Dzīvojamo māju pārvaldīšana ir privāttiesiska darbība

Kārtību, kādā neatliekami sniedzama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, nosaka likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pants. Saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu persona, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā, ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas iesniedz pašvaldībai iesniegumu par palīdzības saņemšanu, bet pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par palīdzības saņēmēja nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu.

Tajā pašā laikā minētā likuma 13.panta ceturtā daļa paredz, ka pašvaldība Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā izvērtē, vai dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju ir iespējams atjaunot, un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1. lēmumu par pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšanu, ja palīdzības saņēmēja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir pilnīgi vai daļēji gājusi bojā un nav atjaunojama;
2. lēmumu par vienreizēja pabalsta piešķiršanu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama.

 Savukārt likuma 23.panta pirmā daļa reglamentē, ka palīdzības saņēmēju nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu: 1) likuma 13.panta ceturtās daļas 1.punktā paredzētajā gadījumā – līdz pašvaldība pieņem lēmumu par pašvaldībai piederošu vai nomātu dzīvojamo telpu izīrēšanu; 2) likuma 13.panta ceturtās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā – līdz dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk par gadu.

"Dzīvojamās mājas pārvaldīšana faktiski ir lietas īpašnieka rūpes par tam piederošo īpašumu."

Attiecībā uz palīdzības sniegšanu, ja palīdzības saņēmēja dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā, kurā visi dzīvokļi ir privatizēti, VARAM informē: neatkarīgi no tā, vai daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā visi dzīvokļi ir privātpersonu īpašumā vai daļa dzīvokļu ir privātpersonu īpašumā, bet daļa - pašvaldības īpašumā, šī māja ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

Atbilstoši Civillikuma 1071.pantam uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām, bet, kā izriet no minētā likuma 1084.panta pirmās daļas, kas nosaka, ka katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem, dzīvojamās mājas pārvaldīšana ir īpašnieka privāttiesisks pienākums. Tātad dzīvojamās mājas pārvaldīšana faktiski ir lietas īpašnieka rūpes par tam piederošo īpašumu, kas balstās uz līdzvērtīgām attiecībām starp visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, un ir privāto tiesību jautājums.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1.panta 5.punktu, atbilstoši kuram pārvaldnieks var būt pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona, kas uz pārvaldīšanas līguma pamata veic dzīvojamās mājas īpašnieka uzdotās pārvaldīšanas darbības, dzīvojamās mājas pārvaldnieks cita starpā var būt arī pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas ir juridiskā persona un kuru minētajā likumā noteiktajā kārtībā dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības.

Kā nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.punkts, katram dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Atbilstoši minētā likuma 15.panta pirmajai un otrajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, un tās sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta pirmo daļu un otrās daļas 7., 8.punktu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu, turklāt vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu un par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam.

"Kā paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa, par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu tiek slēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums."

Kā paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļa, par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu tiek slēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums, kas ir privāto tiesību līgums. Minētais attiecināms arī uz pārvaldīšanas līgumiem, kas tikuši noslēgti saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 51.pantu (kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības valsts vai pašvaldība nodod dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai).

Dzīvojamo māju pārvaldīšana ne saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmo daļu, ne citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem ārējiem normatīvajiem aktiem nav pašvaldības funkcija, bet kā pašvaldības pagaidu uzdevums, kas izriet no īpašnieka pienākumiem, tā tika noteikta ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" līdz brīdim, kad dzīvojamā māja tiek nodota dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotas personas pārvaldībā.

Minētā likuma 50.panta trešajā daļā bija noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai (likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 2007.gada 19.maija redakcijā).

"Katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem."

Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta trešā daļa šobrīd spēkā esošajā redakcijā paredz, ka līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas–pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā savstarpēji vienojoties, nosaka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to, kā arī nosaka, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, un viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, VARAM viedoklis ir tāds, ka gadījumi un personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, ir noteikti likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.panta pirmajā daļā un palīdzības sniegšana ir pašvaldības autonomā funkcija, kuras izpilde ir organizējama ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nav atkarīga no tā, kas ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurā atrodas palīdzības saņēmēja dzīvoklis, pārvaldītājs.