VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
23. jūlijā, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Politika
15
15

Iespēja pasargāt vidi - katram no mums

LV portālam: ŽANETA MIKOSA, Vides ministrijas parlamentārā sekretāre

"Iesaistot sabiedrību, var lemt par to, vai tiek aizsargāts viss mežs vai aizsardzību koncentrē īpaši aizsargājamās dabas teritorijās," ir pārliecināta Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa

FOTO: no personīgā arhīva

Vides un tās problēmu nozīmīguma apzināšanās ir katra mūsdienīga sabiedrības pārstāvja nepieciešamība. Cilvēkam jāsaprot, ka dabas resursi nav nebeidzami, ka nevar tikai un vienīgi ņemt, neko nedodot pretī. Daba ir pelnījusi cieņu un atbildību no ikkatra zemeslodes iedzīvotāja, kaut cilvēki nereti to aizmirst. Bet, nenoliedzami, lielai cilvēces daļai rūp apkārt notiekošais.

Orhūsas konvencijas mērķis ir pašreizējai un nākamajām paaudzēm nodrošināt iespējas dzīvot labvēlīgā vidē. Orhūsas konvencijā (Konvencijā) noteiktās prasības, kas Konvencijas valstīm ir jāievēro, paredz ikvienam tiesības uz vides informāciju, tātad – būt arī informētiem par jautājumiem, kas skar vidi. Sabiedrībai ir tiesības piedalīties vides lēmumu pieņemšanā, kā arī sekot līdzi, vai to īstenošana ir sabiedrības interesēs.

Konvencija ir starptautisks instruments, ar kura palīdzību Konvencijas dalībvalstu iedzīvotāji var efektīvāk iesaistīties vides aizsardzības jautājumos, tostarp vērsties pret vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem. Protams, daudz kas atkarīgs no katras valsts normatīvajos aktos iestrādātā regulējuma Konvencijas prasību ieviešanai konkrētajā valstī, jo no tā ir atkarīgs, kā un cik efektīvi sabiedrība Konvencijā noteiktās tiesības var izmantot. Tajā pašā laikā Konvencijā noteiktie principi ir jāievēro, interpretējot valsts normatīvo aktu regulējumu, īpaši – tiesām.

Šogad, no 29.jūnija līdz 2.jūlijam, Ženēvā norisinājās Pušu sanāksme par ANO/EEK Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (jeb Orhūsas konvenciju). Latviju pārstāvēja un Pušu sanāksmi vadīja Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa.

Kas jauns gaidāms sakarā ar nesen kā notikušo sanāksmi Ženēvā?

Orhūsas konvencija nozīmīgi atšķiras no citiem starptautiskajiem līgumiem ar to, ka līgumi parasti uzliek pienākumus valstij pret valsti, bet Orhūsas konvencijā tiek noteikti valsts pienākumi pret sabiedrību.

Viens no galvenajiem Ženēvas sanāksmes mērķiem bija izveidot valstu un ekspertu darba grupu par sabiedrības līdzdalību vides lēmumu pieņemšanā. Valstis, ņemot vērā valstu Konvencijas ieviešanas ziņojumus, kā arī sabiedrības ziņojumus, ir secinājušas, ka prasības par sabiedrības līdzdalību jautājumos, kas skar vidi, ieviešana (tā sauktā otrā pīlāra) uzskatāma par vienu no Konvencijas vājajiem punktiem. Tādēļ tika nolemts izveidot darba grupu, kas strādātu arī ar šo jautājumu, veicinot reālu Konvencijas otrā pīlāra ieviešanu praksē. Izveidotās darba grupas mērķis ir apmainīties ar informāciju, labās un sliktās prakses piemēriem no visām Konvencijas dalībvalstīm, analizēt tos un izstrādāt rekomendācijas par prasību – sabiedrības līdzdalības efektīvāku ieviešanu.

"Sabiedrībai ir tiesības piedalīties vides lēmumu pieņemšanā, kā arī sekot līdzi, vai to īstenošana ir tās interesēs."

Eiropas Savienības (ES) valstīm papildus Konvencijai jāņem vērā vairākas direktīvas, kuras izstrādātas tieši Orhūsas konvencijas prasību ieviešanai Eiropas Savienībā (piemēram, 2003/4/EK, 2003/35/EK). Pēdējā nosaka konkrētas prasības sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai jautājumu izlemšanā par projektiem, kas var negatīvi ietekmēt vidi. Problēmas var rasties mirklī, kad normatīvais akts, kurā, piemēram, noteikts pienākums sabiedrību informēt, ir jāpiemēro – īpaši, ja nav noteikts informēšanas veids. Bet te būtu jāievēro Konvencijā noteiktais princips, ka tas jādara "pēc iespējas agrākā lēmuma pieņemšanas stadijā" un tā, lai tas būtu "efektīvi".

Konvencijas ietvaros ir izveidota arī Atbilstības komiteja, kuras uzdevums ir novērtēt valstu normatīvo aktu un to ieviešanas atbilstību Konvencijas prasībām. Pašreiz jau ir saņemts diezgan daudz sūdzību par Konvencijas neievērošanu vai neatbilstību tās izvirzītajiem mērķiem. Attiecīgā institūcija izskata pārkāpumus – iesaistītajai valstij tiek pieprasīti paskaidrojumi, tiek rīkotas sanāksmes (uzklausīšanas), kuras savā ziņā ir līdzīgas tiesām. Parasti, ja tiek konstatēts pārkāpums, tad izstrādā rekomendācijas, kā to novērst. Atbilstības komitejas rekomendācijas ir jāapstiprina Konvencijas Pušu sanāksmēs. Viens no veidiem, kā iecerēts strādāt ar valsti, lai konstatētais pārkāpums tiktu novērsts, ir prasība valstij iesniegt pārkāpuma novēršanas plānu, kurā izklāstīts, kā tā novērsīs attiecīgos pārkāpumus. Izņēmuma gadījumā, ja nav bijusi veiksmīga cita veida komunikācija, Atbilstības komitejas pārstāvji kopā ar Konvencijas sekretariāta pārstāvjiem var izlemt doties arī vizītēs uz valsti, kurā konstatēts pārkāpums, lai pārliecinātos, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi. Notiek sava veida starptautiskais spiediens, jo norisinās publisks pārkāpuma izvērtējums. Atbilstības komitejā var vērsties jebkurš sabiedrības loceklis, ja vien ir pamatota prasība, kurā izklāstīts, ka valsts nerīkojas atbilstoši Konvencijā noteiktajam.

"Orhūsas konvencijā tiek noteikti valsts pienākumi pret sabiedrību."

Līdz šim brīdim ir iesniegtas jau 50 prasības par gadījumiem, kuros ir konstatēta Konvencijas normu neievērošana. Sūdzību skaits ir visnotaļ ievērojams – tas liecina, ka dabas problēmas ir aktuālas un sabiedrība nav vienaldzīga pret apkārt notiekošo. Iesniegumi par pārkāpumiem ir bijuši arī pret, piemēram, Lietuvu, Lielbritāniju, Austriju, Beļģiju un citām ES valstīm, kā arī pret daudzām bijušā Padomju Savienības bloka valstīm. Atbilstības komiteja kā starptautiska institūcija izskata iesniegtās prasības un izvērtē tās. Izvērtēšanas procesā piedalās juridiskie eksperti. Ja prasība ir bijusi par to, ka sabiedrība nav bijusi informēta vai arī sniegtā informācija ir bijusi maldinoša, tad eksperti izvērtē notikušo, sniedz vērtējumu un izsaka rekomendācijas, kuras paredz, kā rīkoties attiecīgajā situācijā. Jāņem vērā fakts, ka rekomendāciju izveidi varētu negatīvi iespaidot dalībnieku skaits, jo 44 valstu pārstāvjiem ir jāvienojas par kopīgiem lēmumiem. Izstrādātās rekomendācijas var būt visnotaļ vispārīgas.

Vai un kā Latvijas sabiedrība ir izmantojusi Orhūsas konvenciju?

Orhūsas konvencija Latvijā visnotaļ plaši tiek lietota tiesās. Īpaši aktīvi uz to atsaucas sabiedrība par atklātību "Delna" dažādos tās rosinātos tiesas procesos. No Satversmes tiesā skatītajām lietām vismaz piecās ir atsauces uz Orhūsas konvenciju, tajā skaitā Rīgas brīvostas lietā. Pirmā lieta, kurā ļoti labi tika interpretēta Orhūsas konvencija, tā demonstrējot, kā to iespējams piemērot, bija par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē.

Vai sabiedrības protestiem par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" kailcirtēm Jaunpiebalgā un Mordangā arī ir kāda saistībā ar Orhūsas konvenciju?

Jāatzīst, ka ir jābūt vispārīgam novērtējumam par meža apsaimniekošanu no vides aizsardzības viedokļa. Būtībā ikvienā Latvijas nostūrī var sastapt aizsargājamās sugas un biotopus. Adekvāti iesaistot sabiedrību, var lemt par to, vai tiek aizsargāts viss vai arī aizsardzību koncentrē teritorijās, kurām tiek piešķirts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas statuss un kurās tad attiecīgi maksimāli ierobežotu mežistrādi. Latvijā pašreiz tādu ir apmēram 12% no visas teritorijas.

"Orhūsas konvencija Latvijā visnotaļ plaši tiek lietota tiesās."

Pārējā teritorijā būtu jāņem vērā iespējamā aizsardzība, lai netiktu krasi negatīvi ietekmēta daba, kas varētu izraisīt cilvēka dzīves apstākļu pasliktināšanos u.tml., vienlaikus to līdzsvarojot ar ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem. Neizcirst mežu, jo tajā kāds dzīvo, nebūtu adekvāta pieeja. Valsts pienākums ir nodrošināt labvēlīgu aizsardzības režīmu aizsargājamajām sugām un biotopiem, un tas pašreiz pārsvarā tiek veikts šim nolūkam izveidotajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos.

Kā Latvija nākotnē plāno nodrošināt Orhūsas konvencijā paredzēto?

Līdz katrai Pušu sanāksmei valstu pienākums ir iesniegt Konvencijas ieviešanas ziņojumu. Tajā katra valsts informē, kā attiecīgajā teritorijā tiek pārņemta un ieviesta Konvencija. Pie šī ziņojuma izstrādes darbu uzsāksim šāgada rudenī, jo jāiesaista visas iestādes, uz kurām attiecināmas prasības. Turklāt izstrādes gaitā jāiesaista arī sabiedrība. Tātad vispirms notiks gan iestāžu, gan sabiedrības pārstāvju viedokļu apmaiņa, bet pēc tam taps galaziņojums, ar kuru arī iepazīstināsim citu valstu pārstāvjus Pušu sanāksmē.Tur arī tiks vērtēts, kā Latvija (un citas valstis) ievieš Orhūsas konvencijas principus.

"Pie ziņojuma izstrādes darbu uzsāksim jau šāgada rudenī, jo jāiesaista visas iestādes, uz kurām attiecināmas prasības, un arī sabiedrība."

Šī darba analīze un vērtējums ir svarīgākais, kas notiek Pušu sanāksmēs. Gatavojot nacionālos ziņojumus, rodas iespēja izvērtēt līdzšinējo darbību un to, cik tā ir bijusi veiksmīga vai, gluži pretēji, – vai tajā ir skaidri saredzamas arī kādas nepilnības. Sekojam līdzi arī tam, kādas sūdzības izskata Atbilstības komiteja, lai pārliecinātos, vai Latvijā nav līdzīgu problēmu, kuras jau laikus varētu novērst vai nepieļaut.

Vairāk par Orhūsas konvenciju

Labs saturs
15
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU