Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Energokoksnes un Ziemassvētku eglīšu platībām netiks piemērotas Meža likuma prasības, jo visas šīs plantācijas savulaik tikušas iekoptas lauksaimniecības zemē.
FOTO: www.elkanordmann.com.ua
Tiks precizēts Meža likuma objekts
Likumprojekts „Grozījumi Meža likumā” precizē, uz kādām platībām turpmāk attieksies Meža likums. Iecerēts, ka visa tā platība, kurā mežaudzes reālais stāvoklis atbilst meža definīcijai, būs Meža likuma objekts. Tātad arī nereģistrēta meža platība vismaz pushektāra lielumā, kurā koku vidējais augstums sasniedzis piecus metrus, tiks uzskatīta par Meža likuma objektu.
„Daļa zemes, kas ir apmežojusies vai nu pati dabīgā ceļā, vai arī apzināti apmežota, joprojām ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes statusā,” skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža apsaimniekošanas un medību nodaļas vecākā referente Lelda Pamovska. „Līdz šim mežam, kas atradās lauksaimniecības zemē, nevarēja piemērot Meža likuma normas. Bet likumprojekts ieviesīs izmaiņas, lai tajā mežā, kas patiešām ir mežs – neatkarīgi, uz kādas zemes tas atrodas –, varētu piemērot visas prasības, kas noteiktas mežam Latvijā. Šīs izmaiņas saistītas arī ar zemes reģistrāciju Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.”
Līdz datu aktualizācijai šī apmežotā zeme joprojām skaitās lauksaimniecības zeme. Aktualizāciju varēs ierosināt gan mežsargs (saskaņojot ar īpašnieku), gan pats šīs zemes īpašnieks, un to varēs veikt arī Valsts meža dienests (VMD), iesniedzot zemes lietošanas veidu un to platību izmaiņas Valsts zemes dienestā. Piekrītot vai nepiekrītot platības reģistrācijai Meža valsts reģistrā (MVR) un zemes lietošanas veida aktualizācijai, zemes īpašniekam būs dota iespēja pieņemt vienu no diviem lēmumiem:
Datu aktualizēšanu nenoliedzami veicinās arī tas, ka turpmāk par aizaugušu lauksaimniecības zemi būs jāmaksā jūtami lielāks zemes nodoklis nekā par meža zemi. Bet, ja būs vēlēšanās kokus cirst mežā, kas ieaudzis lauksaimniecības zemē, tad īpašniekam būs jāievēro visas Meža likuma prasības, tajā skaitā būs nepieciešama ciršanas atļauja.
Citādāk skaidroti vairāki termini
Meža valsts reģistrā ir fiksēts valdošās koku sugas pirmā stāva vidējais augstums un caurmērs, taču galvenās cirtes caurmēra administrēšanā patlaban izmanto valdaudzes caurmēru. Lai noteiktu valdaudzes vidējo augstumu vai caurmēru, gandrīz katram mežaudzes valdaudzes kokam būtu jānosaka augstums un tad jāaprēķina vidējā vērtība. Lai izvairītos no laikietilpīgiem aprēķiniem, likumprojektā ir precizēta galvenās cirtes caurmēra definīcija, kā arī ieviesta mežaudzes pirmā stāva definīcija. Likumprojekts paredz no likuma vispār izslēgt terminu „valdaudze”, jo to turpmāk vairs Meža likumā nelietos. Termins „valdaudze” saglabāsies meža apsaimniekošanas normatīvajos aktos, kur arī tas būs paskaidrots.
Likumprojekts paredz noteikt, ka koku ciršanai jaunaudzēs vairs nebūs nepieciešams apliecinājums, tādēļ termins „jaunaudze” būs definēts saskaņā ar mežaudžu iedalījumu vecuma grupās. Terminu „jaunaudze” šādā izpratnē Latvijā lieto arī normatīvajos aktos par kadastrālo vērtēšanu.
„Līdz šim nebija skaidrības par tā dēvēto energokoksni, kas tā ir – mežsaimniecība vai lauksaimniecība. Un vai zeme, uz kuras aug energokoksnes un arī Ziemassvētku eglīšu plantācijas, skaitās meža vai lauksaimniecībā izmantojamā zeme,” stāsta vecākā referente. „Šajā ziņā Meža likuma projekts ieviesīs skaidrību, pasakot, ka īscirtmeta audzes ir lauksaimnieciskā kultūra un ka zeme, uz kuras šīs kultūras aug, uzskatāma vienīgi par lauksaimniecības zemi. Tas nozīmē, ka šīm platībām netiks piemērotas Meža likuma prasības, jo visas šīs plantācijas arī savulaik tikušas iekoptas lauksaimniecības zemē.”
"Likumprojekts ieviesīs izmaiņas, lai tajā mežā, kas patiešām ir mežs – neatkarīgi, uz kādas zemes tas atrodas –, varētu piemērot visas prasības, kādas noteiktas mežam Latvijā."
Tādējādi likumprojektā iekļauts arī termina „kokaugu plantācijas” skaidrojums, nosakot, ka īpašiem mērķiem regulārā izvietojumā stādītas kokaudzes ar intensīvu apsaimniekošanu, kuru audzēšanas aprites cikla ilgums ir 15 gadi, nav uzskatāmas par mežu.
Likumprojekts definē bioloģiski nozīmīgas meža struktūras, kas pakļaujas jau spēkā esošiem dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas normatīvajiem aktiem, piemēram, purvu un ezeru salas, meža puduri, kā arī galvenajā un kopšanas cirtē saglabājamos objektus – ekoloģiskos kokus, kokus ar ligzdām, kritalas un citus. Vienlaikus arī novērsta regulēto pasākumu dublēšanās ar Aizsargjoslu likumu, Sugu un biotopu aizsardzības likumu un likumu „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”.
Tāpat likumprojektā „Grozījumi Meža likumā” precizēta meža stādāmā materiāla terminoloģija, kā to nosaka Padomes 1999. gada 22. decembra Direktīva 1999/105/EC par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību.
Lielāka vērība meža aizsardzībai
Zinātnieki prognozē, ka klimata pārmaiņu dēļ meža kaitēkļi nodarīs aizvien lielākus zaudējumus mežsaimniecībā - Latvijas mežā parādās arī jauni, līdz šim praksē nepieredzēti kaitēkļi.
"Latvijas mežā parādās arī jauni, līdz šim praksē nepieredzēti kaitēkļi."
„Ja ir prognozēta kaitēkļu savairošanās, mežā laikus jāveic preventīvie pasākumi, piemēram, vasarā jāaptur skujkoku ciršana, ja lielos ātrumos vairojas astoņzobu mizgrauzis,” teic L. Pamovska. „Šis grozījums Meža likumā nav vērsts uz katra konkrētā īpašuma apsekošanu, bet uz monitoringu kaitēkļu izplatībai valsts līmenī.” VMD paspārnē darbojas entomologi, kas veic sava veida monitoringu, taču šī joma nav sakārtota normatīvajos aktos. Tādēļ likumprojekts paredz deleģējumu MK noteikt meža sanitārā stāvokļa uzraudzības kontroles kārtību, ietverot mežaudžu apsekošanu un sanitāro atzinumu izsniegšanu.
Izmaiņas meža inventarizācijas kārtībā
Likumprojektā paredzēts atteikties no obligātas atkārtotas meža inventarizācijas ik pēc desmit gadiem, tā samazinot finansiālo slogu meža īpašniekiem un administratīvo slogu VMD. Tomēr meža īpašniekiem būs saglabāta prasība veikt gan pirmreizēju meža inventarizāciju, gan arī normatīvajos aktos noteikto meža atkārtotu inventarizāciju. Kādēļ šādas izmaiņas?
„Meža inventarizācija ir viens no būtiskākajiem un dārgākajiem administratīvajiem slogiem gan meža īpašniekam, gan VMD. Meža īpašnieks dārgi samaksā par inventarizāciju, tad VMD to pārbauda un uztur Meža valsts reģistrā. Katra konkrētā meža informācijas uzturēšana ir VMD kompetencē. Latvijā vēl viss mežs nav inventarizēts, apmēram astoņi procenti meža vēl jāinventarizē pirmreizēji,” skaidro vecākā referente. „Bet, ja mežā notiek saimnieciskā darbība - mežs tiek cirsts, VMD Meža valsts reģistrā uzturēto informāciju precizē, izsniedzot apliecinājumu un uzraugot saimniecisko darbību.”
"Likumprojekts paredz precizēt un noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas, atjaunotās un ieaudzētās mežaudzes kopšanas termiņus."
Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks, kad nepieciešama atkārtota meža inventarizācija, kā arī to, kā tiks aktualizēta informācija par to mežu, kur saimnieciskā darbība nav notikusi 20 gadus. Informāciju aktualizēs VMD Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Likumprojektā arī precizēti vairāki ar meža inventarizāciju saistīti termini, piemēram, meža inventarizācija, meža infrastruktūra, Meža valsts reģistrs, Nacionālais meža monitorings.
Meža atjaunošanai – apvienoti noteikumi
Līdzšinējā prakse apliecinājusi, ka meža atjaunošanai nav pamatoti noteikt vienotu termiņu - atšķirīgos meža augšanas apstākļos meža atjaunošanās gaita ir atšķirīga. Tādēļ likumprojekts paredz precizēt un noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas, atjaunotās un ieaudzētās mežaudzes kopšanas termiņus, kā arī ieaudzēšanā izmantojamo meža reproduktīvo materiālu, ņemot vērā atjaunojamo koku sugu un meža tipu.
Kaut arī ar meža atjaunošanu un ieaudzēšanu saistītie pamatkritēriji un prasības ir identiskas, tās pašlaik ir atrodamas trīs atsevišķos MK noteikumos: „Meža atjaunošanas noteikumi”, „Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi” un „Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu”.
„Lai meža atjaunošanas, ieaudzēšanas, kopšanas un meža reproduktīvā materiāla izmantošanas prasību normatīvo bāzi vienkāršotu, būs jauni MK noteikumi, kas līdzšinējos trīs apvienos,” par iecerēto stāsta vecākā referente L. Pamovska. „Šie vienotie noteikumi regulēs visas minētās darbības, un meža īpašniekiem dokumentos būs vienkāršāk orientēties.”
(Turpinājums rīt.)
