"Atcerēsimies, ka VMD likums tapa 1999.gadā un spēkā stājās šā gadsimta pirmajā dienā," atgādina Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. "Kopš gadsimta sākuma ir radīta un spēkā stājusies virkne likumu un citu normatīvo dokumentu, ko ir šajā laikā paspēts arī grozīt, piemēram, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, ar to saistītie "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" u.tml. Savulaik šo normatīvu regulējums tika iestrādāts VMD likumā, jo, kad tas stājās spēkā, vēl nepastāvēja speciālais amatpersonu atlīdzības likums. VMD likums ir vecāks arī par Valsts pārvaldes iekārtas likumu, par Administratīvā procesa likumu un daudziem citiem regulējumiem. Tādēļ ir tikai normāli, ka VMD likums ir atvērts, lai to sakoptu atbilstoši pašreizējai situācijai gan dzīvē, gan valsts normatīvo dokumentu bāzē."
VMD likuma grozījumos minētas funkcijas un ārpakalpojumi. Tas nenozīmē, ka mainīsies darbs, ko veic dienests kā mežu uzraugoša institūcija. Likums tiek pārveidots tā, lai tas atbilstu realitātei, skaidro departamenta direktors. Nepieciešams veikt korekcijas, lai VMD likums būtu saskaņots ar tiem likumiem, kas tieši saistīti ar VMD darbību, piemēram, Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, Medību likums, Administratīvā procesa likums un citi.
"VMD likums spēkā stājās šā gadsimta pirmajā dienā, un tikai pēc tam radīta un spēkā stājusies vesela virkne citu normatīvo dokumentu."
Runājot par ārpakalpojumiem – papildus tiem, ko jau VMD pašlaik pērk, jaunu ārpakalpojumu nebūs. Izmaiņas skar tikai iekšējo darba organizēšanu dienestā.
Lai VMD jauno struktūru uzbūvētu iespējami veiksmīgu un tādu, kas spēs nodrošināt visas veicamās funkcijas ar to darbinieku skaitu, kas iestādē strādā, situācija tika modelēta," teic A.Ozols. "Un arī tas ir viens no iemesliem, kas skubināja veikt izmaiņas likumā."
Paplašinātas VMD funkcijas
VMD likumā iepriekš precīzi nebija noteiktas divas nozīmīgas funkcijas: ugunsdzēsības un medību funkcija. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā ilgu laiku pārejas noteikumi paredzēja, ka ugunsdzēšanas funkcijas VMD nodos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Līdz šim VMD likumā ugunsdzēsības funkcijas nepastāvēja vispār – pastāvēja iecere, ka par ugunsdrošību valstī gādās tikai VUGD. Bet dzīve ieviesa korekcijas, un meža ugunsgrēki tomēr palika VMD kompetencē. "Tā kā šī funkcija, kas ir viena no pamatfunkcijām, dienestam paliek arī turpmāk, tā ar VMD likuma grozījumiem ir jānostiprina," skaidro A.Ozols.
Runājot par medībām, VMD likums ir jāpaplašina tā, lai tas ļautu dienesta amatpersonām novērst likuma un noteikumu normu pārkāpumus un nepieļautu jebkādu meža un meža zemei kaitīgu rīcību. Šīs tiesības noteikti ir jānostiprina VMD likumā.
"Ugunsgrēku dzēšana mežā ir viena no dienesta pamatfunkcijām, kas jānostiprina arī VMD likumā."
Saeimā ir izskatīts un pieņemts (spēkā stāsies 2012.gada 1.janvārī) Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK). Tajā ir iestrādāta norma, kas dod tiesības VMD amatpersonām ne tikai izņemt, bet divos gadījumos arī konfiscēt pārkāpuma objektus.
"Divi gadījumi ir nelikumīgi nomedīti dzīvnieki un meža reproduktīvais materiāls. Jo medījumu nevar glabāt plauktiņā, lai stāv līdz lēmuma pieņemšanai, - tas bojājas. Arī reproduktīvo materiālu nevar uzglabāt ilgstoši," stāsta departamenta direktors. "Gan medījums, gan meža reproduktīvais materiāls, lai to varētu iznīcināt, ir jākonfiscē."
Atsevišķas likuma normas būs unificētas
Meža nozarē ir nostiprinājies termins "meža apsaimniekošana un izmantošana", ko reglamentē daudzi normatīvie akti, piemēram, Meža likums un tam pakārtotie un ar to saistītie normatīvie dokumenti. Ja VMD likumā tie visi tiks uzskaitīti, tad pie pašiem sīkākajiem tehniskajiem grozījumiem VMD likumā atkal būs jāveic izmaiņas, skaidro A.Ozols. Lai no šādas darbības izvairītos, ir piedāvāts ieviest vispārīgu formulējumu – "meža apsaimniekošana un izmantošana", ar to saprotot visus ar mežu saistītos normatīvos dokumentus.
Jāveic arī redakcionāli precizējumi – Vides ministrija jāpārdēvē par Vides un reģionālās attīstības ministriju. Bet, lai atkal redakcionālu pārmaiņu dēļ nebūtu jāgroza likums, tajā būs iestrādāta unificēta norma par VMD sadarbību "ar tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes iestādēm, nevalstisko un starptautisko institūciju un organizāciju, kā arī citiem sabiedrības un institūciju pārstāvjiem".
"Pārmaiņas dienestā notiek, un, ja likums stāsies spēkā nedaudz vēlāk, norisošos procesus tieši neietekmēs."
VMD likumā patlaban ir noteikti personālvadības jautājumi, kaut dzīvē VMD kā Zemkopības ministrijas padotības iestādes darbiniekus jau pašlaik darbā pieņem centralizēti. Arī personālvadības jautājumi no VMD likuma būs izņemti, jo to reglamentē citi likumi.
Bija iecerēts, ka likums "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" spēkā stāties nākamā gada 1.janvārī, tomēr šis termiņš ir atlikts. "Grozījumu spēkā stāšanās nav cieši saistīta ar konkrēto datumu. Pārmaiņas VMD notiek, un tas, ja likums stāsies spēkā nedaudz vēlāk, norisošos procesus tieši neietekmē, jo likuma grozījumos nav paredzēta konkrēta VMD struktūra," uzskata Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Pēc likumprojekta "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā" apstiprināšanas Ministru kabinetā tas tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.
