VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Politika
16
16

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja: “Kādā brīdī vadzis var lūzt”

LV portālam: KRISTĪNE BĒRZIŅA, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

FOTO: no CVK arhīva.

Latvijā nav institūcijas, kas būtu atbildīga par vēlēšanu politikas plānošanu un analizētu vēlētāju aktivitāti ietekmējošos faktorus, īstenotu mērķtiecīgas darbības vēlētāju aktivitātes palielināšanai, intervijā saka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja KRISTĪNE BĒRZIŅA. Skaidras attīstības vīzijas trūkums valstī apgrūtina gan vēlēšanu IT risinājumu ieviešanu, gan finansējuma piesaisti.

īsumā
  • Lielāko daļu Valsts kontroles ieteikumu CVK nevarēs īstenot arī nākamgad, jo trūkst IT nodaļas, nav kapacitātes, lai īstenotu IT projektus labas pārvaldības, prakses veidā.
  • Jāatceras, ka var notikt arī ārkārtas vēlēšanas, kad ir jāvar iedarbināt sistēmas ļoti neilgā laikā, bet šobrīd bez papildu resursu piesaistīšanas tas nebūtu iespējams.
  • Arī pašvaldību referendumu elektroniskajai balsošanas sistēmai nav paredzētas uzturēšanas izmaksas. Kad tika pieņemts likums, šis jautājums vispār netika apspriests.
  • Ir jauns nosacījums –, lai izveidotu iecirkni ārvalstīs, ārpus diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpām, ir jāiesniedz iesniegums ar vismaz 36 vēlētāju parakstiem.
  • Labā ziņa – izmantojot vēlētāju reģistru, tagad būs daudz vienkāršāk pieteikties balsot pa pastu, vēlēšanu komisijai nebūs jānogādā pase spiedoga izdarīšanai.
  • Cilvēki arvien vairāk visu dara elektroniskajā vidē, ar laiku nonāksim pie interneta vēlēšanām. Taču Igaunijas piemērs apliecina, ka tas nepalielina vēlētāju aktivitāti.
  • Ja būtu finansējums, tad tiktu plānotas aktivitātes, lai dažādas vēlētāju grupas motivētu piedalīties vēlēšanās – ne tikai skaidrotu kārtību, kā ir jāpiedalās, bet arī, kāpēc jāpiedalās.
  • Lielais neatrisinātais valstiskais jautājums – nav noteiktas iestādes, kura atbild par vēlēšanu politiku.
  • Šobrīd CVK resursi nav pietiekami, strādājam ar iniciatīvu un labo gribu, bet vienā brīdī vadzis būs pilns un lūzīs.

“Līdz 14. Saeimas vēlēšanām 1. oktobrī atlikuši vien trīs mēneši, bet, vai šoreiz tehniskā sagatavošanās vēlēšanām noritēs veiksmīgāk un būs novērstas iepriekš konstatētās nepilnības, plānojot budžetu, organizējot iepirkumus vēlēšanu tehniskai pavadīšanai un ieviešot vēlēšanu vadības sistēmu? Diemžēl ne,” secinājusi Valsts kontrole (VK), pabeidzot ikgadējo finanšu revīziju par CVK 2021. gada pārskata sagatavošanas pareizību.

Kāds ir jūsu viedoklis par Valsts kontroles revīzijas secinājumiem?

Piekrītam gandrīz visiem VK secinājumiem. Tomēr lielāko daļu ieteikumu nevarēsim īstenot arī nākamgad, jo komisijai trūkst IT nodaļas, nav kapacitātes tādā mērā, lai īstenotu IT projektus labas pārvaldības, prakses veidā. Iestādē ir tikai divi atbilstošās jomas speciālisti, kuri zemā atalgojuma dēļ strādā vairākos darbos.

Agrāk IT sistēmas nomājām, tās nebija mūsu īpašumā. Pirms katrām vēlēšanām tika aprēķināts, cik izmaksā sistēmas lietošana. Kopš 2018. gada vēlēšanām IT sistēma ir noteikta kā valsts kritiskā infrastruktūra, un tas arī bija galvenais iemesls, kāpēc tika uzskatīts, ka sistēmām jābūt valsts īpašumā. Nav labi, ka kritiskā infrastruktūra pieder nevis valstij, bet privātajam sektoram.

Rudenī CVK bija arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) audits par IT jomu, kas konstatēja, ka IT briedums CVK skalā līdz pieci ir starp divi un trīs.

Tātad CVK traucē attīstīties nepietiekamais iestādes finansējums, kas rada nopietnas problēmas ar cilvēkresursiem, īpaši IT jomā. Kā plānojat to atrisināt?

Par IT problēmām runājam ar VARAM, Valsts kanceleju un citām iestādēm. Vienmēr mums saka, ka valstī ir plānots izveidot IT kompetenču centru, tāpēc pašām iestādēm nav lietderīgi paplašināt vai palielināt IT nodaļu. CVK nebūtu nekas pretim izmantot šāda kompetenču centra pakalpojumus, bet valstī tāda nav, savukārt vēlēšanas notiek gandrīz katru gadu. Uz jautājumu, ko CVK iesākt līdz laikam, kad tiks izveidots kompetenču centrs, neviens nav varējis atbildēt.

Piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs 2024. gadā. Pēc IT labās prakses, lai iepirktu EP vēlēšanu sistēmu, šogad vai pat jau iepriekšējā gadā būtu jāveido iepirkums un jāsastāda budžets. Bet mums nav resursu, lai paralēli organizētu divas vēlēšanas. Šobrīd ar saviem IT resursiem esam koncentrējušies uz Saeimas vēlēšanām (2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14. Saeimas – vēlēšanas; šeit – red. piez.). Kad tās beigsies, varēsim sākt gatavoties EP vēlēšanām. Šeit ir problēma – IT labais standarts nosaka, ka visām sistēmām jābūt gatavām 3–6 mēnešus pirms pasākuma. Mums nekad šādu mērķi nav izdevies sasniegt.

Vēl viena lieta, kas ir saistīta ar IT lietām, ir sistēmu uzturēšana. Šobrīd CVK īpašumā ir parakstu vākšanas sistēma, tā nav kritiskā infrastruktūra. Kad 2015. gadā tā tika izstrādāta, tika paredzēts, ka uzturēšanas izmaksas būs 10 000 eiro gadā. Kad 2019. gadā un 2020. gadā veicām tirgus izpēti, secinājām, ka izmaksas ir 45 000 eiro gadā. Katru gadu iesniedzam finansējuma pieprasījumu, bet tas ne reizi nav atbalstīts. Tas nozīmē, ka valsts uzskata, ka nekas tāds nav vajadzīgs, bet tas ir pretrunā visiem IT sistēmu apkalpošanas principiem.

Tas pats ir ar IT sistēmām, kuras pārņemam īpašumā, – to izstrādei nauda atrodas, bet uzturēšanai, kas ilgtermiņā ļautu samazināt sistēmas izmaksas pirms vēlēšanām, neatrodas. Līdz ar to reizi četros gados IT vēlēšanu sistēma ir tik novecojusi, ka tai ir vajadzīgas daudz lielākas izmaiņas nekā tad, ja tā tiktu pastāvīgi uzturēta.

Ir jāatceras, ka var notikt arī ārkārtas vēlēšanas, kad ir jāvar iedarbināt sistēmas ļoti īsā laikā, bet šobrīd bez papildu resursu piesaistīšanas tas nebūtu iespējams.

2024. gada 1. janvārī stājas spēkā Vietējo pašvaldību referendumu likums, kas nosaka, ka līdz tam jāizveido elektroniskā balsošanas sistēma un jāveic nepieciešamās izmaiņas Vēlēšanu reģistra likumā. Parakstu vākšana pašvaldības referenduma ierosināšanai un balsošana referendumā paredzēta vienlaikus klātienē un elektroniski. Cik gatava CVK ir elektroniskajai balsošanas sistēmai?

Šobrīd CVK uz laiku ir pieņemts viens IT speciālists, kurš veic priekšizpēti elektroniskās balsošanas sistēmas izstrādei, sazinās ar Igaunijas kolēģiem. Ceram, ka varēsim projektu uzrakstīt uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām. Protams, tas ir izaicinājums, jo nav resursu. Speciālists, kurš CVK ir kritiski nepieciešams, lai īstenotu šo projektu, ir IT sistēmu analītiķis. Šajā projektā ceram uz Eiropas Atveseļošanas fonda finansējumu.

Termiņš, kurā elektroniskajai balsošanas sistēmai jābūt gatavai, ir samērā neilgs, īpaši ņemot vērā visus iepirkumus, kuri jāveic.

Visticamāk, būs jāgroza Vietējo pašvaldību referendumu likums un jāpagarina termiņš.

Arī pašvaldību referendumu elektroniskajai balsošanas sistēmai nav paredzētas uzturēšanas izmaksas, kad tika pieņemts likums, šis jautājums vispār netika apspriests.

Kā vērtējat elektroniskās balsošanas iespējas arī pašvaldību un Saeimas vēlēšanās Latvijā? Vai vēlēšanu sistēmai būtu digitāli jātransformējas? Ja būtu, tad kādā veidā?

Cilvēki arvien vairāk visu dara elektroniskajā vidē, ar laiku nonāksim pie interneta vēlēšanām. Vietējo pašvaldību referenduma elektroniskās balsošanas sistēmas izstrāde tika atbalstīta ar mērķi to izmēģināt balsošanas procesā, kas nav tik valstiski nozīmīgs kā vēlēšanas, apgūt un vēlāk attīstīt vēlēšanās.

Tomēr vēl arvien elektroniski nav iespējamas pilnīgi drošas un aizklātas vēlēšanas. Igaunijā jau mēģina balsojumus atdalīt no vēlētāja datiem, bet pilnībā aizklātas balsošanas internetā nav.

Ir svarīgs arī uzticēšanās jautājums. Ja, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, ikviens vēlētājs var pieteikties par novērotāju un saprast, kā notiek balsojums, kā skaita balsis, un var tās pārskaitīt, tad interneta vēlēšanās ir jābūt īpašām prasmēm, lai varētu izvērtēt, vai balsojums ir adekvāts, pareizi saskaitīts. Varbūt to varētu atrisināt, ja vēlētāji deleģētu noteiktu padomi, cilvēkus ar zināšanām IT jomā, tomēr jautājums paliek atklāts –, vai sabiedrībai šāda padome šķitīs uzticēšanās vērta? Domāju, ka ar laiku šie problēmjautājumi atrisināsies.

Vēl viens arguments par labu interneta balsošanas ieviešanai, kas nereti izskan, ir, ja būtu balsošana internetā, pieaugtu vēlētāju aktivitāte. Igaunijas piemērs to neapliecina. Tas, ko redzam, – cilvēkiem, kuri tāpat būtu gājuši uz iecirkni balsot, to izdarīt internetā ir ērtāk, tāpēc viņi izvēlas balsot šādi, taču kopējo vēlētāju aktivitāti tas nepalielina.

Latvijā neizskan politiķu iniciatīva, ka viņi vēlētos turpmākajos gados ieviest elektronisko balsošanas sistēmu pašvaldību vai Saeimas vēlēšanās.

Cik veiksmīga, jūsuprāt, ir Igaunijas elektronisko vēlēšanu pieredze?

Igaunijas pieredzi gan kritizē, gan slavē. Visvairāk elektroniskajā balsošanas sistēmā kritizē aspektu, kā vēlētājam gūt pārliecību, ka rezultāti ir tieši tādi, kā nodoti.

Igauņi pat ir ieviesuši sistēmu, ka pēc nobalsošanas vēlētājiem tiek atsūtīts īpašs kods, un kādu noteiktu laiku balsotājs var pārliecināties, vai viņa balss ir pieskaitīta. Bet igauņu kolēģi ir teikuši, ka vēlētāji īpaši neizmanto šo iespēju.

Interneta balsojumā, kas nenotiek iecirknī, ir arī vieglāk uzpirkt balsis. Igaunijas vēlēšanu sistēmā ir ieviesta iespēja, ka var pārbalsot vēlēšanu dienā, ja ir bijušas bažas par ietekmi iepriekšējā balsojumā.

Šobrīd nav redzams, ka ieguvumi interneta balsojumā būtu ievērojami lielāki par riskiem.

Interneta balsošana būtu noderīga vēlētājiem ārzemēs. Lai nobalsotu internetā, būs vajadzīgs elektroniskais paraksts, kas ir aktivizēts eID kartē, vai jāizmanto mobilā lietotne “eParaksts mobile”. Ārzemēs vēlētājiem tā ir problēma – viņiem nav eID kartes ar elektronisko parakstu. Tātad šobrīd to nevar izmantot. Tiesa, no 2025. gada arī ārvalstīs Latvijas pilsoņiem būs obligāti nepieciešama eID karte. Līdz ar to rodas iespēja, ka interneta balsošanu varētu izmantot plašāks cilvēku loks un atmaksātos ieguldītie līdzekļi.

Kvalitatīva vēlēšanu norise ir svarīga valstij. Turklāt rudenī ir gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Vai ir kādi izaicinājumi, kurus redzat?

Šobrīd liels izaicinājums ir vēlēšanu zīmju drukāšana, jo papīrs ir kļuvis ļoti dārgs un tirgū grūti pieejams. Bet kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš ir noteikts Saeimas vēlēšanu likumā, kas ir diezgan tuvu vēlēšanām. Iepirkumā par zīmju drukāšanu CVK pieteicās tikai viens pretendents. Tas ir liels, nopietns uzņēmums, taču pastāv risks, vai izdosies tik neilgā laikā paspēt sadrukāt lielu apjomu kandidātu sarakstu zīmju.

2021. gada pašvaldību vēlēšanās tika izmantots elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, pārbaudījām, kā tas darbojas Latvijas iecirkņos. Saeimas vēlēšanās var veidot iecirkņus arī ārvalstīs, ārpus Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpām, un šis reģistrs būs izmantojams arī tur. Tas būs izaicinājums, jo ārvalstīs to lietosim pirmo reizi.

Gadījumā, ja kādā vēlēšanu iecirknī tiešsaistes reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nedarbosies, vēlētāji varēs nobalsot, izmantojot reģistrācijas aploksnes.

Šobrīd notiek pieteikšanās vēlēšanu iecirkņu veidošanai ārvalstīs. Ir jauns nosacījums –, lai izveidotu iecirkni ārvalstīs, ārpus Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpām, ir jāiesniedz iesniegums ar vismaz 36 vēlētāju parakstiem. Redzam, ka šis slieksnis ierobežos vēlēšanu iecirkņu izveidi ārvalstīs.

Turklāt šogad, lai nodrošinātu iecirkņa darbību ārvalstīs, vismaz vienam no iecirkņa komisijas locekļiem ir nepieciešamas pamatzināšanas IT jomā, lai spētu pieslēgt biroja tehniku, internetu.

Līdz 5. jūlijam esam saņēmuši septiņus pieteikumus par iecirkņu veidošanu ārpus pārstāvniecību telpām. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 18. jūlijam.

Labā ziņa – izmantojot vēlētāju reģistru, tagad būs daudz vienkāršāk pieteikties balsot pa pastu. Piesakoties balsošanai pastā, vēlēšanu komisijai nebūs jānogādā pase spiedoga izdarīšanai, tāpēc ceram, ka vēlētāji ārvalstīs vairāk balsos pa pastu, pretējā gadījumā iecirkņu izveides noteikumi mazinās pilsoņu līdzdalību vēlēšanās.

Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, kas stājās spēkā 2019. gada 20. martā, noteic, ka CVK priekšsēdētājam nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Izmaiņu mērķis bija, lai CVK vadītājs varētu sekot līdzi iespējamajiem riskiem un apdraudējumiem, kas var kompromitēt vai citādā veidā negatīvi ietekmēt vēlēšanu procesu, radot apdraudējumu nacionālajai drošībai. Vai redzat apdraudējumus saistībā ar Saeimas vēlēšanām rudenī? Vai CVK ir skāruši kiberuzbrukumi?

Protams, ir dzirdēts, ka arī Latvijas iestādes, uzņēmumi daudz biežāk saskaras ar kiberdraudiem, tomēr līdz šim neesam saskārušies ar tādiem uzbrukumiem, kas ir ietekmējuši vai traucējuši mūsu IT sistēmu darbību. CVK nāk palīgā Cert.lv, Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. IT aspekts tiek rūpīgi kontrolēts un sistēmas tiek aizsargātas.

Latvijā līdzdalība vēlēšanās samazinās, 2021. gadā sasniedzot zemāko rādītāju, – vien 34% balsstiesīgo pilsoņu piedalījās pašvaldību domes vēlēšanās.

Jā, vēlētāju motivācija piedalīties vēlēšanās ir būtiska problēma. Ja būtu finansējums, tad tiktu plānotas aktivitātes, lai dažādas vēlētāju grupas motivētu piedalīties vēlēšanās – ne tikai skaidrotu kārtību, kā ir jāpiedalās, bet arī, kāpēc jāpiedalās.

Valstij nav nevienas citas iestādes, kurai būtu jāskaidro, jāizglīto vēlētāji, kāpēc ir svarīgi balsot. Eiropā ir tendence, ka jau bērnudārzos, skolās jauniešiem māca, cik svarīgi ir piedalīties vēlēšanās, lai tiktu saglabāta demokrātija.

Tikko biju festivālā “Lampa”, kur jaunieši teica, ka skolā nemaz nestāsta, kāpēc piedalīties vēlēšanās ir tik būtiski. Tiek mācīts par valsts uzbūvi, vēlēšanu veidiem, bet netiek iedota sasaiste, kāpēc tieši mana balss ir svarīga. Tas ir viens virziens, kuru varētu attīstīt, un tas ir stāsts par pilsonisko izglītību.

Proporcionālajā vēlēšanu sistēmā nebūs tā, ka uzvarēs viena partija, vairākām partijām būs jāveido koalīcija. Līdz ar to partija, par kuru vēlētājs ir balsojis, nevarēs īstenot visus iecerētos plānus. Tad mūsu vēlētājs apvainojas un sāk domāt, ka mana balss neko neietekmē. Tas ir izglītības, izpratnes trūkums.

Kā redzat CVK attīstību? Kam tuvākajos gados būtu jāvelta vislielākā uzmanība?

Katrās vēlēšanās vairākos gados bijis jāiztiek ar to pašu budžeta apmēru, kāds tika piešķirts pirms tam. Šogad situācija bija labāka, jo tika piešķirti papildu līdzekļi vēlēšanu komisiju darbinieku algām, taču lielai daļai pozīciju arī 14. Saeimas vēlēšanām tika piešķirts tāds pats budžets kā 13. Saeimas vēlēšanām. Mēs nevaram par to pašu naudu izdarīt to, kas no mums tiek sagaidīts.

Šobrīd trūkst līdzekļu vēlētāju informēšanai, nav finansējuma, lai īstenotu projektus vēlētājiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, lai vēlēšanu iecirkņos būtu pieejamas lupas, lai cilvēki varētu iegūt informāciju audio formātā, lai vēlēšanu kabīnes būtu pielāgotas cilvēkiem ratiņkrēslā.

Trūkst finansējuma, lai palielinātu CVK kā iestādes kapacitāti.

Lielais neatrisinātais valstiskais jautājums – nav noteikta iestāde, kura atbild par vēlēšanu sistēmas attīstību un plānošanu. CVK nav politikas plānošanas funkciju, komisija praksē ievieš vēlēšanu likumā noteiktās procedūras, kontrolē to izpildi. Pārresoru koordinācijas centrs par šo jautājumu veica pētījumu un iesniedza Saeimai, tomēr tālāk nekas nav noticis. Vieni domā, ka iestādei, kura atbild par vēlēšanu politiku, jābūt Tieslietu ministrijai, citi – Saeimai.

Tā kā valstī nav izstrādātas skaidras attīstības vīzijas un noteikta atbildīgā par vēlēšanu politikas plānošanu, CVK tiek apgrūtināta gan vēlēšanu IT risinājumu plānošana, gan finansējuma piesaiste.

Būtu jāpārskata arī CVK struktūra. Citās valstīs ir diezgan izplatīta sistēma, ka ir vēlēšanu komisija, kas ir vēlēta institūcija un politikas plānotāja, un ir arī otra vēlēšanu komisija, kuras pārziņā, kā šobrīd tas ir mums, ir vēlēšanu rīkošana.

Šobrīd CVK resursi nav pietiekami, strādājam ar iniciatīvu un labo gribu, bet vienā brīdī vadzis būs pilns un lūzīs, jo komisijai ir arvien vairāk jaunu funkciju, taču trūkst cilvēkresursu un finansējuma.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU