NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. janvārī, 2023
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
7
7

Centrālā vēlēšanu komisija – pārmaiņu priekšā

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Evija Trifanova, LETA.

Izraugoties Centrālās vēlēšanu komisijas nākamo sastāvu, likumdevēja darba kārtībā ir arī jautājums par komisijas institucionālā modeļa maiņu vai uzlabošanu, kā arī tās kapacitātes stiprināšanu. Iespējamie risinājumi ir vairāki.

īsumā
  • CVK pienākumi ir vēlēšanu un referendumu norises nodrošināšana. Latvijā nav institūcijas, kura būtu atbildīga par vēlēšanu politikas plānošanu, analizētu faktorus, kuri ietekmē vēlētāju aktivitāti.
  • Vēlēšanu organizēšanas modelis Latvijā darbojas apmierinoši – tiek ievēroti demokrātisku vēlēšanu principi, to norise ir stabila un prognozējama, ne vēlēšanu process, ne rezultāti kopumā netiek apšaubīti.
  • Tomēr konstatējamas vairākas problēmas, piemēram, sistēmiskas pieejas trūkums vēlēšanu sistēmas attīstības jomā, vēlēšanu norises drošība gan vēlēšanu iecirkņos, gan informācijas sistēmā, nav finansējuma savlaicīgas piesaistes.
  • Pasaulē pastāv vairāki savstarpēji atšķirīgi vēlēšanu iestāžu institucionālie modeļi. PKC un VK piedāvā saglabāt CVK kā neatkarīgas institūcijas modeli, stiprinot iestādes kapacitāti un Saeimas lomu.
  • Iestādei kļūstot par vēlēšanu ekspertīzes centru, būtu apsverama ar nepieciešamajām prasmēm un pieredzi apveltītu speciālistu piesaistīšana, kā arī kapacitātes nodrošināšana IT un IT projektu vadības jomā vēlēšanu jautājumos.

Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” paredz: “Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tās sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju.” Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25. janvārī, lēma izskatīšanai parlamentā virzīt lēmuma projektus par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja un komisijas locekļu ievēlēšanu. CVK priekšsēdētājas amatam ir izvirzīta bijusī Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulīte. Nākamnedēļ Saeimai būs jālemj par CVK priekšsēdētāja un locekļu apstiprināšanu.

Pietrūkst analīzes vēlēšanu sistēmas attīstības jomā un finansējuma

Saskaņā ar likumu CVK ir pastāvīga un Saeimas vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana. Proti, CVK pienākumi faktiski aprobežojas tikai ar vēlēšanu un referendumu norises nodrošināšanu.  Tomēr Latvijā nav institūcijas, kura būtu atbildīga par vēlēšanu politikas plānošanu, analizētu faktorus, kuri ietekmē vēlētāju aktivitāti, īstenotu mērķtiecīgas darbības vēlētāju aktivitātes palielināšanai.

Līdztekus kā akūta problēma iezīmējusies CVK resursu nepietiekamība informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu jomā.

Šonedēļ, lai apzinātu situāciju un meklētu risinājumus, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā notika diskusija par CVK institucionālo statusu un nepieciešamību stiprināt iestādes kapacitāti.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) un Valsts kancelejas (VK) kopīgi veiktā analīze liecina, ka vēlēšanu organizēšanas modelis Latvijā darbojas apmierinoši – vēlēšanu procesā tiek ievēroti demokrātisku vēlēšanu principi, to norise ir stabila un prognozējama, ne vēlēšanu process, ne rezultāti kopumā netiek apšaubīti, tāpat nav vērojama politisko spēku neatļauta ietekme uz vēlēšanu rezultātu.

Vienlaikus, kā norādīja PKC attīstības plānošanas nodaļas konsultante Māra Sīmane, konstatējamas vairākas problēmas – sistēmiskas pieejas trūkums vēlēšanu sistēmas attīstības jomā, vēlēšanu norises drošība gan vēlēšanu iecirkņos, gan informācijas sistēmā, nav finansējuma savlaicīgas piesaistes no valsts budžeta. Secināts, ka nepastāv sistemātisks process, kurā tiktu apkopotas identificētās ar vēlēšanām saistītās problēmas, izvirzīti mērķi, kvantificējami rezultāti, izskatītas alternatīvas, savlaicīgi izstrādāts plāns un pieņemti lēmumi par īstenojamajām darbībām, noteiktas atbildīgās puses.

Vairāki modeļi – neatkarīgais, izpildvaras un jauktais

Pasaulē, kā norādīja Ministru kabineta (MK) valsts pārvaldes attīstības nodaļas speciāliste Inese Kušķe, pastāv vairāki savstarpēji atšķirīgi vēlēšanu iestādes institucionālie modeļi. Galvenās, izplatītākās pieejas ir neatkarīgas, no izpildvaras autonomas institūcijas modelis, kāds ir, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, kā arī tā dēvētais “valdības modelis”, kurā par vēlēšanām atbild izpildvara, visbiežāk – Iekšlietu ministrija. Šāda pieeja pastāv tādās valstīs kā Dānija, Zviedrija, Lielbritānija, Šveice.

Atsevišķās valstīs, piemēram, Francijā, Spānijā un Japānā, pastāv jauktais modelis, kur vēlēšanu jomā iesaistītas gan neatkarīgas vai tiesu varas institūcijas, gan izpildvaras institūcijas.

Latvijā pastāv neatkarīgās institūcijas modelis, jo vadošā loma vēlēšanu politikas veidošanā ir likumdevējam un tā izveidotajai, ārpus MK padotības esošajai institūcijai – CVK –, skaidro M. Sīmane. Šāds modelis raksturīgs mūsu reģionam, arī pasaules attīstītajām valstīm. Savukārt valdības modelis vai jauktais modelis ar valdības iesaisti darbojas Ziemeļvalstīs, Lielbritānijā un citur, kur valsts pārvaldes darbība ir ar ilgstošām tradīcijām, nostiprinājusies neatkarība no politiskajām partijām un panākta augsta sabiedrības uzticēšanās.

Piedāvā stiprināt esošo modeli

“Svarīgi ir divi aspekti –, lai iestāde sekmīgi varētu īstenot vēlēšanas un būtu politiski neitrāla, bez politiskas iespaidošanas riskiem,” uz galvenajiem kritērijiem, apsverot turpmāko CVK statusu un modeli, norādīja komisijas sekretārs Ritvars Eglājs. Viņš arī pauda: “Latvijas tradīcija ir, ka CVK bijusi neatkarīga iestāde. Pirmsākumos, iepriekšējā gadsimtā pēc neatkarības atjaunošanas, un šajā gadsimtā CVK bija visai cieši saistīta ar Saeimu, piemēram, izmantoja tagadējās frakciju telpas Mazajā Trokšņu ielā, Saeimas IT nodaļas pakalpojumus savas darbības nodrošināšanai, un, tuvojoties vēlēšanām, Saeimas darbinieki tika pieņemti darbā kā CVK sekretariāts.” Šāda prakse tagad ir izbeigta.

Savukārt attiecībā uz CVK sastāva politiskās neitralitātes nodrošināšanu līdzšinējā pieeja bijusi tajā iekļaut Augstākās tiesas virzītu pārstāvi un vienu pārstāvi no katras parlamenta frakcijas, skaidroja komisijas sekretārs.

Likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 2. pants nosaka: “Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā ir deviņi locekļi – vēlētāji. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus – Augstākā tiesa savā plēnumā.”

“Ja ir runa par kādu pakļautību, tad, visdrīzāk, tā varētu būt atgriešanās pie Saeimas,” uzskata R. Eglājs.

PKC un VK piedāvā saglabāt CVK kā neatkarīgas institūcijas modeli, stiprinot iestādes kapacitāti un Saeimas lomu. Atbilstoši šai pieejai:

  • CVK ir vēlēšanu politikas ekspertīzes centrs, kas Saeimas noteiktā pilnvarojuma ietvarā koordinē vēlēšanu politikas plāna izstrādi un īstenošanu;
  • CVK uzņemas vadošo lomu likumdošanas priekšlikumu izstrādē vēlēšanu jomā;
  • CVK koordinē vēlēšanu politikas izstrādi (vēlēšanu sistēmas attīstība un vēlēšanu administrēšana), iesaistot valsts pārvaldes institūcijas un sabiedrības pārstāvjus;
  • noteikt mehānismus, kādā veidā Saeima uzrauga CVK kompetences īstenošanu;
  • Saeima nodrošina regulāru vēlēšanu sistēmas attīstības un vēlēšanu administrēšanas uzraudzību, t. sk. regulāri vērtē CVK atskaites par vēlēšanu politikas īstenošanu, finanšu pārskatus un Valsts kontroles ziņojumus, kā arī sniedz priekšlikumus vēlēšanu politikas uzlabošanai nākamajā laikposmā.

CVK lomas stiprināšanai PKC un VK rosina izveidot vēlēšanu politikas izstrādes vadības grupu, kuras sastāvu nosaka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, savukārt darbību koordinē CVK. Līdztekus piedāvāts izveidot vēlēšanu politikas attīstības tematisku darba grupu, kuru koordinētu CVK (pēc vajadzības) tādās jomās, kā, piemēram, drošība, digitalizācija, jauniešu dalības vēlēšanās stiprināšana. Savukārt MK, izskatot budžeta bāzes projektu un prioritāros pasākumus, uzklausītu CVK viedokli, kā to dara ar citām ārpus MK padotības esošām (neatkarīgām) institūcijām. “CVK nekad nav uzskatīta par nopietnu, neatkarīgu iestādi, tāpēc ir jārīkojas, lai to par tādu uzskatītu,” pauda deputāte, bijusī Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.

CVK kapacitāte – atbilstoši uzdevumu lokam

CVK kapacitātes stiprināšanai PKC un VK rosina diskutēt par komisijas locekļu lomas palielināšanu. Iestādei kļūstot par vēlēšanu ekspertīzes centru, būtu apsverama ar nepieciešamajām prasmēm un pieredzi apveltītu speciālistu piesaistīšana, izglītības, pieredzes un citu atlases kritēriju noteikšana CVK locekļa amata kandidātiem, komisijas locekļu apmācība, kā arī kapacitātes nodrošināšana IT un IT projektu vadības jomā vēlēšanu jautājumos.

CVK vadība norādījusi uz neatbilstību starp iestādes resursiem un tai uzliktajiem pienākumiem IT jomā.

Komisija brīdinājusi par nespēju uzņemties saistības par elektroniskās balsošanas sistēmas sagatavošanu vietējiem referendumiem, kādi Latvijā būs iespējami, sākot ar nākamā gada 1. janvāri. Šogad pieņemtais Vietējo pašvaldību referendumu likums paredz, ka balsošana pašvaldības referendumā notiek klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos un elektroniski, izmantojot CVK balsošanas sistēmu. Tāpat sarežģījumi IT jomā CVK varētu būt saistībā ar nākamgad paredzēto Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu.

Komisija ir lūgusi finansējumu IT nodaļas izveidošanai ar četrām jaunām amata vietām, taču to nav saņēmusi.

Par līdzekļu piešķiršanu CVK varētu lemt pēc jaunā komisijas sastāva ievēlēšanas, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē pauda tās vadītājs Jānis Reirs.

Kā viens no risinājumiem līdztekus aicinājumiem turpmāk CVK darbinieku štatu papildināt ar komisijas darbībai nepieciešamo IT speciālistu skaitu un piešķirt tam atbilstošu finansējuma palielinājumu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē izskanēja arī priekšlikums izvērtēt, vai nodrošinājumu šajā jomā gadījumos, kad tas nepieciešams, varētu sniegt kāda cita valsts pārvaldes institūcija, kuras rīcībā jau ir atbilstoši IT resursi. Sēdē gatavību sniegt IT atbalstu pauda Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāve.  

CVK vadība jau iepriekš ir vērsusi uzmanību faktam, ka Latvijā trūkst par vēlēšanu politiku atbildīgas institūcijas. Savukārt CVK ar tai patlaban pieejamajiem resursiem papildu pienākumus nespēj uzņemties. “Dzīve tomēr rāda, ka šāda institūcija Latvijā ir nepieciešama un nākamajam Saeimas sasaukumam tas būtu jāatrisina,” pirms pērn oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām intervijā LV portālam norādīja pašreizējā CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.   

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI