DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Finanšu ministrija
Atis Bičkovskis, FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors
29. janvārī, 2024
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Atis Bičkovskis: ēnu ekonomikas mazināšana ir vitāla valsts ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstībai

Ēnu ekonomikas jēdziens raksturo neformālo ekonomikas daļu, no kuras godprātīgi netiek maksāti nodokļi atbilstoši valsts tiesību sistēmai. Ēnu ekonomika ir saistīta ar daudziem riskiem, kas kavē valsts ekonomikas izaugsmi, veicina nevienlīdzīgu konkurenci, negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu un samazina valsts budžeta ieņēmumus. Tas attiecīgi samazina valsts rīcībā esošo finansējumu, ko iespējams izmantot kopējai sabiedrības labklājības un dzīves kvalitātes paaugstināšanai, kā arī infrastruktūras un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu attīstībai.

Nereti iedzīvotāji, saņemot dažādus pakalpojumus no valsts, neaizdomājas, ka nodokļu maksāšana ir pienākums no viņu puses. Nodokļu sistēmu Latvijā veido nodokļi, kuru ieņēmumi ir arī paredzēti attiecīgi valsts vai pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai.

Daļa valsts iekasēto nodokļu ir personalizēti un saistīti ar saņemamo pakalpojumu, piemēram, slimības pabalsti, bērnu kopšanas pabalsti, pensijas, bezdarbnieku pabalsti u.tml. Savukārt tādi publiskie pakalpojumi, no kuriem iegūst visi valsts iedzīvotāji, piemēram, izglītība, neatliekamā medicīniskā palīdzība, valsts ārējā un iekšējā drošība, tiek finansēti no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, ko veido Latvijas iedzīvotāju nomaksātie nodokļi.

Ēnu ekonomikas risks ir arī cieši saistīts ar nodokļu morāles principu. Tāpēc, domājot par kopējo valsts labklājības līmeni, ir jāīsteno pārdomāti pasākumi nodokļu morāles celšanai valstī kopumā un iedzīvotāju grupās ar dažādu turīguma līmeni un atšķirīgu motivāciju. Cilvēks, iespējams, var neizprast kopējo risku apjomu, skatīties īstermiņā tikai uz konkrēto dienu un brīdi, taču pats svarīgākais ir nākotnes un ilgtermiņa skatījums. Pēc būtības darbaspēka nodokļu nenomaksāšana ir ne tikai problēma no valsts budžeta viedokļa, bet tas vistiešākajā veidā ietekmē katru no mums personīgi, jo nomaksa un nodokļu apmērs ietekmē tiesības uz pabalstiem un to lielumu.

Personas, kas saņem “aplokšņu algas”, nesamaksājot darbaspēka nodokļus, ir pakļautas sociālo garantiju, darba drošības un sociālās apdrošināšanas riskam. “Aplokšņu algas” ne vien negatīvi ietekmē nodarbināto sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet arī liedz saņemt valsts garantēto ienākumu aizvietojumu, iestājoties pensijas vecumam, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, slimības gadījumā, maternitātes periodā, zaudējot darbu, kā arī ciešot darba negadījumā vai saslimstot ar arodslimību.

Lai veiksmīgi mazinātu ēnu ekonomiku, nepieciešama rūpīgi izstrādātas politikas īstenošana, fokusējoties uz ēnu ekonomiku noteicošo faktoru mazināšanu. Pasākumi var būt dažādi, sākot no regulējošā un administratīvā sloga mazināšanas, caurskatāmības veicināšanas un līdz nodokļu saistību izpildes uzlabošanai, procedūru automatizācijai un elektronisko maksājumu veicināšanai. Tomēr pats būtiskākais ir iedzīvotāju izpratnes veicināšana par godprātīgas nodokļu nomaksas svarīgumu.

Finanšu ministrija ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir izstrādājusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2024.– 2027. gadam, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana piecu rīcības virzienu ietvaros. Ir plānots īstenot pasākumus nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, sakārtotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

Plānā iekļauti pasākumi, kas paredz nodokļu maksātāja kopvērtējuma (reitinga) izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, apzināt iedzīvotāju ienākumu deklarācijas pilnveidošanas iespējas, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027. gadā pēc profesora F. Šneidera metodikas, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība, tādējādi tuvinot ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim.

Jāatzīmē, ka plānā iekļauti speciāli izstrādāti ēnu ekonomikas risku mazinoši pasākumi, kas nedublēs Nodokļu politikas pamatnostādnēs un citu institūciju attīstības plānošanas dokumentos iekļautos uzdevumus, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta darba plānā iekļautos nodokļu administrēšanas, operatīvos un uzraudzības pasākumus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI