Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iecerēts, ka būvvaldes darbosies pēc vienas pieturas aģentūras principa, saskaņojumiem izmantojot interneta vides sniegtās iespējas un šādi nākot pretim meža īpašniekiem.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
„Dabas intereses aizstāvošās nevalstiskās organizācijas galvenokārt nav apmierinātas ar trim grozījumiem,” neslēpj ZM Meža departamenta Meža apsaimniekošanas un medību nodaļas vecākā referente Lelda Pamovska. „Ar to, ka apsei galvenās cirtes vecums samazināts par 10 gadiem, ka atcelta meža obligātā inventarizācija ik pēc 10 gadiem un ka galvenās cirtes maksimālajā apmērā nav iekļauta rekonstruktīvā cirte. Bet rekonstruktīvā cirte domāta neproduktīvas mežaudzes novākšanai, un tā iepriekš nav paredzama. Tāpat kā iepriekš nevar paredzēt sanitāro cirti un tās apmēru.”
Par šīm likumprojekta iecerēm vairāk informācijas – raksta pirmajā daļā.
Turpmāk par to, ko vēl jaunu rosinās likumprojekts.
Meža zemes transformācijai nevajadzēs atsevišķu atļauju
Patlaban meža zemes transformācijai citā lietojuma veidā nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta (VMD) atļauja. Līdztekus šai darbībai vajadzīga arī atļauja no citām iestādēm - atkarībā no zemes transformācijas veida. Ja meža zemē iecerēta jebkāda būvniecība (ēku, karjeru, infrastruktūras objektu, ūdenskrātuvju, kapsētu, meža stādāmā materiāla kokaudzētavu, sporta un kultūras objektu; teritorijas labiekārtošana), tad noteikti nepieciešama pašvaldības būvvaldes izsniegta būvatļauja.
„Likumprojekts paredz šīs dublējošās normas prasību – pēc būvatļaujas un transformācijas atļaujas no VMD – atcelt. Ļoti ceram, ka likumprojektā saglabāsies norma, kas paredz saskaņojumus dublējošo atļauju vietā. Piemēram, būvvaldes izsniegtā būvatļauja būs vienkārši jāsaskaņo VMD. Arī pašlaik iestādes savā starpā jau saskaņo dažādas atļaujas. VMD ir iesaistīts visu detālplānojumu izstrādē. Tādēļ iecerēts, ka būvvalde darbosies pēc vienas pieturas aģentūras principa, izmantojot interneta vides sniegtās iespējas un šādi nākot pretim meža īpašniekiem,” stāsta vecākā referente.
Un vēl viena nianse. Līdz šim transformācijas veicējam jeb meža zemes īpašniekam valstij bija jāatlīdzina zaudējumi par dabiskās meža vides iznīcināšanu - par to, ka viņš savu meža zemi pārveido citā izmantošanas veidā. Ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku novēršanas izdevumu kompensēšana valstij saglabāsies arī turpmāk, bet mainīsies to aprēķināšanas kārtība, un aprēķins būs tieši saistīts ar CO2 emisiju piesaisti. Maksājamā naudas summa, ko aprēķinās pēc jaunajiem principiem, nebūs lielāka par līdzšinējo nodevu. Valsts nodevu nepiemēros meža infrastruktūras objektu būvniecībai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.
Arī ciršanas apliecinājumu aizstās būvatļauja
Vēl pašlaik nepieciešams VMD izsniegts apliecinājums koku ciršanai, ceļu būvei un reproduktīvā materiāla iegūšanai – to nosaka pašlaik spēkā esošais Meža likums. Ceļu būvei vienlaikus nepieciešama arī būvatļauja. Likumprojekts paredz atteikties no apliecinājumu izsniegšanas arī ceļu būvei.
„Līdz ar to ceļu būvei pietiks tikai ar būvatļauju, kas, protams, jāsaskaņo VMD,” ieceres klāsta L. Pamovska. „Tas atvieglos meža īpašnieku dzīvi, un arī VMD būs vieglāk izvērtēt un dot saskaņojumu, nevis rakstīt administratīvo aktu un atsevišķu atļauju.”
"Būvvaldes izsniegtā būvatļauja būs vienkārši jāsaskaņo Valsts meža dienestā."
Tā kā VMD pakļaujas arī Administratīvā procesa likumam (APL), šī apliecinājuma izsniegšana un arī izsniegšanas termiņš – viens mēnesis - turpmāk būs paredzēts tikai APL un no Meža likuma svītrots. Tādējādi apliecinājumu izsniegšanas termiņu reglamentēs tikai viens normatīvais akts.
Likumprojekts precizē arī gadījumus, kad koku ciršanai apliecinājumu nevajadzēs:
Koku ciršana formāli atvieglota, pēc būtības - ne
Pašreizējais Meža likums aizliedz galveno cirti, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no jau iepriekš nocirstā.
„VMD, lai atjaunoto daudzumu aprēķinātu, ir jāveic sarežģīts un laikietilpīgs darbs. Lai izvairītos no nosacīti vairs nevajadzīgas rēķināšanas, ir atcelta norma par 80 procentu no atjaunojamās platības noteikšanu pirms galvenās cirtes atļaujas saņemšanas,” skaidro vecākā referente. „Prakse ir pierādījusi, ka īpašnieki mežu atjauno un atjaunošanas apmērs ir labs.”
Meža atjaunošanas pienākumu un aizliegumu veikt galveno cirti, ja nebūs atjaunota blakus cirsma, arī turpmāk regulēs Meža likumā noteiktās piegulošo mežaudžu piesliešanās normas – šī prasība nav atcelta, ja ir plānota kailcirte. „Pienākumu atjaunot mežu neviens nav atcēlis,” precizē ministrijas pārstāve. „Turklāt nedomāju, ka piespiedu meža atjaunošana meža īpašnieku darīja apzinīgāku. Jāteic, ka Latvijas meža īpašnieki tiešām ir apzinīgi, turklāt lielu un rūpīgu izglītošanas darbu ir veicis un arī turpina veikt VMD. Uzraudzības funkcijas dienestam paliek, tāpat saglabājas arī pietiekami liels administratīvais sods par meža neatjaunošanu. Šis ietekmes veids darbojas ļoti stimulējoši.”
Likumprojekts Ministru kabinetam uzdos noteikt plānotajai kailcirtei piegulošās atjaunotās mežaudzes vecumu. Pamatojoties uz mežaudzes augšanas atšķirībām dažādos meža tipos, atjaunoto mežaudžu vecums kailcirtei piegulošajās platībās būs jāizvērtē atkarībā no meža tipa.
Meža likuma projektā ir dots deleģējums MK izdot noteikumus par koku ciršanu mežā, paredzot noteikt dabas aizsardzības prasības koku ciršanai, kā arī apliecinājuma koku ciršanai izsniegšanas kārtību un derīguma termiņu. Tajā skaitā arī piegulošo audžu piesliešanās normas noteiks Ministru kabinets. Šie noteikumi vēl jāizstrādā, stāsta L. Pamovska. Tāpat MK uzdevums būs noteikt koku ciršanas kārtību atmežošanas cirtē un ainavu cirtē.
"Pamatojoties uz mežaudzes augšanas atšķirībām dažādos meža tipos, atjaunoto mežaudžu vecums kailcirtei piegulošajās platībās būs jāizvērtē atkarībā no meža tipa."
Likumprojekts precizē slimību inficētu, kaitēkļu invadētu vai citu iemeslu dēļ bojātu koku ciršanas kārtību, skaidri nošķirot sanitāro cirti no kopšanas cirtes un galvenās cirtes.
Un vēl viens jaunums, kas radījis satraukumu dabas intereses aizstāvošo organizāciju pārstāvjos. Patlaban galvenās cirtes vecums apsei ir 41 gads. Zinātniskos pētījumos pierādīts, ka, palielinoties apšu mežaudžu vecumam virs 30 gadiem, palielinās arī stumbra trupes izplatība. Ņemot vērā ar stumbra trupi inficēto apšu īpatsvaru audzēs, likumprojekts ierosina apsei galvenās cirtes vecumu samazināt no 41 gada līdz 31 gadam.
Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā” arī rosina noteikt galvenās cirtes vecumu gobas, vīksnas un kļavas mežaudzēm – tas saistīts ar kompensācijas aprēķināšanu meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. „Pašlaik spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums ir noteikts tikai ozolu, priežu, lapegļu, egļu, ošu, liepu, bērzu, melnalkšņu un apšu mežaudzēm,” precizē vecākā referente.
Atjaunojamais materiāls sertificējams, laižot tirgū
„Likumprojekts paredz patīkamas izmaiņas: meža īpašnieks pats savā mežā varēs izmantot arī nesertificētus meža stādus, taču tikai un vienīgi sava meža atjaunošanai,” uzsver ZM speciāliste. „Šajā gadījumā stādi varēs būt nesertificēti. Bet, ja šos izraktos stādus meža īpašnieks gribēs pārdot vai uzdāvināt savam kaimiņam, tad stādiem jābūt obligāti sertificētiem, kā to nosaka Direktīva 1999/105/EC. Tā paredz, ka meža īpašniekam ir jāpierāda meža reproduktīvā materiāla izcelsme.”
Tātad meža īpašniekam situācijā, ja viņš atjauno savu mežu ar savā mežā izaudzētiem stādiem, samazināsies gan administratīvais slogs, gan arī ietaupīsies līdzekļi. Tas ir solis pretim meža īpašniekiem, kuri paši izaudzē stādāmo materiālu savām vajadzībām.
"Meža īpašnieks pats savā mežā varēs izmantot arī nesertificētus meža stādus, taču tikai un vienīgi sava meža atjaunošanai."
„Bet arī tam meža īpašniekam, kurš pats izaudzējis stādus meža atjaunošanai, ir jāpierāda, kur viņš ieguvis sēklas,” atgādina vecākā referente. „Savākt sēklas mežā no pilnīgi nepiemērotiem kokiem nav atļauts. Lai sēklas savāktu savā mežā, nepieciešams rakstisks apliecinājums no VMD, kas konstatēs sēklu izcelsmi no meža ataudzēšanai piemērotiem kokiem.”
Latvijā nevajadzētu rasties situācijai, ka iespējams nopirkt nesertificētu meža stādāmo materiālu. Ja cilvēks meža stādus pērk Latvijā, tā jau ir garantija, ka stādi ir sertificēti.
Briežu dārzus jaunais Meža likums neskars
„Pēc pašlaik spēkā esošā Meža likuma, iežogotās platības dzīvnieku turēšanai arī ir Meža likuma objekts. Uz tām, protams, attiecas arī meža atjaunošana,” skaidro vecākā referente. „Bet jāņem vērā, ka šajās platībās ir liela dzīvnieku koncentrācija, tādēļ meža atjaunošana Meža likuma izpratnē tajās ir diezgan apgrūtināta - mežsaimniecība nav iespējama. Šīs iežogotās teritorijas ir ganības, piemēram, briežu baram, nevis mežs klasiskajā saimniekošanas izpratnē.”
Lai nerastos pretrunas, likumprojekts noteic, ka tiks sagatavoti un pieņemti pavisam jauni MK noteikumi, kuros būs precizētas normas atbilstoši saimnieciskajām prasībām dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās, saskaņojot tās gan ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, gan jauno Meža likumu.
„Jaunais regulējums atvieglos dzīvi dzīvnieku turētājiem, jo pašreizējā Meža likuma prasības viņi nespēj ievērot un rodas daudz pārkāpumu. Jaunais likums nepilnības novērsīs, un briežu dārzu īpašnieki būs iepriecināti,” cer L. Pamovska.
Parki un mežaparki – vienojoties ar zemes īpašnieku
Pašreizējais Meža likums noteic, ka parkus neuzskata par mežu. Bet, ņemot vērā meža nozīmi apdzīvotās vietās, Latvijas Pašvaldību savienība ierosinājusi Meža likumā noteikt īpašas teritorijas – mežaparkus, uz kurām neattiektos vispārējie meža apsaimniekošanas nosacījumi. Tādēļ likumprojektā ir paredzēta jauna nodaļa „Parki un mežaparki”, kurā noteikts parku un mežaparku izveidošanas mērķis un nosacījumi.
„Zeme, uz kuras plānots parks vai mežaparks, joprojām paliks īpašniekam, bet to apsaimniekos saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem,” skaidro vecākā referente. „Pašvaldībai būs jāaprēķina, jāpiešķir un arī jāizmaksā kompensācija zemes īpašniekam par to, ka viņa teritorijā tiks ierīkots parks vai mežaparks.”
"Latvijas Pašvaldību savienība ierosinājusi Meža likumā noteikt īpašas teritorijas – mežaparkus."
Kompensācija zemes īpašniekam izmaksājama no pašvaldības budžeta, un to, kādā ceļā un cik ilgā laikā zemes īpašnieks saņems naudu, noteiks pašvaldības izdoti saistošie noteikumi. Ja līdzekļi kompensācijai pašvaldības budžetā paredzēti nav, tad zemes īpašnieks var nepiekrist savu mežu noteikt par parku vai mežaparku. Tas var notikt tikai uz abpusējas vienošanās pamata. Jāteic, ka arī pats zemes īpašnieks var piekrist savā mežā saimniekot kā parkā.
Formālas izmaiņas valsts nodevās
Meža reproduktīvā materiāla ievešanai patlaban atļauju vēl izsniedz VMD, un par to ievedējam ir jāmaksā valsts nodeva. Valsts nodeva par šo atļauju ir pielīdzināta meža reproduktīvā materiāla apliecinājumam, kas arī saņemams, nomaksājot nodevu.
„Šī būtībā viena nodeva, kas visu laiku arī ir bijusi, ar jauno likumu tiks sadalīta divās daļās - par ievesto un Latvijā izaudzēto meža reproduktīvu materiālu. Tā kā ieguldītais darbs atļaujas un apliecinājuma izsniegšanai ir atšķirīgs, tad jaunais Meža likumprojekts šo nodevu sadala divās atšķirīgās, bet nedublējošās nodevās,” stāsta ZM pārstāve.
Likumprojekts no Meža likuma izslēdz valsts nodevu par VMD atzinumu ES finansējuma saņemšanai. „Pēc 2004.–2006. gada programmēšanas perioda nosacījumiem, lai meža īpašnieks saņemtu ES finansējumu vai līdzfinansējumu, bija nepieciešams VMD atzinums. Bet šajā, 2007.–2014. programmēšanas periodā atzinums vairs nav nepieciešams, vajadzīgs tikai saskaņojums, kas nav nodevas objekts,” nianses skaidro ZM speciāliste. „Tāda nodeva realitātē kopš 2006. gada netiek maksāta, un tas arī jānostiprina Meža likumā.”
Tā kā likumprojekts paredz atteikšanos no VMD izsniegtas meža zemes transformācijas atļaujas, tad no valsts nodevas objektu uzskaitījuma izslēdzama arī zemes transformācijas valsts nodeva.
