kopumā rezervēto, gan ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaita ziņā līdere bija Rīga (978,2 tūkst., tai skaitā 861 tūkst. ārvalstu viesu nakšu), kam sekoja Tallina (898,1 tūkst., tai skaitā 759,7 tūkst. ārvalstu viesu nakšu) un Viļņa (694,4 tūkst., tai skaitā 537,6 tūkst. ārvalstu viesu nakšu). Savukārt vietējie iedzīvotāji visvairāk nakšu rezervējuši Viļņā – 156,9 tūkst., kam sekoja Tallina (138,4 tūkst.) un Rīga (117,1 tūkst.).

Viesnaktis Baltijas valstu mītnēs, kas rezervētas tiešsaistes platformās 2024. gadā
(tūkstošos)

Skatīt OSP datubāzē TUP020 un Eurostat datubāzē 10.2908/tour_ce_omr un 10.2908/tour_ce_oarc

Visvairāk naktsmītņu Latvijā pieejamas platformā Booking.com, kurā 2024. gada jūnijā3 viesiem tika piedāvātas ap 4,1 tūkst. atbilstošo tipu tūristu mītnes (dzīvokļi, viesu un brīvdienu mājas, atpūtas namiņi, kotedžas, jauniešu mītnes u.tml.), kurās pieejams ap 28,9 tūkst. gultasvietu4. Aptuveni 61% no mītnēm ir dzīvokļi.

Dati par rezervētajām viesnaktīm Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs reģionālā un pilsētu līmenī 2018.–2024. gadā un plašāka informācija par projektu pieejama Eurostat tīmekļa vietnē sadaļā “Experimental Statistics”.

1Dati sniedz informāciju par četrās digitālajās platformās – Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor – rezervētajām viesu naktīm tādās īstermiņa naktsmītnēs kā viesu dzīvokļi, apartamenti, brīvdienu mājas, atpūtas namiņi, kotedžas un tamlīdzīgās mītnes, neiekļaujot viesnīcas un tām pielīdzinātas mītnes, kā arī kempingus. Kopējo viesu nakšu (guestnights) skaitu iegūst, reizinot rezervētās naktis ar personu skaitu, kas apmetās rezervētajā naktsmītnē.

2Vidējais uzturēšanās ilgums tiek iegūts rezervēto nakšu skaitu dalot ar rezervāciju skaitu (occ_ni/occ_stay).

3Dati no naktsmītņu rezervēšanas platformas par attiecīgo periodu automātiskās datu iegūšanas brīdī 2024. gada jūnijā.

4Precīzs gultasvietu skaits nav zināms, jo automātiskā datu iegūšanas veidā tiek noteikts publicētais gultasvietu skaits norādītajos numuru veidos.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI