Pētījums apliecina pozitīvu tendenci – 2024.gadā ēnu ekonomika Latvijā sarukusi līdz 21,4% no IKP, kas ir par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gadā. Šis ir pietiekami būtisks progress, kas apliecina ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā iekļauto pasākumu pozitīvo ietekmi, sevišķi nezināmas izcelsmes skaidrās naudas aprites ierobežošanā, kas veicinājusi arī uzņēmēju labvēlīgāku attieksmi pret valsts institūcijām un tiesiskās vides uzlabojumiem.
Īpaši nozīmīgs progress panākts “aplokšņu algu” jomā – šī ēnu ekonomikas sastāvdaļa samazinājusies par 2,9 procentpunktiem, sasniedzot 20,7% no vidējās algas. Vērojams arī darbinieku neuzrādīšanas kritums – šobrīd bez līguma nodarbināto īpatsvars ir 10,9%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2023.gadā.
Pozitīvas pārmaiņas redzamas arī uzņēmējdarbības vides vērtējumā. Uzņēmēju apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu ir pieaugusi no 3,47 līdz 3,60 punktiem (5 punktu skalā). Nodokļu politikas vērtējums savukārt uzlabojies no 2,60 uz 2,65 punktiem, bet attieksme pret biznesa likumdošanas kvalitāti ir augusi no 3,04 uz 3,06 punktiem. Lai arī izmaiņas ir nelielas, tās atspoguļo pakāpenisku virzību pozitīvā virzienā. Turklāt svarīgs signāls ir arī sabiedrības attieksmes maiņa pret nodokļu krāpšanu – tolerance pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ja rodas tāda iespēja, ir samazinājusies no 1,9 uz 1,7 punktiem. Šī tendence norāda uz nodokļu morāles uzlabojumiem un sabiedrības augošo izpratni par godīgas nodokļu nomaksas nozīmi valsts attīstībā.
Sanāksmē sniegta informācija par vairāku plāna pasākumu izpildi, tostarp par Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem Ēku būvnoteikumos, kas paredz pienākumu privātpersonai sniegt informāciju Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi, kā arī jauno ieviesto funkcionalitāti, kas ļauj būvniecības ieceres ierosinātājiem sniegt BIS informāciju par plānoto būvdarbu cenu.
Tāpat apsprieda arī normatīvo aktu virzību, tostarp par Ministru kabinetā atbalstītajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 9. pantā, kas paredz mazā apjoma un sociālo pakalpojumu iepirkumos izmantot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Sanāksmē pārrunāta tiesiskā regulējuma virzība gan Ceļu satiksmes likumā, kurā tiek palielināts transportlīdzekļa izlaiduma gads (līdz 10 gadiem), uz kuriem attieksies spēkā esošais regulējums, gan jautājumos, kas saistīti ar nelegālo inženiertīklu būvniecības novēršanu. Vērtēts Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas DAGR pilotprojektu ieviešanas progress, nozaru asociāciju iespējas noslēgt ģenerālvienošanās veselības aizsardzības un skaistumkopšanas jomā. Izskatīti potenciālie pasākuma – sasaistīt zobārstniecības specialitāšu resertifikāciju ar zobārstniecības pakalpojumu apjoma prasībām – ieviešanas risinājumi, kā arī apzināti attaisnojuma dokumentu (e-rēķinu) elektroniskās aprites sistēmas ieviešanas termiņi.
Lai gan izaicinājumu ēnu ekonomikas mazināšanā joprojām netrūkst, līdz šim sasniegtie rezultāti kalpo kā skaidrs apliecinājums tam, ka virziens ir pareizs. Tāpat tas uzsver nepieciešamību turpināt mērķtiecīgu un ciešu sadarbību starp uzņēmējiem, sabiedrību un valsts institūcijām. Jāatzīmē, ka efektīva ēnu ekonomikas ierobežošana nav tikai FM vai Valsts ieņēmumu dienesta atbildība – tā ir kopīga prioritāte, kuras īstenošanai būtiska ir cieša sadarbība arī ar nozaru ministrijām, dažādām valsts institūcijām un uzņēmēju organizācijām. Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi veicina ne vien augstāku nodokļu saistību izpildi, bet arī tieši ietekmē visas sabiedrības labklājību, valsts spēju nodrošināt sociālo aizsardzību un ilgtermiņā – Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Vairāk par ēnu ekonomikas ierobežošanu iespējams uzzināt Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.
