VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
24. janvārī, 2011
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Vide
10
10

Princips "gāzi grīdā" Latvijas mežsaimniecībā izmaksās dārgi

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pašreizējā saimniekošana var novest pie situācijas, kas var izmaksāt dārgi un radīt neatgriezeniskas izmaiņas dabā.

FOTO: Ansis Starks, A.F.I

Nesen publiskotais Valsts kontroles ziņojums ir kārtējais brīdinājums par problēmām pašreizējai saimniekošanai valsts mežā. Latvijas valsts meža apsaimniekošanā patlaban valdošajam principam "gāzi grīdā" var būt nopietnas ekoloģiskas un ekonomiskas sekas. Par to jau vairākkārt brīdinājušas dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas. Pirmkārt, meži tiek cirsti ievērojami vairāk, bet palielināto ciršanas apjomu ietekme uz vidi joprojām nav izvērtēta. Neviens droši nezina, kā tas ietekmēs mežu kā dabisku sistēmu. Otrkārt, pati saimniekošana, jo īpaši veids, kā tiek cirsts, neatbilst labai mežsaimniecības praksei.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu tika paaugstināts maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms 2009. un 2010. gadam. Koku ciršana valsts mežā pēdējos gados pēc apjoma vidēji gadā pat divkārt pārsniegusi iepriekšējos rādītājus. Tieši tāpēc meža ciršanā un apsaimniekošanā būtu jāievēro īpaša piesardzība.

Iepriekšējie notikumi

Valsts kontrole jau savā 2008. gada 18. decembrī publicētajā revīzijas ziņojumā norādīja uz faktu, ka Zemkopības ministrija nav ieviesusi sistēmu, kas ļautu secināt, vai valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” (LVM) apsaimnieko mežu ilgtspējīgi, atbilstoši Meža politikai. Faktiski tas bija negatīvs novērtējums gan LVM saimniekošanai mežā, gan Zemkopības ministrijas spējām vadīt un kontrolēt meža nozares attīstību.

"Koku ciršana valsts mežā pēdējos gados pēc apjoma vidēji gadā pat divkārt pārsniegusi iepriekšējos rādītājus."

Vides nevalstiskās organizācijas iepriekš brīdināja, ka meža apsaimniekošana vairs neatbilst Latvijas Meža politikai. Piemēram, koku ciršanas apjoma palielinājumam valsts mežā un kailciršu koncentrācijai nav izvērtētas sekas uz vidi, ieskaitot ekonomiskos, bioloģiskās daudzveidības un sociālos aspektus.

Latvijas lielākajam meža apsaimniekotājam – Latvijas Valsts mežiem – 2010. gadā tika apturēts starptautiskais ilgtspējīgu apsaimniekošanas pamatprincipu apliecinošais FSC sertifikāts. Turklāt FSC auditori vērtēja tikai to, kā tiek apsaimniekots mežs, nevērtējot ciršanas apjomu palielinājumu. Laikā, kad tik daudz tiek diskutēts par Latvijas konkurētspēju starptautiskos tirgos, jāpiemin, ka daudziem uzņēmumiem FSC sertifikāts kalpo tieši kā instruments konkurētspējas nodrošinājumam, sniedzot iespēju saglabāt produkcijas tirgu.

"Meža apsaimniekošana vairs neatbilst Latvijas Meža politikai."

Sertifikāta apturēšana apstiprina, ka netiek ievēroti arī Latvijas Meža politikas pamatprincipi.1 Tagadnes un nākotnes perspektīvā tie paredz trīs galvenās lietas – saglabāt bioloģisko daudzveidību, saimniekot ekonomiski izdevīgi un pamatoti, kā arī rūpēties par mežu sociālo funkciju.

Jauns Valsts kontroles atzinums

Jauns apstiprinājums iepriekš minētajam izskan 2010. gada 26. novembrī publicētajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un nodarīto zaudējumu kompensēšanas efektivitāte"2. Tajā izteikti arī šādi secinājumi:

  • Zemkopības ministrijas, kura atbild par meža nozari, rīcība (...) nenodrošina ilgtspējas principa pielietošanu meža resursu izmantošanā, radot neatgriezeniskas ietekmes risku uz vides un sociālajiem procesiem;
  • Latvijā pastāv būtisks meža bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ilgtspējīgas izmantošanas risks.

Riski

Latvijā nav aprēķināta valsts meža vērtība un nav zināms, kā to ietekmē pēdējo gadu saimniekošana. Bieži dzirdētie pamatojumi, ka "meža platības nesamazinās" vai arī "koksnes daudzums pat pieaug" un “cik nocērt, tik iestāda”, ir manipulatīvi.

Patlaban ciršanas apjoma pieauguma iespējamās ekoloģiskās sekas, kā arī pašreizējā kailciršu plānošanas un izstrādes metode nav ne zinātniski izvērtēta, ne apspriesta ar dažādām interešu grupām. Faktiski tā ir paļaušanās uz iespēju, ka "gan jau nekas slikts nenotiks." Kailcirtes, to koncentrāciju vietas fragmentē mežu un aizvien vairāk attālina to no dabiskas sistēmas ar tai piemītošām likumsakarībām. Tas apdraud arī sugu daudzveidību mūsu mežā. Īpaši satraucoši, ka Latvijā vēl aizvien nav noskaidrotas faktiskās atrašanās vietas vairāk nekā pusei no īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un meža biotopiem un plānotās meža ciršanas laikā tās var tikt iznīcinātas.

"Kailcirtes, to koncentrāciju vietas fragmentē mežu un aizvien vairāk attālina to no dabiskas sistēmas ar tai piemītošām likumsakarībām."

Meža apsaimniekošanā jāvadās pēc visas Latvijas sabiedrības ilgtermiņa interesēm, kā to nosaka Meža politika. Ir saprotams ciršanas apjomu palielinājuma pamatojums ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, taču šo apjomu var iegūt arī, izmantojot mežu saudzējošākas metodes. Pašreizējā saimniekošana var novest pie situācijas, kas var izmaksāt dārgi un var radīt neatgriezeniskas izmaiņas dabā.

[1]    http://www.zm.gov.lv/?sadala=75

[2]    http://www.lrvk.gov.lv/upload/Zin_ZM_26Nov2010.pdf

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
10
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI