VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
23. janvārī, 2012
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Vides aizsardzība
4
4

Valsts meža dienests pārveidots. Kādi būs ieguvumi?

LV portālam: ANDIS KRĒSLIŅŠ, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Andis Krēsliņš: „Latvijas mežā ir daudz dabisko mežaudžu, ļoti daudz aizsargājamās platības, katram īpašniekam ir savs mīļais sēņu mežiņš un vizbuļu graviņa. Šīs vērtības mums jāsaudzē.”

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pagājušajā vasarā ANDIS KRĒSLIŅŠ, Valsts meža dienesta (VMD) Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis, sāka pildīt dienesta ģenerāldirektora pienākumus, aizvietojot toreizējo ilgstoši slimojošo dienesta vadītāju, kas bija iesniedzis atlūgumu. Oficiāli par VMD ģenerāldirektoru Andi Krēsliņu valdība apstiprināja 2011.gada 27.septembrī. Pirmās 100 dienas nostrādātas, un to laikā dienests piedzīvojis ne mazumu pārmaiņu – gan saistībā ar kārtējo reorganizāciju, gan ar grozījumiem Valsts meža dienesta likumā.

Bet šīs "smalkās" pārmaiņas laikam saprotamas ir tikai visrūdītākajiem mežiniekiem, jo parasti Latvijas iedzīvotājs joprojām neatšķir, ko dara VMD un ko – valsts kapitālsabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM). Par to liecina lielais tālruņa zvanu skaits: par cirsmām nezin kādēļ tiek zvanīts Meža dienestam, bet par apliecinājumiem koku ciršanai – Valsts mežiem. Tā diemžēl joprojām ir abu šo iestāžu darbinieku ikdiena – skaidrot, kas ir kas, kaut VMD un LVM kā divas atsevišķas organizācijas (ar milzīgu atšķirību veicamajās funkcijās) pastāv jau kopš 1999.gada beigām.

Kas ir kas Latvijas mežā

Kā cilvēkiem paskaidrosit, kas ir Valsts meža dienests un kas – Latvijas valsts meži?

"Īsais kurss" ir šāds. LVM nodarbojas ar Latvijas valstij piederošā meža apsaimniekošanu. Mežsaimnieki darbojas valsts mežā: veic mežizstrādi, meža atjaunošanu un citas saimnieciskas darbības.

Savukārt mēs, VMD, uzraugām, kā tiek ievērotas likumu un noteikumu prasības pilnīgi visā Latvijas mežā – gan valstij piederošajā (ko apsaimnieko LVM), gan privātajā mežā, tostarp pašvaldību, baznīcu, privātpersonu u.tml. īpašumā. Mūsu darba pienākumos nav mežu cirst un stādīt, arī organizēt medības un atpūtu mežā, bet mēs visas darbības uzraugām no likumības viedokļa.

Ir vēl viens klupšanas akmens iedzīvotājiem – Latvijā ir mežziņi, mežsargi, mežsaimnieki, inspektori... Lūdzu, paskaidrojiet sīkāk!

VMD no šā gada sākuma, 1.janvāra, vairs nav neviena mežsarga, nav arī mežniecību. VMD tagad ir tikai mežziņi, kas ir galvenā amatpersona dienestā. Katram mežzinim ir apgaita - teritorija, ko viņš pārrauga un kurā pieņem visus lēmumus saistībā ar normatīvo aktu uzraudzību. Mežziņi ir meža zinātāji, ar to viņi atšķiras tikai no meža sargātājiem. Atsevišķās jomās VMD ir arī inspektori – medību, juridiskajos un meža reproduktīvā materiāla jautājumos. Mežsargi joprojām ir SIA "Rīgas meži", kas tiešām mežu sargā.

Savukārt LVM strādā mežsaimnieki. Viņi valsts mežu apsaimnieko.

Ko dara Valsts meža dienests

Kādas ir Valsts meža dienesta  funkcijas?

Mūsu dienesta galvenā funkcija ir uzraudzīt meža apsaimniekošanu, izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu. Mēs piedalāmies Meža politikas un arī ES fondu atbalsta pasākumu ieviešanā. Dienests pārbauda meža inventarizācijas datu kvalitāti, kārto Meža valsts reģistru, izsniedz apliecinājumus koku ciršanai, apliecības un citus dokumentus, eksaminē medniekus un izsniedz mednieka apliecības, organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku ierobežošanu visos mežos, administrē atbalsta programmu realizāciju mežsaimniecībā, kā arī informē sabiedrību par meža un medību resursiem.

"VMD vairs nav neviena mežsarga, nav arī mežniecību. Ir tikai mežziņi."

Valsts meža dienests apsaimnieko zinātniskās izpētes mežu - ilglaicīgu zinātniskās izpētes, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā. VMD arī konsultē meža īpašniekus par attiecīgo normatīvo aktu prasībām.

Beidzamie grozījumi VMD likumā uzliek VMD it kā jaunu funkciju – uguns uzraudzības un dzēšanas pienākumu.

Jā, un tā ir vienīgā daļēji saimnieciskā funkcija, ko dienests veic. VMD to ir veicis visu laiku, kaut Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā bija ierakstīts termiņš, kad meža ugunsapsardzības funkcija būtu jāatdod Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Bet VUGD nesaņēma cerēto finansējumu, ko viņi prasīja, lai šo funkciju pārņemtu. Tādēļ ar divu likumu – VMD likuma un Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma - grozījumiem ir iestrādāts, ka meža dzēšanas darbus un arī pilnu uzskaiti turpinām veikt mēs.

Ar likumu grozījumiem ir mēģināts sakārtot, lai visa meža ugunsgrēku uzskaite, tāpat kā līdz šim, tiktu apkopota VMD. Arī turpmāk mēs savus datus – par ugunsgrēku skaitu mežā, uzmērīto degušo platību, zaudējumu aprēķinus - sniegsim VUGD, lai veidotos kopskats.

VMD veic meža monitoringu. Kas tas ir?

Meža monitoringa mērķis ir novērtēt meža veselības stāvokli, tā izmaiņas un noskaidrot gaisa piesārņojuma un citu vides faktoru ietekmi uz meža ekosistēmām. Nozīmīgi ir tas, ka šis situācijas izvērtējums notiek regulāri un ilggadīgi.

Meža likuma grozījumos ir ierakstīts, ka nacionālo meža monitoringu visā valsts teritorijā veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", bet līdz 31.martam jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka likumā ierakstīto kārtību. Tāpēc pagaidām vēl pirmā līmeņa meža monitorings ir mūsu pārraudzībā.

Pirmā līmeņa meža monitoringā tiek iegūta informācija par teritoriālām un temporālām meža veselības stāvokļa izmaiņām un to saistību ar dažādiem stresa faktoriem. Ik gadus ir iespējams pateikt, kāds ir meža veselības stāvokli kopumā, jo stacionārajos parauglaukumos vizuāli tiek novērtēts koku vainagu stāvoklis, krāsas maiņa, koku bojājumi u.c. Pavisam ir 350 parauglaukumi, kas izvietoti regulāri visā ar mežu klātajā Latvijas teritorijā. Šie pirmā līmeņa meža monitoringa novērojumi Latvijā tika sākti jau 1990.gadā.

Vai kontrolējat arī kvalitatīvas meža sēklas un stādu lietošanu meža atjaunošanā?

Meža likumā ir noteikts, ka meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā atļauts izmantot konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes meža reproduktīvo materiālu. Prasības ir konkretizētas valdības izdotajos noteikumos, un mēs savukārt sekojam, lai tās tiktu ievērotas.

Pēdējās izmaiņas Meža likumā ir solis pretim meža īpašniekiem, nosakot, ka savā mežā drīkst stādīt paša izaudzētus mežeņus. Šis process ir liberalizēts.

Meža īpašnieks un VMD

Kuros gadījumos meža īpašniekam pilnīgi noteikti ir jāsazinās ar VMD?

Pats izplatītākais iemesls - ja īpašnieks vēlas savu mežu cirst. Uz dienestu jādodas arī tad, ja, apsekojot savu mežu, īpašnieks redz nozīmīgus bojājumus, ko radījuši kukaiņi vai slimības. Tad VMD speciālisti novērtēs, cik bojājumi mežam ir bīstami un kā labāk rīkoties.

Katru gadu līdz 1.februārim meža īpašniekiem VMD ir jāiesniedz pārskats par veikto saimniecisko darbību savā mežā. Šie dati tiek ievadīti Meža valsts reģistrā, un ir redzams, kas katrā mežā darīts. Arī VID šajā reģistrā var pārliecināties par pārdotās koksnes legālo izcelsmi un izmantot datus arī nodokļu atlaidēm.

"Pašlaik mēs vispirms izvērtējam riskus un pārbaudām vairs tikai daļu no saimnieciski „kustinātā” meža."

Ja nekāda saimnieciskā darbība iepriekšējā gadā mežā veikta nav, tad informāciju VMD iesniegt nav obligāti. Bet, ja īpašnieks tomēr ir izņēmis apliecinājumu koku ciršanai (kura derīguma laiks ir trīs gadi), bet mežā vēl neko nav nocirtis, tad informācija VMD, vienalga, ir jāiesniedz.

Runājot par kopšanas cirtēm, izmaiņas Meža likumā ļauj jaunaudzēm (līdz 20 gadu vecumam) veikt kopšanas cirti bez apliecinājuma.

Īpašnieks ir nocirtis mežu un vairs neliekas ne zinis. Vai šajā situācijā VMD mežziņi par sevi atgādinās?

Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir atjaunot mežaudzi pēc cirtes. Katram meža augšanas tipam ir savs atjaunošanas termiņš. Ja atjaunošanas termiņš ir pienācis, bet īpašnieks neliekas zinis, tad noteikti mežzinis par sevi atgādinās. Par meža neatjaunošanu ir jāmaksā administratīvais sods, tādēļ mēs vienmēr īpašniekus laikus brīdinām par meža atjaunošanas termiņu.

Bet ja mežs aug un aug, un aug un īpašnieks tajā neko nedara – cik ilgi tā var?

Ja mežs tikai aug un aizaug, tad process ir dabisks un mežam no tā nekas slikts nenotiek. Nekādas sankcijas piemērotas netiek. Vienīgās problēmas varētu sagādāt astoņzobu mizgrauži, kas egļu mežā var savairoties tik daudz, ka sāk kaitēt arī kaimiņa mežam. Bet viss pārējais dabiskais process mežam kopumā dod tikai labumu.

Ko licencēt: ogu lasītājus vai uzpircējus

Kā ar "melnajām brigādēm", kas bija populāras meža izlaupītājas pagājušā gadsimta beigās? Vai šajā ekonomiskajā lejupslīdē tās atdzimušas?

Manīti tikai atsevišķi gadījumi. "Melnās brigādes" pārsvarā darbojas valsts mežā. Lielā mērā "melno brigāžu" sirojumus novērsa tas, ka izveidoja LVM, kas izmanto apsardzes uzņēmumu pakalpojumus. Viņi sargā gan jau sagatavotos kokmateriālus, gan arī mežu, gan apzina piebraucamos ceļus un situāciju kontrolē.

Vai ekonomikas lejupslīde ietekmējusi arī viesmednieku pieplūdumu Latvijas mežā?

Viesmednieku skaits pēdējos gados ir stabilizējies. Tomēr organizācijas, kas nodarbojas ar viesmednieku piesaistīšanu, pēdējos divos gados fiksējušas intereses atslābumu. Ļoti jūtams bija mednieku samazinājums no Spānijas un vēl dažām citām ekonomiski paklupušām valstīm. Arī dāņu mednieki, kas agrāk ļoti aktīvi brauca, tagad aprimuši - atbrauc varbūt reizi vai divas gadā.

Medību tūrisms Latvijas mežā nav lielākais bizness. Lielākais ir koksne. Tad ar jau nesalīdzināmi mazākiem ienākumiem seko sēņu un ogu lasīšana. Medības ir ienākumu "saraksta" pašā galā.

Kā vērtējat ogu lasītāju licencēšanas ieceri?

Ogu licencēšanas jautājums aktualizējas ik reizi, kad mežā ir daudz ogu. Bet nekad to līdz galam neatrisina. Uzskatu, ka jālicencē nevis lasītāji, bet gan visi uzpircēji – Lietuvas, Igaunijas vai jebkuras citas valsts. Tad uzpircēji būs spiesti norēķināsies arī ar mūsu valsti.

Pagājušajā gadā Latvijā varēja nopirkt ogu lasīšanas patentus par 30 latiem. Vai un cik cilvēku pirka? Ļoti, ļoti maz salīdzinājumā ar to cilvēku daudzumu, kas ogas reāli lasīja, un ar apmēru, kāds tika uzpircējiem pārdots. Šis mehānisms nedarbojas.

Beigusies VMD kārtējā reorganizācija

Kā raugāties uz dienesta struktūras pēdējo pārbūvēšanu?

Nebija citas izejas. Ar finansējumu, kas atvēlēts VMD, normāli apmaksāt tik lielu skaitu augsta līmeņa profesionāļu nebija iespējams. Daļa labāko speciālistu, sākot jau no iepriekšējā gada sākuma gandrīz visa gada garumā, aizgāja uz struktūrām, kas spēja par līdzīgu darbu maksāt divas un pat trīs reizes vairāk. Mums nebija neviena mehānisma, kā cilvēkus noturēt.

Pagājušajā gadā vidējā bruto darba alga dienestā, ieskaitot ģenerāldirektoru, bija 375 lati. Mežsarga - mūsu pamatdarba darītāja – alga bija 300 latu "uz papīra". Jāsaka gan, ka tika apmaksātas veselības apdrošināšanas polises un arī tālruņa izmaksas tika segtas. Autotransports (un arī degviela) mežsargiem diemžēl netika pilnībā nodrošināta. Lai strādātu par mežsargu, tagad – mežzini, jābūt augstākajai izglītībai, un uzraugāmā meža platība bija apmēram 9 tūkstoši hektāru. Nu, izsveriet paši visus "par" un "pret"!

"Uz VMD jādodas, ja īpašnieks vēlas savu mežu cirst."

Meklējām izeju, kā atrast iespēju darbiniekiem samaksāt. Izstrādājot dienesta optimizācijas plānu, aprēķini parādīja, ka jālikvidē apmēram 200 amata vietas. Veicot nodarbināto izvērtēšanu un ņemot vērā jau pēc paša vēlēšanās aizgājušos, gada nogalē darba attiecības pārtraucām ar 125 speciālistiem. Tie bija reāli cilvēki, nevis "tukšās" darba vietas. Tagad dienestā ir par ceturto daļu mazāk darbinieku nekā iepriekšējā gadā.

Rezultātā no šā gada janvāra vidējā bruto alga VMD ir 497 lati, zemākā līmeņa amatpersonām, mežziņiem – 460. Līdzīgos amatos citās struktūrās strādājoši zinoši meža speciālisti saņem apmēram divas reizes vairāk.

Ko reorganizācijas rezultātā ieguvāt?

Lielākas algas, mazāku kolektīvu. VMD strādāt palika visi bijušie mežziņi un labākā mežsargu daļa (kas tagad saucas – mežziņi).

Grozījumi VMD likumā pašreizējiem mežziņiem piešķīra lemšanas tiesības konkrētajā teritorijā – apgaitā un uzlika atbildību par pieņemto lēmumu. Šīs izmaiņas neprasa papildu apmācības, jo visiem tagadējiem mežziņiem un vecākajiem mežziņiem ir augstākā izglītība un ļoti labas zināšanas mežsaimniecības jautājumos. Iespējams, ka daļai darbinieku vajadzēs padziļināti apgūt tehnoloģijas, lai varētu izmantot visas moderno iekārtu iespējas, kā arī papildināt iemaņas, lai prasmīgi strādātu ar datu bāzēm.

Vai mežziņu apgaita ir palielinājusies?

Viens no dienesta reorganizācijas uzdevumiem bija izlīdzināt apgaitu lielumu un vienādot darba slodzi. Apgaitas lielums mežziņiem palielinājās nedaudz, un tagad tas vidēji ir ap 10 tūkstošiem hektāru. Izlīdzināta (vienādota) ir arī virsmežniecību uzraugāmā teritorija. Līdz šim VMD struktūru teritorijas bija tik dažādas, ka bija grūti strādāt – virsmežniecības platība atšķīrās trīskārt, mežniecību - pat pieckārt!

Vai tagad VMD reģionālais sadalījums sakrīt ar, piemēram, LVM reģionālo struktūru?

Mēs veidojām savu struktūru, bet vērā ņēmām citu iestāžu tīklojumu valstī. Vispirms ņēmām vērā novadu izvietojumu. Gribējām, lai mūsu struktūra novadus nedalītu, jo vidējais virsmežniecības lielums ir ap 320 000 hektāru, bet piecus lielos novadus tomēr nācās dalīt – Saldus, Vecumnieku, Limbažu, Valkas un Rēzeknes.

 Avots : VMD

 

Vai šo novadu iedzīvotājiem turpmāk jāuzmanās, kurā VMD mežniecībā viņam kārtojami dokumenti?

Nē, jo iedzīvotājam ir vienalga, kurā VMD birojā vērsties. Visi biroji pieņem jebkurus dokumentus un atbild uz jautājumiem, kas saistīti ar mežu, jo VMD strādā tiešsaistē un biroju darbiniekiem ir piekļuve datu bāzēm pa visu valsti.

Meža īpašniekus mūsu strukturālais sadalījums neskar, bet ir tādi īpašnieki, kuri ļoti vēlas kontaktēties ar mežziņiem. Mēs neslēpjam informāciju un dodam gan tālruņa numurus, gan e-pasta adreses.

Tikai meža īpašniekiem ir jāsaprot, ka mežziņu tagad ir maz un ka saimnieciska rakstura konsultācijas viņi nesniegs. Mežziņi konsultē par normatīvo aktu jautājumiem, bet par saimnieciskām lietām jāmeklē Meža īpašnieku biedrības, meža konsultāciju pakalpojumu centra vai citi konsultanti.

Vai tas, ka samazinājies mežziņu skaits, neradīs problēmas mežu pārraudzīt? Cilvēki satraucas, ka sāksies nekārtības.

Pēc pēdējās reorganizācijas vēl pat nav pagājusi puse mēneša, tādēļ vēl nekādas analīzes nav, laika bijis par maz. Bet problēma par uzraudzību un kontroli ir bijusi visu laiku. Vienkārši pārdomām - kopš 2008.gada VMD finansējums ticis samazināts no 22 miljoniem uz 8,5 miljoniem latu 2012.gadā, bet darbinieku skaits visā dienestā – no 1300 uz 690. Pagājušā gada samazinājums par apmēram 200 meža speciālistiem nebūt nav pēdējo sešu gadu "asiņainākā" atlaišana.

Kad dienestā vēl bija ļoti daudz strādājošo, mēs veicām pilnīgu meža kontroli. Tika pārbaudīti visi objekti, kur notika kaut kāda saimnieciskā darbība. Pašlaik mēs vispirms izvērtējam riskus un pārbaudām vairs tikai daļu no saimnieciski "kustinātā" meža. Vairāk izvērtētas tiek pārbaudes dabā saistībā ar ciršanu, mazāk – ar meža atjaunošanu, bet ES projektu platības tiek pārbaudītas pilnīgi visas.

Kādus procesus izvēlēsities nekontrolēt?

Piemēram, ja privātajā platībā ir atļauts audzēt baltalkšņus, tad atjaunoto platību nebrauksim pārbaudīt. Ja īpašnieks būs izdomājis audzēt kaut ko citu, tad viņam ir pienākums savu lēmumu mums paziņot. Savukārt, ja tur baltalksnis aug, tad nekādi papildu pasākumi tuvākajā laikā šajā platībā nav jāveic.

Analizējot cirsmas, arī uz tām ne vienmēr dosimies. Ja ir pieaugusi mežaudze un īpašnieks iesniedzis pieteikumu ciršanai, tad nepieciešamo informāciju sniedz meža inventarizācijas dati un informācija Meža valsts reģistrā.

Katram savs sēņu mežiņš un vizbuļu graviņa

VMD daudzi darbinieki strādā ilgus gadus. Kas cilvēkus dienestā notur?

Profesijas prestižs un iestādes labā gaisotne. Arī tas, ka dienestā strādā meža darbinieku dinastijas, nav mazsvarīgi.

Latvijā ir viena Meža fakultāte – Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tajā studējot, cilvēki sarod, veidojas līdzīga vērtību sistēma. Mežinieku kopībai Latvijā ir senas saknes, tā bijusi vienmēr – gan Latvijas valsts pirmās neatkarības laikā, gan Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas laikā. Cilvēkam nav vienkārši atteikties no savējiem un no meža vides.

"Lai katrs savu mežu apsaimnieko tā , lai nākamajām paaudzēm paliktu mežs, kādu pats īpašnieks ir saņēmis."

Runājot par darbu turpmāk, mēģināsim uzraudzīt mežu ne sliktāk kā līdz šim. Ja viss ritēs, kā paredzēts, tad visi mežziņi tiks pie dienesta auto un tehniskais nodrošinājums šiem cilvēkiem būs tik labs, kāds nav bijis nekad. Jau pašlaik visiem ir GPS iekārtas, tādēļ atrast jebkuru objektu mežā vairs nav problēmu pat 10 000 hektāru lielā apgaitā.

Mūsu cilvēku varētu būt par maz ugunsnelaimes ierobežošanai un nodzēšanai, īpaši vasarās ar ilgstošu sausumu. Tad būs jāorganizē papildu spēki, lai gan mums ir laba sadarbība ar VUGD un zemessargiem.  

Ko vēlētos pateikt ikvienam privātā meža īpašniekam?

Protams, bez ekonomiskās atdeves nav iespējams saglabāt meža nekoksnes vērtību. Ir ļoti jāsabalansē tas, ko no meža paņemam, ar to, ko mēs tajā investējam. Platība Latvijas mežā, kurā ir dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi, ir ap 20 procentiem. Bet – ierobežojumi ir ļoti atšķirīgi, tajā skaitā arī ierobežojumi uz kādu laikposmu. Piemēram, kopšanas cirtes aizliegums putnu ligzdošanas laikā – to nevar uzskatīt par saimnieciskās darbības ierobežojumu visā teritorijā, jo ierobežojums ir terminēts.

Es ļoti vēlētos, lai katrs īpašnieks savu mežu apsaimniekotu tā, lai nākamajām paaudzēm paliktu vismaz tik labs mežs, kādu pats īpašnieks ir saņēmis. Mežam nav tikai koksnes tirgus vērtība, tam ir liela ekoloģiskā un arī sociālā nozīme. Latvijā meža vides vērtība ir ļoti, ļoti augsta. Kad uz Latviju atbrauc dāņi vai vācieši un ieiet mūsu meža dabiskajā, it kā nekoptajā teritorijā, tad ir stāvā sajūsmā. Saka: glabājiet to, saudzējiet! Latvijas mežā ir daudz dabisko mežaudžu, ļoti daudz aizsargājamās platības, katram īpašniekam ir savs mīļais sēņu mežiņš un vizbuļu graviņa. Šīs vērtības mums jāsaudzē.
***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU