Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
CVK zemās kapacitātes un politiskā atbalsta tūkuma dēļ vēlēšanu norise Latvijā bijusi uz “plāna ledus” arī iepriekš. Pati saviem spēkiem komisija tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas nespēs nodrošināt, bet laika palicis pavisam maz.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Problēmas, kas piemeklējušas Centrālo vēlēšanu komisiju, likušas uzdot jautājumu, vai Latvijā būs iespējams pienācīgi nodrošināt nākamgad gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pašvaldību referendumus? Atstājot visu sarežģījumu smagumu uz jaunievēlētās komisijas pleciem un neapliecinot pietiekamu politisko gribu rast steidzami nepieciešamos risinājumus, atbilde patlaban ir – nē, nebūs.
Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” paredz, ka komisija ir pastāvīga, Saeimas izveidota valsts institūcija, kuras pienākums ir sagatavot un vadīt Saeimas, Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību vēlēšanas, kā arī tautas nobalsošanas (referendumus) un likumu ierosināšanas. Taču pēdējā laikā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) arvien skaļāk ceļ trauksmi par šo demokrātijas īstenošanai vitāli svarīgo funkciju nodrošināšanai nepieciešamo resursu nepietiekamību.
Paredzama, pietiekama finansējuma un IT speciālistu trūkuma dēļ CVK nonākusi atkarībā no viena IT pakalpojumu sniedzēja, ar kuru saistīta iepirkuma dēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu, savukārt Valsts kontrole (VK) sākusi zaudējumu piedziņu par tās ieskatā nepamatoti sadārdzinātu iepirkumu.
Kā brīdinājusi jau iepriekšējā CVK sastāva vadība, komisija ar 12 darbiniekiem nevarēs nākamgad, kā tika plānots, nodrošināt ne EP vēlēšanas maijā, ne pašvaldību referendumu norisi, kuru rīkošanu no 2024. gada 1. janvāra pieļauj jaunais Vietējo pašvaldību referendumu likums, paredzot iespēju nodot balsi arī elektroniski. Tas pats būtu attiecināms arī uz ārkārtas vēlēšanām, ja tādas tiktu rīkotas.
Vairāk par tēmu >>
Trūkumi CVK budžeta plānošanā un izpildē, kā arī iepirkumu organizēšanā un līgumu vadībā liecina par nepieciešamību stiprināt CVK kapacitāti, secinājusi arī VK. Vienlaikus, kaut arī Latvijā samazinās līdzdalība vēlēšanās, sasniedzot zemāko rādītāju 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, kad pie vēlēšanu urnām devās vien 34% balsstiesīgo pilsoņu, valstī nav institūcijas, kurai būtu likumā noteikts pienākums analizēt vēlētāju aktivitāti ietekmējošos faktorus un īstenot mērķtiecīgas darbības vēlētāju aktivitātes palielināšanai.
Lai gan iepriekšējā CVK sastāva vadība ir norādījusi uz šādas institūcijas nepieciešamību, komisija kapacitātes un atbilstoša deleģējuma trūkuma dēļ šo funkciju nav spējusi pildīt.
CVK zemās kapacitātes un politiskā atbalsta tūkuma dēļ vēlēšanu norise Latvijā bijusi uz “plāna ledus” arī iepriekš. Pati saviem spēkiem komisija gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas nespēs nodrošināt, bet laika palicis pavisam maz. Šķiet, valsts politiskajā vadībā ne visi to apzinās, bažas par vēlēšanu norisi neslēpj Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore.
Vēlēšanām nepieciešamo IT sistēmu nodrošināšanai valdībai nāktos atrast līdzekļus un izsludināt iepirkumu, tā uzvarētāju būtu jāpārbauda valsts drošības dienestiem. Turklāt jāņem vērā, ka jaunievēlētie CVK locekļi lielākoties ir bez pieredzes iepirkumu organizēšanā, vēlēšanu rīkošanā un zināšanām par vēlēšanu elektronisko sistēmu specifiku. Kā LV portālam apstiprināja jaunievēlētā CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, komisijai pašreiz nav iestrāžu EP vēlēšanu rīkošanai. Paliekot bez nepieciešamā atbalsta, tās būtu iespējams nodrošināt arhaiskā veidā, proti, “ar zīmuli un papīru”.
Joprojām nav izstrādāta arī elektroniskās balsošanas sistēma vietējo pašvaldību referendumu nodrošināšanai.
CVK ir iestrēgusi laikā starp Augstāko Padomi un mūsdienām, aizvadītajā nedēļā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits. “Mēs abi uzskatām, ka CVK būtu jānonāk Saeimas kompetencē. Lielākajā daļā Eiropas valstu vēlēšanas ir vai nu Tieslietu, vai Iekšlietu ministrijas, vai arī parlamenta kompetencē. Latvijā būtu piemērotāk, ja Saeima būtu atbildīga par vēlēšanu rīkošanu un CVK būtu Saeimas pārvaldības daļa,” sacīja prezidents. Turpretī valdības vadītājs norādīja uz nepieciešamību vienoties par atbildības uzņemšanos saistībā ar stabila vēlēšanu procesa nodrošināšanu.
Vairāk par tēmu >>
Pieeju, kurā vēlēšanu norises organizatorisko pusi īsteno CVK, ar Saeimas rīcībā esošajiem resursiem nodrošinot to administratīvi tehniskos uzdevumus, kā perspektīvu modeli atbalsta arī I. Kažoka. Līdzīga pieeja ir Igaunijā, kur darbojas vēlēšanu institūcija ar ievēlētiem locekļiem, atbalstu saņemot no vēlēšanu biroja kā atsevišķas struktūrvienības parlamenta administrācijā. Tomēr šajā situācijā, lai pagūtu sagatavoties gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, atbalsts CVK būtu jārod, iesaistot kādu ar atbilstošiem resursiem nodrošinātu valsts institūciju, piemēram, Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kuras pārziņā ir valsts digitālās transformācijas jautājumi, uzskata politoloģe.
Līdzīgs viedoklis ir arī jaunievēlētajai CVK vadītājai K. Saulītei. Viņas redzējumā CVK ir neatkarīga koordinējoša institūcija, kas vēlēšanu nodrošināšanai izmanto citu iestāžu, tostarp Saeimas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, KNAB, Valsts reģionālās attīstības aģentūras u. c., atbalstu. Šāda pieeja arī ļautu lietderīgāk izmantot valsts iestāžu resursus.
Kā LV portālu informēja K. Saulīte, aizvadītajā piektdienā (10. februārī) CVK un VARAM konceptuāli vienojās par sadarbību vēlēšanu jomā. Vienlaikus viņa vērš uzmanību, ka nonākšana kādas ministrijas pastāvīgā pārraudzībā ir saistīta ar politiskās ietekmējamības risku no ministriju vadošās partijas puses.
Tādēļ, viņasprāt, Saeima kā vēlēšanu administratīvo vajadzību nodrošinātāja būtu atbilstošāks risinājums, ņemot vērā, ka tajā ir pārstāvēti visi parlamentā ievēlētie politiskie spēki. Turpmākos soļus saistībā ar gaidāmo vēlēšanu organizēšanu CVK apspriedīs šonedēļ, sacīja komisijas vadītāja.
Atbalsta rašanai CVK būtu nepieciešama tūlītēja atbildības uzņemšanās, primāri no Valsts prezidenta un valdības vadītāja puses, kā koordinējošo institūciju iesaistot Valsts kanceleju un vienlaikus domājot par ilgtermiņa risinājumiem vēlēšanu politikas jomā, uzskata I. Kažoka.
Vai šo funkciju būtu jāveic CVK, K. Saulīte atturējās komentēt. “Runājot par vēlēšanu iestādes lomas un institucionālā statusa izmaiņām, iespējams, nepieciešami likumu grozījumi, kuri jāvērtē ar vislielāko atbildību un ļoti izsvērti,” viņa piebilst.
Pasaulē ir zināmi vairāki vēlēšanu iestāžu institucionālie modeļi. Izplatītākā pieeja – neatkarīgas, no izpildvaras autonomas institūcijas modelis, kāds ir, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, kā arī tā dēvētais “valdības modelis”, kurā par vēlēšanām atbild izpildvara, visbiežāk – Iekšlietu ministrija. Šāda pieeja pastāv Dānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Šveicē. Atsevišķās valstīs, piemēram, Francijā, Spānijā un Japānā, pastāv jauktais modelis, kur vēlēšanu jomā iesaistītas gan neatkarīgas vai tiesu varas, gan izpildvaras institūcijas.
Latvijā pastāv neatkarīgas institūcijas modelis, jo vadošā loma vēlēšanu politikas veidošanā ir likumdevējam un tā izveidotajai, ārpus MK padotības esošajai institūcijai – CVK. Valdības modelis vai jauktais modelis ar valdības iesaisti darbojas Ziemeļvalstīs, Lielbritānijā un citur, kur valsts pārvaldes darbība balstās senās tradīcijās, ir nostiprinājusies neatkarība no politiskajām partijām un panākta augsta sabiedrības uzticēšanās.
Jānorāda, ka Pārresoru koordinācijas centra un Valsts kancelejas nupat kopīgi veiktajā analīzē tika secināts, ka ir iespējams saglabāt CVK kā neatkarīgas institūcijas modeli, stiprinot iestādes kapacitāti un Saeimas lomu tās atbalstā.
