Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kristīne Bērziņa: “Protams, ja vēlētājs zina un ir ar mieru, ka, balsojot internetā, viņa balss var nebūt pilnībā aizklāta, viņš varētu šādu iespēju izmantot. Tomēr aizklātums ir viens no galvenajiem vēlēšanu principiem, kurš valstij ir jānodrošina.”
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Neveiksme ar paziņojumu izsūtīšanu vēlētājiem liek domāt par izmaiņām Iepirkuma likumā un iepriekšējā nobalošana citā iecirknī būtu saglabājama arī turpmāk, skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja KRISTĪNE BĒRZIŅA.
Kādi ir galvenie secinājumi, lai problēmas, kas piemeklēja aizvadīto Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizācijas procesu, neatkārtotos gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās un turpmāk?
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas organizēja vēstuļu izsūtīšanu vēlētājiem, šoreiz kļuva par Iepirkumu likuma ķīlnieci – lai gan šim uzdevumam divreiz pieteicās arī “Latvijas Pasts”, tomēr, piedāvājot mazākas izmaksas, atkārtotā iepirkuma procedūrā uzvarēja SIA “Reller”, lai gan jau iepriekš bija bažas, vai tā spēs nodrošināt šo pakalpojumu, un tika pastiprināti iepirkuma nosacījumi. Iespējams, nākotnē likumā jānosaka, ka tik atbildīgs uzdevums ir uzticams valsts uzņēmumam, vai arī jāparedz, ka uzņēmumu, kas nodrošina informācijas izplatīšanas pakalpojumus vēlētājiem, preventīvi pārbauda valsts drošības iestādes un to sniegtās rekomendācijas tiek ņemtas vērā, izdarot gala izvēli. Tiek arī apspriests, vai nebūtu jāatsakās no paziņojumu izplatīšanas vispār vai tie jānodrošina tikai tiem vēlētājiem, kuri vēlēšanās piedalās pirmoreiz.
Attiecībā uz traucējumiem iepriekšējās nobalsošanas datu nodrošinājumā izšķiroša loma bija īsajam sagatavošanās laikam, jo grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā par tiešsaistes datu reģistrēšanas sistēmu tika izdarīti tikai pērn oktobrī, turklāt pa vidu bija ieilgusī valdības nomaiņa un nepieciešamais finansējums tika piešķirts tikai aprīlī. Gada sākumā vēl vispār nezinājām, vai šāda iespēja, kaut paredzēta likumā, būs.
Vai saskatāt, ka iepriekšējai nobalsošanai citā iecirknī vajadzētu pastāvēt arī turpmāk?
Manuprāt, jā, jo ne visi Latvijas iedzīvotāji deklarē savu faktisko dzīvesvietu. Piemēram, daudziem jauniešiem, kuriem EP vēlēšanu laiks sakrīt ar studiju sesijas laiku, varētu būt apgrūtināta balsošana reģistrētajā dzīvesvietā, ja tā ir kādā citā, attālākā pašvaldībā. Var, protams, iepriekš mainīt iecirkni, taču salīdzinoši lielais iepriekšējās nobalsošanas apmeklējums pirmsvēlēšanu dienās liecina, ka pēc šādas iespējas ir vērā ņemams pieprasījums vēlētāju vidū.
Kāpēc nav iespējams atteikties no vēlētāju piesaistes iecirknim vispār?
EP vēlēšanās, kā tas bijis jau no paša sākuma, ir nepieciešami vēlētāju saraksti, jo Latvija ir viens vēlēšanu apgabals visā Eiropā un visās ES valstīs lieto šādus sarakstus. Pastāv princips, ka ES pilsoņi var balsot par citu valstu sarakstiem. Tātad Latvijas pilsoņi, kuri vēlas nobalsot, piemēram, Īrijā, var balsot par Īrijas saraktiem. Lai to izdarītu, viņi piesakās Īrijas vēlēšanu komisijas atbildīgajās institūcijās, kuras viņus iekļauj Īrijas sarakstos un informē mūs Latvijā, lai attiecīgo vēlētāju izņemam no saviem sarakstiem, jo katram vēlētājam ir tikai viena balss. Proti, sarakstu princips nodrošina vēlētāju uzskaiti.
Savukārt, runājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, izskatās, ka arī tajās būs nepieciešams vēlētāju reģistrs un saraksti, jo pagājušajās Saeimas vēlēšanās pērn tikai četriem procentiem vēlētāju bija ID karte, kurā spiedogu nevar ielikt, un viņiem bija nepieciešams izņemt vēlētāja apliecību. Tas ir pietiekami apgrūtinoši, tādējādi šiem vēlētājiem nebija nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas ar citiem vēlētājiem, kuriem ir pase. Un šādu vēlētāju, kuriem ir tikai ID karte, kļūst arvien vairāk. Turklāt nupat ir pieņemts likums, kas paredz, ka no 2023. gada ID karte būs pamata personu apliecinošais dokuments. Tātad nevaram vairs saglabāt spiedoga sistēmu.
Jau sen tika apspriests, vai Latvijā nevajadzētu ieviest balsošanu internetā. Nelielais ārzemēs EP vēlēšanās nobalsojušo skaits atkal aktualizējis šo jautājumu.
Balsošana internetā tikai pirmajā acu uzmetienā šķiet ērta un viegla. Praksē tā nebūt nav. Šī sistēma ir dārga, un pastāv jautājums, vai ir iespējams garantēt pietiekamu tās drošību. Protams, ja vēlētājs to zina un ir ar mieru, ka, balsojot internetā, viņa balss var nebūt pilnībā aizklāta, viņš varētu šādu iespēju izmantot. Tomēr aizklātums ir viens no galvenajiem vēlēšanu principiem, kurš valstij ir jānodrošina. Turklāt, lai balsotu internetā, ir nepieciešama ID karte ar elektronisko parakstu vai mobilais paraksts, kurš arī ir saistīts ar ID karti, kurai kaut kur ir jādodas pakaļ un jāizņem. Vēlētāju līdzdalība EP vēlēšanās vienmēr ir bijusi zema, jo sevišķi ārzemēs, un balsojuma iespēja internetā, manuprāt, ļoti būtiski vēlētāju līdzdalību nepalielinātu.
