Rīkojumā teikts, ka, izstrādājot VMD strukturālās optimizācijas modeli, jāsamazina lēmumu pieņemšanas kompetences līmeņu skaits, mežniecību funkcijas un uzdevumus integrējot virsmežniecībās, vienlaikus palielinot zemākstāvošo amatpersonu pilnvaras lēmumu pieņemšanā (nesamazinot to kapacitāti) un izlīdzinot dienesta vienāda līmeņa amatpersonu darba noslogojumu un atalgojumu. Tāpat rīkojums uzliek par pienākumu izveidot funkcionāli nodalītu meža uguns apsardzības sistēmu ar iespēju centralizēt tās operatīvo vadību. Iecerēts, ka VMD saskaņā ar jauno modeli sāks strādāt ne vēlāk kā nākamā gada 1. janvārī.
VMD pašlaik
- veic meža kā resursa uzskaiti, aprēķina maksimālo pieļaujamo koku ciršanas apjomu galvenajai cirtei un administrē ciršanas apjomu valsts mežā;
- uzrauga meža resursu ieguvi, izsniedzot apliecinājumus koku ciršanai, kā arī informāciju par iepriekšējā mēnesī izsniegtajiem apliecinājumiem visā Latvijas mežā;
- kontrolē meža apsaimniekošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;
- kontrolē un uzrauga meža atjaunošanu un ieaudzēšanu;
- uzrauga meža reproduktīvā materiāla audzēšanu un tirdzniecību, atestē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotus;
- veic meža veselības uzraudzību visā Latvijas mežā;
- uzrauga vides aizsardzības prasību ievērošanu;
- veic meža ugunsapsardzību visā Latvijas mežā;
- uzrauga medību resursus;
- uztur Meža valsts reģistru.
Ministra rīkojumā cita starpā rosināts, ka VMD nākotnē varētu atteikties no meža sanitārā un meža veselības stāvokļa monitoringa, meža reproduktīvā materiāla sertifikācijas, valsts zinātniskās izpētes mežu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas un tamlīdzīgiem tiešajai valsts pārvaldei neraksturīgiem uzdevumiem, tos deleģējot citām organizācijām.
Presē izskanējušās ziņas par to, ka Igaunijā un Lietuvā līdzīgā dienestā ir līdz trim reizēm mazāk darbinieku, gan neiztur kritiku, jo šajās valstīs meža uzraugiem ir citas funkcijas. Piemēram, Igaunijā meža dienesta darbinieki neveic ugunsapsardzības darbu un neuzrauga meža veselību. Tāpat nav saprotams arī, kāpēc dienesta speciālistus "izceļ" ārpus meža, galvenokārt akcentējot virsmežniecību saglabāšanu, kas fiziski atrodas pilsētās. Vai šādi pārveidots un vēl vairāk samazināts dienests spēs pildīt visas savas funkcijas līdzšinējā kapacitātē?
"Ministra šā gada 18. marta rīkojums liek līdz 29. aprīlim iesniegt saskaņošanai Valsts meža dienesta pārveidošanas modeli. "
Kopš 2005. gada līdz šā gada sākumam VMD ir samazinājis virsmežniecību skaitu no 26 līdz 10, mežniecību skaits sarucis no 197 līdz 77, mežsarga amata vietu skaits – no 833 līdz 397, budžets noplacis no 20 miljoniem latu līdz 8 miljoniem latu, bet pagājušajā gadā nav bijušas un šajā gadā netiek plānotas nekādas nozīmīgas investīcijas dienesta attīstībā. No 2010. gada 1. marta ir likvidēta VMD struktūrvienība īpašu uzdevumu veikšanai – Konsultāciju pakalpojumu centrs, kā arī pērn nozīmīgi samazināts to sezonas darbinieku skaits, kurus iespējams nodarbināt meža ugunsgrēku dzēšanā.
Rīkojumā noteikts izveidot "optimizācijas modeli", tātad izveidot procesu jeb operāciju secību vadības lēmumam, kas novedīs pie optimālās dienesta struktūras, lai nodrošinātu visu veicamo funkciju un uzdevumu izpildi, strādājot ar pieejamiem ierobežotajiem resursiem. Klasiskajā izpratnē optimizāciju veic, izmantojot matemātiskās modelēšanas metodes. Tas prasa šās jomas augsta līmeņa speciālistu piesaisti, kā arī attiecīgu finansējumu, jo modelis, lai atrastu visefektīvāko no visiem iespējamiem variantiem, jāizskaitļo ļoti īsā laikā.
LV.LV jautā: Ko iecerēts panākt, veicot VMD pārveidošanu - kāds būs Latvijas sabiedrības ieguvums? Vai dienesta darbinieku koncentrēšana pilsētās ir veids, kā stiprināt meža uzraudzības darbu?
 |
"Lai īstenotu Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto valdības ilgtermiņa prioritāti - mazas un efektīvas valsts pārvaldes izveidi, ar zemkopības ministra rīkojumu "Par Valsts meža dienesta funkcionālo un strukturālo reformu" uzsākts darbs pie Valsts meža dienesta (VMD) jauna modeļa veidošanas. Patlaban gan nav ieceres veidot matemātisku optimizācijas modeli.
Ņemot vērā iezīmētos valsts budžeta konsolidācijas plānus, ir skaidrs, ka finansējums turpmākajos gados VMD nepalielināsies, tāpēc laikus jāmeklē risinājumi, kā iespējami racionālāk nodrošināt VMD doto uzdevumu izpildi, vienlaikus vērtējot iespēju samazināt administratīvo slogu meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem un palielinot viņu atbildību lēmumu pieņemšanas procesā. Pateicoties VMD apmācību programmām, 10 gadu laikā ir uzlabojusies meža apsaimniekošana, pārkāpumu skaits ievērojami samazinājies. Ir izveidots, attīstīts un joprojām sekmīgi darbojas Meža konsultāciju un pakalpojumu centrs (šobrīd kā LLKC struktūrvienība). Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izveidotas meža īpašnieku apvienības, kas sekmē privātā meža lietpratīgu apsaimniekošanu. Meža īpašnieku kooperācijas idejas attīstība sākta 2010. gadā. Viss iepriekšminētais norāda uz to, ka atbildība par meža apsaimniekošanu pakāpeniski jānodod patiesajiem šo tiesību turētājiem - meža īpašniekiem.
"Zemkopības ministrija aizvien pilnveido un uzlabo „vienas pieturas aģentūras” principu."
Ministra rīkojumā ietvertais princips – samazināt lēmumu pieņemšanas kompetences līmeņu skaitu un palielināt zemākstāvošo amatpersonu pilnvaras lēmumu pieņemšanā, nesamazinot to kapacitāti, – pēc būtības tuvinās lēmumu pieņemšanu meža apsaimniekošanas objektam – mežam. Nav iecerēts koncentrēt VMD darbiniekus pilsētās, bet padarīt tos mobilākus un pieejamākus. Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts nevar atļauties un meža īpašnieki nav ar mieru gaidīt lēno un sarežģīto (divpakāpju) lēmuma pieņemšanu, kādā tā ir patlaban. VMD uzdevums ir izvērtēt, kā to labāk izdarīt.
Zemkopības ministrija aizvien pilnveido un uzlabo "vienas pieturas aģentūras" principu: vienotu sistēmu pakalpojumu sniegšanai klientiem Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs, kas dod iespēju meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem iesniegt informāciju sev tuvākajā ministrijas padotībā esošajā iestādē. Tiek strādāts arī pie lietotājam draudzīgas elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmas izveides, dodot iespēju pieteikumus apliecinājuma saņemšanai, kā arī informāciju par iepriekšējā gada laikā meža zemē notikušajām izmaiņām iesniegt elektroniski.
 |
"Izvērtējot veicamās funkcijas un izanalizējot esošo struktūru, mērķis – maza un efektīva pārvalde Valsts meža dienestā – ir ticis konsekventi īstenots jau kopš 2005. gada, pirms šāds uzstādījums tika dots valsts mērogā. Uzraudzība un kontrole visos mežos ir komplicēta sistēma, tā ir tikusi izveidota, lai veiktu konkrētas valsts noteiktas funkcijas un uzdevumus – nodrošinātu meža politikas realizāciju visā Latvijas mežā, uzraudzītu normatīvo aktu ievērošanu meža apsaimniekošanas, izmantošanas un medību jomā, realizētu atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai, veiktu meža ugunsapsardzību.
Runājot par pašreizējo ministra rīkojumu, kas paredz iestādes strukturālu pārveidošanu, sabiedrības ieguvumi vai zaudējumi pēc būtības nav ne analizēti, ne vērtēti. Ne optimizēšanas modeļa izstrādei, ne realizēšanai finansējums paredzēts nav. Burtiska darbinieku koncentrēšana pilsētās un darbinieku skaita samazināšana meža uzraudzības darbu uzlabot nevar."
Arnis Muižnieks, Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs:
"Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuru jārod atbilde VMD reorganizācijas laikā, ir – kā organizācijai optimāli strādāt ar pieejamo finansējumu, kurš ekonomiskās situācijas ietekmē pēdējo gadu laikā ir samazinājies gandrīz trīs reizes. Turklāt nav lielu iespēju, ka tuvāko gadu laikā tas varētu atkal palielināties. Tomēr, plānojot reformu, vispirms jau būtu jādefinē, kāds tad ir VMD darbības mērķis, tad - no tā izrietošās funkcijas un visbeidzot - kāda organizācijas struktūra jāveido, lai funkcijas būtu iespējams pilnvērtīgi realizēt.
Runājot par VMD darbības mērķi un atsevišķiem publiskajā telpā izskanējušiem apgalvojumiem, neizpratni izraisa tādi apgalvojumi kā: Valsts meža dienests ir pēdējā institūcija, kura pasargā mežu no izciršanas. Tad šeit vietā ir jautājums: no kā sargā? Vai īpašumu no īpašnieka?
Protams, ja apgalvotu, ka visiem īpašniekiem ir nevainojama reputācija meža apsaimniekošanas ziņā, tas būtu pārspīlējums. Taču absolūti lielākais vairums meža īpašnieku kopš sava īpašuma atgūšanas ir pieņēmušies gan zināšanās par meža apsaimniekošanu kā tādu, gan par sava meža vērtību. Šeit jāizsaka pateicība arī VMD darbiniekiem par viņu sniegto ieguldījumu šajā ziņā iepriekšējo gadu laikā.
"Ir jāsamazina laiks, kāds meža īpašniekiem jāpatērē administratīvajās procedūrās ar dienestu."
Var jau būt, ka "sarga sindroms" nāk no laikiem, kad meža sardze sākotnēji veidojās kā flotes sastāvdaļa, kuras uzdevums bija apsargāt koka kuģu būvei nepieciešamos koksnes resursus, kas atradās tuvu upēm. Taču daudzu gadu garumā un it īpaši pēdējos gados ir mainījusies izpratne par īpašumtiesībām, radušās jaunas zināšanas par meža audzēšanas modeļiem, meža lomu klimata izmaiņu mazināšanas sakarā un galu galā arī par moderno tehnoloģiju izmantošanu meža apsaimniekošanā. Šo pārmaiņu kontekstā kā VMD darbības mērķi gribētos redzēt efektīvas mežsaimniecības attīstības veicināšanu Latvijā.
Mēs dzīvojam informācijas tehnoloģiju laikmetā, tādēļ tālāka VMD kā modernas valsts pārvaldes iestādes attīstība būtu jāsaista ar strauju informācijas tehnoloģiju ieviešanu iestādes darbā. Iepriekšējos gados VMD ir veicis milzīgu darbu meža īpašumu kartogrāfiskā materiāla digitalizācijā, uzlabojis Meža valsts reģistra pieejamību meža īpašniekiem. Taču vēl joprojām tiek saņemti desmiti tūkstošu papīra formāta ciršanas pieteikumu, pārskatu par veikto saimniecisko darbību un drukāti desmitiem tūkstošu apliecinājumu papīra formātā. Kādēļ nedot iespēju meža īpašniekiem iesniegt pieteikumus un pārskatus elektroniskā formā, izmantojot tiešsaistes pieslēgumu? Tam nav uzreiz jābūt vienīgajam informācijas apmaiņas veidam, taču tas mazinātu laika un finanšu resursu patēriņu gan VMD, gan meža īpašniekiem. Pretējā gadījumā joprojām turpināsies absurdā situācija, kad meža īpašnieks, piemēram, pārskatus par veiktajām darbībām var nosūtīt kā elektroniski parakstītus dokumentus, taču tālāk notiek nevis to pievienošana datubāzei, bet gan dienesta darbinieki veic dokumenta izdrukāšanu un tad paši manuāli ievada datus Meža valsts reģistra sistēmā. Iespēja iesniegt pieteikumus un pārskatus tiešsaistes režīmā varētu būt stimuls arī turpmākam meža īpašnieku pašorganizēšanās procesam, kad, attīstoties meža īpašnieku apvienībām, tās saviem biedriem nodrošina elektronisku datu apmaiņu ar VMD.
Un visbeidzot, plānojot reformu, nosacījumiem jābūt vērstiem uz to, lai nepalielinātos laiks, kāds meža īpašniekiem jāpatērē komunikācijā (administratīvajās procedūrās) ar VMD. Tāpat ir svarīgi nodrošināt meža ugunsapsardzības funkcijas nepārtrauktību un kvalitāti."
